Polija sodījusi 'Gazprom' ar 48 miljoniem eiro par nesadarbošanos izmeklēšanā par 'Nord Stream 2'
Foto: ITAR TASS/Scanpix/LETA

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2"" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016. gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Kad UOKiK paziņoja, ka šis kopuzņēmums ierobežotu konkurenci "Gazprom" dominējošā tirgus stāvokļa dēļ, kompānijas atsauca savu pieteikumu, un līdz ar to tās nedrīkstēja veidot kopuzņēmumu.

Taču kompānijas turpināja šo projektu, kas bija acīmredzams mēģinājums apiet Polijas tiesību normas, un UOKiK sāka izmeklēšanu.

"Gazprom" atteikšanās sadarboties ar izmeklēšanu padarījusi to sarežģītāku, taču nav apturējusi, norādījis UOKiK vadītājs Tomašs Skorijs.

"Mums ir pietiekami daudz pierādījumu, un mēs drīzumā pabeigsim to analīzi," uzsvēris Skorijs.

Ja UOKiK atzīs, ka konsorcijs izveidots nelikumīgi, tas var sodīt tajā iesaistītos uzņēmumus ar naudassodu līdz 10% no gada apgrozījuma, kā arī likt konsorcijam pārdot aktīvus vai likvidēties.

Gāzesvada "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju, būvniecība ir izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Enerģētika Gazprom Nord Stream Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form