Foto: DELFI
Saistībā ar oglekļa dioksīda izmešu kvotu vērtības palielinājumu Igaunijas Austrumviru apriņķī bez darba var palikt līdz par tūkstotim cilvēku, kas strādā enerģētikas jomā, paziņojis Igaunijas ekonomikas ministrs Tāvi Āss.

Kā vienu no veidiem darbavietu saglabāšanai ministrs minēja energobloku pārcelšanu uz ražošanas jaudu stratēģiskajām rezervēm.

"Būtiski pieaugusi cena par oglekļa dioksīda izmešu kvotām. Ja 2018. gada sākumā kvotas cena bija septiņi eiro, tad tagad tā ir 24 eiro, dažreiz pat 27 eiro. Pašlaik no slānekļa ražota elektroenerģija nav konkurētspējīga. Saistībā ar to Austrumviru apriņķī daudziem draud darba zaudēšana," Āss sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tikšanas ar Enerģētiķu arodbiedrības un Centrālās arodbiedrību savienības pārstāvjiem.

Paziņojumu par darbavietas likvidāciju jau saņēmuši apmēram 500 cilvēku, bet drūmākais arodbiedrību scenārijs pieļauj pat vairāk nekā 6000 cilvēku palikšanu bez darba.

Āss paskaidroja, ka šajos 6000 cilvēkos ir ieskaitīti arī saistīto struktūru darbinieki un darbu zaudējušo ģimenes locekļi. "Tiešā veidā tas skars 800-1000 cilvēku. Jāņem vērā, ka šo cilvēku vidū ir pensijas vecumu sasniegušie un tie, kas var pensionēties agrāk," piebilda ministrs.

Igaunijas ekonomikas ministrs uzsvēra, ka ir jādomā par valsts enerģētikas drošību, tādēļ viens no iespējamajiem scenārijiem būtu energobloku iekļaušana rezervē, kas nozīmētu, ka noteiktos brīžos tie var būt konkurētspējīgi.

Enerģētiķu arodbiedrības priekšsēdētājs Sanders Vaikma norādīja, ka problēmas sakne ir Eiropas Savienības klimata politikas neatbilstība praksei, kad elektroenerģijas cenu diktē ar kvotām neaplikta elektrība no trešajām valstīm, lai gan kvotas cena oglekļa dioksīda izmešiem gada laikā tirgū augusi piecas reizes un tās kāpums turpinās.

"Ar tādām cenām Narvas elektrostacijās nav iespējams saražot elektrību ar konkurētspējīgu cenu. Mēs runājam par sociālu katastrofu reģionā, kurā bezdarba līmenis jau tā ir augsts. Mēs runājam par klimata politikas izgāšanos, jo mēs tāpat patērējam "netīru" elektrību, nemaksājot kompensāciju par oglekļa dioksīda izmešiem. Mēs runājam par enerģētisko drošību. Ja [Igaunijas valsts enerģētikas kompānija] "Eesti Energia" pārtrauks darboties, mēs būsim pilnībā atkarīgi no importētās elektroenerģijas, bet tādā gadījumā bez elektrības no Krievijas neiztiksim," klāstīja arodbiedrības vadītājs.

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme iepriekš paziņojis, ka novecojušais Igaunijas elektrostacijas 1., 2. un 7. energobloks, kā arī Baltijas elektrostacijas 12. bloks tāpat būtu jāslēdz līdz 2024.gadam saistībā ar neatbilstību direktīvām par rūpnieciskajiem izmešiem. Kopš 2016. gada šos energoblokus var izmantot tikai atbilstoši ierobežotām kvotām, no kurām liela daļa jau ir izlietotas. 1.,2.un 12. energobloks līdz šā gada beigām ir iekonservēti, un "Eesti Energia" plāno atlikušās kvotas izmantot nākamajā ziemā, bet pēc tam tos demontēt.

Lai gan Igaunijas elektrostacijas 3., 4., 5. un 6.energobloks ir aprīkoti ar attīrīšanas iekārtām un tiem nedraud slēgšana, to darbība tiešā veidā ir atkarīga no tirgus apstākļiem, proti, no ogļskābās gāzes izmešu cenas un importētās elektrības cenas. Pašlaik 3.un 4. energobloks ir iekonservēts līdz gada beigām, bet 5.un 6.turpina darbu. Ja tirgus situācija neuzlabosies, netiek izslēgta iespēja likvidēt arī šos energoblokus. Tos varētu saglabāt, ja valdība izlemtu tos iekļaut ražošanas jaudu stratēģiskajās rezervēs, bet Ekonomikas ministrija pagaidām nav ierosinājusi valdībai par to lemt.

Jaunākie un konkurētspējīgākie energobloki - Igaunijas elektrostacijas 8. energobloks, Baltijas elektrostacijas 11. energobloks un Auveres elektrostacija – turpina darbu, bet tie netiek pilnībā noslogoti saistība ar importētās elektroenerģijas zemajām cenām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!