2019. gadā ievēlētais gados jaunais, enerģiskais Salvadoras prezidents Najibs Bukele, kurš solīja pāršķirt jaunu lapu nabadzīgās Dienvidamerikas valsts vēsturē, aizvadītos gadus drīzāk ir pavadījis, sapņojot par digitālo ekonomiku, vulkānu darbinātām pilsētām un kokteiļu dzeršanu ar ASV tehnoloģiju miljardieriem, nevis lemjot par savas valsts sakārtošanu. 

Tagad, gadu pēc tam, kad prezidents sāka tērēt valsts kases naudu, lai pirktu kriptovalūtas, un paziņoja, ka Salvadorā "Bitcoin" būs nacionālā valūta, valsts pieredz "kriptoziemas" problēmas un, kā paredz analītiķi, iespējams, drīzumā saskarsies ar nespēju apmaksāt saistības. Tas gan nav tikai saistīts ar valsts vadītāju vēlmi uzticēties digitālajām monētām, bet vairāk ar globālo situāciju, kas sevišķi smagi ietekmē nabadzīgākās valstis.

"Bitcoin" gads

Pagājušā gada septembrī Salvadora kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesa likumīgu "Bitcoin" izmantošanu un noteica uzņēmumiem prasību pieņemt kriptovalūtu. Prezidents Najibs Bukele tolaik solīja, ka tas veicinās ekonomikas uzplaukumu, atvieglos dzīvi cilvēkiem, kuriem nav pieejas bankas kontam, un palīdzēs uzkrāt naudu ikdienas maksājumiem. 

Un, lai gan uz papīra viņam ir taisnība, jo, kā jau "Delfi Bizness" iepriekš ir rakstījis, piemēram, Afganistānā un Ukrainā, kur tradicionālo banku darbība ir traucēta, kriptovalūtas ar savu ātrumu ir sniegušas palīdzību, tomēr Salvadorai tas ir devis maz. 

"Neviens šeit īsti vairs nerunā par "Bitcoin". Tas ir aizmirsts," sarunā ar "Bloomberg" sacīja bijušais Salvadoras Centrālās bankas vadītājs Karloss Asevedo. "Es nezinu, vai to var saukt par izgāšanos, bet tas noteikti nav veiksmes stāsts."