Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja vēl nebijušas Rietumu un daudzu pasaules valstu sankcijas pret agresorvalsti. Sarunā ar portālu "Delfi Bizness" "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis diskutē par vissāpīgākajām sankcijām Krievijai, un tā nav SWIFT atslēgšana, par pasaules sabiedrības masveidīgo spiedienu uz kūtrajām valstīm un uzņēmumiem, kā arī kluso simpatizētāju spēju palīdzēt Krievijas ekonomikai.
Kuras sankcijas ir visspēcīgāk ierobežojušas Krievijas ekonomiku? Lai arī sabiedrībā populāra bija SWIFT atslēgšana, lielāks spēks bija pret Krievijas centrālo banku vērstajiem pasākumiem.
Sankcijas pret centrālo banku atņēma Krievijai galvenos trumpjus, kas bija tās rokās. Skaidrs, ka Krievija rēķinājās un gatavojās pietiekami ilgi sankcijām. Ilgu laiku nauda tika uzkrāta, un visi līdzekļi, ko Krievijas ekonomika gūst, netika novadīti cilvēkiem. Tā man bija norāde, ka tas tiek apzināti darīts, jo nav loģikas likt "naudu koferos" laikā, kad Krievijas ekonomikai neiet spīdoši. Tika krāti resursi, lai pārdzīvotu potenciālās sankcijas. Krievija konsekventi uzpirka zeltu, diversificējās no dolāra norēķinos. Tā bija pazīme, ka Krievija rēķinājās, ka ASV varētu būt krietni izlēmīgākas sankciju piemērošanā nekā Eiropas Savienība, bet netika vērtēts, ka Eiropa varētu būt tik vienota un skarba savā reakcijā. Domāju, ka SWIFT atslēgšana tika pieļauta, un Krievija diezgan aktīvi un mērķtiecīgi attīstīja iekšējo sistēmu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
