Rīgas apgabaltiesa par spēkā neesošu atzinusi izīrētāja un kultūras centra "Sapņu fabrika" Rīgā, Lāčplēša ielā 101, izsoli, kurā uzvarēja valstij piederošās "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" meitasuzņēmums, liecina tiesas lēmums.
Nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 101 šogad jūlija vidū izsolē par 600,5 tūkstošiem latu nosolīja "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra". Tomēr uzņēmums "Sapņu fabrika", tā līdzīpašnieki Dainis Vītols un Maija Vītola, kā arī "Smartdesign" lūdza tiesu atzīt izsoli par spēkā neesošu, paužot šaubas par piedzinēja labticību, kā arī vēršot uzmanību uz tiesu izpildītāja Andra Spores pieļautiem būtiskiem pārkāpumiem un apstākļiem, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.
Sūdzības iesniedzēji norādīja uz būtiski atšķirīgiem nekustamā īpašuma novērtējumiem. Ja konkrētajā izpildu lietā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 570,5 tūkstošu latu apmērā, tad cita tiesu izpildītāja lietvedībā esošā lietā tā noteikta daudz augstāka - 824 tūkstoši latu. "Sapņu fabrika" vērsusies pie Spores ar lūgumu par termiņa atjaunošanu nekustamā īpašuma atkārtotai novērtēšanai, bet tas ticis noraidīts. Arī hipotekārais kreditors un piedzinējs "Latvijas Hipotēku un zemes banka" uz "Sapņu fabrikas" piedāvājumu atkārtoti novērtēt pārdodamo īpašumu formāli atbildējis, ka nav pamata īpašuma pārvērtēšanai.
Pēc sūdzības iesniedzēju paustā, pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka banka, formāli atbildot uz parādnieka piedāvājumu un ignorējot faktu, ja nekustamais īpašums tiktu novērtēts augstāk, tad kreditora prasījums piedziņas procesā varētu tikt dzēsts pilnībā, savas tiesības izlietojusi nelabticīgi un rīkojusies ļaunprātīgi.
Rīgas apgabaltiesa sūdzību noraidīja, taču šo lēmumu vēlāk Augstākā tiesa atcēla, norādot, ka apgabaltiesa nav izvērtējusi visus parādnieku norādītos apstākļus, kas, pēc viņu uzskata, ir pamats izsoles atzīšanai par spēkā neesošu, un lietai pievienotos pierādījumus. Tiesas lēmumā teikts, ka apgabaltiesa noraidījusi parādnieku iebildumus par izsolītā īpašuma novērtējumu būtisku atšķirību, norādot, ka to novērtējis sertificēts vērtētājs un ka nekustamā īpašuma cena ir atbildusi pieprasījumam, tātad bijusi atbilstoša, bet nav motivējusi, kāpēc ir devusi priekšroku saviem apsvērumiem par novērtējuma pamatotību, bet nav ņēmusi vērā lietai pievienoto speciālista - Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas -, kura uzrauga sertificēto vērtētāju darbību, atzinumu, ka konkrētajā lietā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība noteikta nepamatoti.
Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa "Sapņu fabrikas", "Smartdesign", Daiņa Vītola un Maijas Vītolas sūdzību apmierināja un atzina izsoli par spēkā neesošu. Tiesa pauda šaubas par pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējumu, kura noteikšanā nav ticis ievērots Latvijas īpašuma vērtēšanas standarts. Turklāt tiesa vērsa uzmanību uz novērtējumu citā izpildu lietā, kurā attiecīgais nekustamais īpašums novērtēts par 200 tūkstošiem latu vairāk.
Tiesas lēmumā teikts, ka tiesnesim ir pienākums izvērtēt, vai, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, nav konstatējami citi būtiski apstākļi, kas neļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, tostarp tādi apstākļi, kas neaizskar parādnieku tiesības saņemt no pārdodamā nekustamā īpašuma maksimālu labumu.
Rīgas apgabaltiesas lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākajā tiesā.
"Sapņu fabrika" ir dibināta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 8,2 tūkstoši latu. Uzņēmums pieder sešām Latvijas privātpersonām. 2011.gadā "Sapņu fabrika" strādāja ar 96,5 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir par 20,5% mazāk nekā 2010.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi saruka par 30% un bija 83,2 tūkstoši latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
