Irāna svētdien paziņoja, ka pasaules jēlnaftas cenas var sasniegt 150 ASV dolārus par barelu (79 lati) pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) valstis noteica naftas embargo pret Irānu, šādi mēģinot apturēt Irānas kodolprogrammas finansēšanu.
"Lai gan ir grūti precīzi paredzēt naftas cenas, šķiet, ka pieredzēsim, ka nākotnē barels jēlnaftas maksā 120 līdz 150 dolārus (63,5 - 79 lati)," Irānas naftas ministra vietnieka Ahmada Kalebani teikto citēja valsts ziņu aģentūra IRNA.
ES valstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē 23.janvārī tika pieņemts lēmums nekavējoties aizliegt jaunu Irānas jēlnaftas importa, iegādes vai transportēšanas līgumu slēgšanu.
Tomēr, lai pasargātu ES ekonomiku, kas mēģina pārvarēt parādu krīzi, ministri piekrita noteikt embargo pārejas laiku, dodot valstīm iespēju līdz 1.jūlijam pabeigt darījumus atbilstoši jau noslēgtiem līgumiem.
Savukārt Irāna draudēja, ka nekavējoties pārtrauks naftas piegādes Eiropai.
Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle svētdien laikrakstā "Welt am Sonntag" publicētā intervijā uzsvēra, ka ES neļaus ar draudiem sevi iedzīt stūrī un atradīs veidu, kā kompensēt Irānas naftas piegāžu trūkumu.
Saskaņā ar Starptautiskās Enerģijas aģentūras datiem ES pērn importēja apmēram 600 tūkstošus barelu Irānas naftas dienā, līdz ar to ES ir svarīgs tirgus Irānas naftai.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm martā piektdien svārstījās ap 99,56 ASV dolāriem par barelu.
Irāna ir paudusi vēlmi atsākt pērn pārtrauktās sarunas par savu kodolprogrammu ar pasaules lielvarām Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Krieviju, ASV un Vāciju, tomēr līdz šim nav atbildējusi uz ES ārējās un drošības politikas augstās komisāres Ketrīnas Eštones pirms trim mēnešiem nosūtīto vēstuli, kurā viņa aicina atsākt sarunas.
Svētdien Teherānā trīs dienu vizītē ieradās Vīnē bāzētās ANO Starptautisko atomenerģijas aģentūras (IAEA) misija, lai pārrunātu aizdomas, ka Irāna gatavo kodolieročus, paužot cerību, ka Teherāna sadarbosies.
Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz, apgalvojot, ka programmas mērķi ir tikai civili.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
