Grieķijas parlaments dod 'zaļo gaismu' referendumam par kreditoru priekšlikumiem
Foto: AP/Scanpix

Grieķijas parlaments balsojumā sestdienas naktī apstiprināja ierosinājumu nākamnedēļ rīkot referendumu jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par ierosinājumu nākamajā svētdienā, 5.jūlijā, rīkot referendumu attiecībā uz kreditoru izteiktajiem jaunākajiem priekšlikumiem nobalsojuši vismaz 179 deputāti no kopumā 300 parlamenta locekļiem.

Pirms balsojuma Grieķijas premjers Aleksis Ciprs pauda pārliecību, ka "Grieķijas iedzīvotāji pateiks uzsvērtu "nē" valsts kreditoru ultimātam, bet lielu "jā" Eiropas solidaritātei."

Viņš arī ar pārliecību norādīja, ka "pēc šī lepnā "nē" paušanas valsts pārrunu vešanas spēks ar tās kreditoriem tiks stiprināts."

Paredzēts, ka plānotajā referendumā grieķiem nāksies ar savu atbildi paust atbalstu vai noraidīt pasākumus, ko piektdien Grieķijai ierosinājuši kreditori vienā no pārrunu pēdējiem raundiem.

Sestdien pie Grieķijas bankomātiem veidojās garas iedzīvotāju rindas, ņemot vērā bažas, ka valstī varētu tikt ieviesti kapitāla plūsmas kontroles pasākumu saistībā ar aizvien pieaugošo satraukumu, ka Atēnas piedzīvos Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) parādsaistību maksātnespēju.

Grieķijai otrdien SVF jāveic parādsaistību maksājums 1,6 miljardu eiro apmērā.

Tikmēr svētdien Eiropas Centrālā banka (ECB) gatavojas rīkot sanāksmi saistībā ar bažām, ka Grieķijas bankas nākamnedēļ nespēs vērt savas durvis, bet Vācija jau norādījusi, ka eirozona darīs visu iespējamo, lai novērstu iespējamo finansiālo domino efekta risku visā eirozonā.

Ciprs par ieceri rīkot referendumu negaidīti paziņoja sestdienas rītā, sakot, ka viņš noraida starptautisko kreditoru piedāvājumus, jo tie ietver taupības pasākumus, kas izraisītu Grieķijas iedzīvotāju "pazemošanu".

Savukārt neapmierinātie eirozonas dalībvalstu finanšu ministri apvainojuši Grieķiju par vienpusēju pārrunu izjaukšanu un pavēstīja, ka viņi nepagarinās valsts glābšanas programmas termiņu pēc 30.jūnija, kas ir tā pati diena, kad valstij SVF jāveic vērienīgs parādsaistību maksājums.

"Tie nebijām mēs, kas devās prom no pārrunām, tā bija Grieķijas valdība, kas devās prom," pēc saspringtajām sestdienas pārrunām sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Taču viņš piebilda, ka "mūsu durvis vienmēr ir atvērtas."

Tikmēr Vācija un Francija uzsver, ka Grieķija saglabāsies eirozonas sastāvā, neskatoties uz aizvien pieaugošajām bažām par pašas Eiropas vienotās valūtas savienības nākotni.

Kā ziņots, Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un ka piedāvātā summa nav pietiekama.

Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Eiropas Centrālā banka Francija Grieķija Grieķijas krīze Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form