Antons Kovaļovs: Vai nodarbinātības tirgus ir gatavs attālinātajam darbam arī turpmāk
Foto: Publicitātes foto

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk. Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Kantar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%).i Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%.ii Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.iii

Runājot par nozarēm, tad attālinātu darbu jau šobrīd visbiežāk izmanto finanšu pakalpojumu un IT nozarē strādājošie. Tā, piemēram, šī gada sākumā 92% no vairāk nekā 1700 darbiniekiem, kas ir nodarbināti "Grenke", strādāja attālināti. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka vismaz daļēji attālināta nodarbinātība uzņēmējdarbībā ir ienākusi uz palikšanu, uzņēmuma vadība varēja atteikties no pirmspandēmijas plāniem par jauna centrālā biroja korpusa būvniecību, ļaujot kompānijai ietaupīt miljoniem eiro. Tās ir grandiozas pārmaiņas darba organizēšanas principos ar tālejošām sekām.

Aprēķinu rezultāti norāda, ka aptuveni 38% no nodarbinātajiem Latvijas tautsaimniecībā atkarībā no nozares un amata specifikas potenciāli var strādāt attālinātā režīmā.iv Globālā pieredze biroju attīstības finansēšanā un līzinga risinājumos apliecina, ka attālināts vai daļēji attālināts darbs ļauj rekrutēt darbiniekus no plašākas apkārtnes, faktiski no visas valsts Latvijas ģeogrāfiskā kompaktuma situācijā. Tādā veidā tieši tiek veicināta pozitīva konkurence darba tirgū, bet netieši – mazinātas reģionālās atšķirības iedzīvotāju ienākumu līmenī, sniedzot jaunu grūdienu nacionālajai attīstībai. Iekļaujoties jaunajos darba apstākļos, uzņēmumi var ietaupīt uz komandējumiem, tos biežāk aizstājot ar virtuālām apspriedēm. Ietaupīt var arī laiku, kas tika zaudēts, pārvietojoties starp dažādām sanāksmēm.

Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas darba ņēmēju dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā

Dati par sabiedrības viedokli liecina, ka nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā/ darbavietā.v Redzams, ka darbs no mājām kombinācijā ar darba vietas apmeklēšanu klātienē var uzlabot darbinieku apmierinātību un darba rezultātus. Pieaugot konkurencei par darbaspēka piesaisti, darbinieku apmierinātība ar darba vidi un darba izpildes nosacījumiem spēlēs arvien lielāku lomu biznesa attīstības kontekstā.

Jaunais modelis izgaismo arī darba devēja jaunos uzdevumus, kompetences un prasmes, kas būs vajadzīgas darbiniekiem. Tā ir, piemēram, attālinātā darba etiķete, apzinoties, ka arī tāldarbs ir pilnas slodzes nodarbinātība, tikai citā, darbiniekam ērtākā vietā. Tāpat pilnveidojamas ir dažādas virtuālās prasmes, piemēram, e-paraksta vai attālināto konferenču rīku iespēju lietošana, kā arī spēja būt pašmotivētiem un patstāvīgi plānot savu darbu.

Nepieciešams piebilst, ka 40% attālināti nodarbināto efektīvam darbam traucē tieši nepietiekams darba aprīkojums, programmatūra, kā arī lēns internets.vi Te nu ir jāatzīst, ka nodrošināšana ar nepieciešamo aprīkojumu ir darba devēja prerogatīva. Būtiski ir ļaut darbiniekam darbavietas birojā un mājās strādāt ar vienu un to pašu datoru, kas, protams, prasa pielāgošanos lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu. Domājot par uzņēmējdarbības Latvijā konkurētspēju un pandēmijas ietekmē pamatīgi mainošos darba vidi, aicinu ikvienu Latvijas darba devēju izvērtēt daļēji attālināta nodarbinātības modeļa priekšrocības un izaicinājumus savā uzņēmumā. "Pastāvēs, kas mainīsies," Rainis.

i Jaunie darba apstākļi un attālinātais darbs ir veicinājis apmierinātību ar darbu, https://www.kantar.lv/tnsab60/cik-apmierinati-ar-pasreizejo-darbu-ir-stradajosie-latvija-vai-jaunie-apstakli-ir-ietekmejusi-apmierinatibu-ar-darbu/

ii Izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā un priekšlikumu sagatavošana produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos, https://www.em.gov.lv/lv/media/4223/download

iii Aptauja: Covid-19 krīzes laikā 22% pārgājuši uz attālināto darbu, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptauja-covid-19-krizes-laika-22-pargajusi-uz-attalinato-darbu.a353939/

iv Izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā un priekšlikumu sagatavošana produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos, https://www.em.gov.lv/lv/media/4223/download

v Strādājot no mājām pandēmijas laikā, produktivitāte cieš, https://www.swedbank-research.com/latvian/swedbankpetijumi/2020/20-12-18/_attlintais_darbs/index.csp

vi turpat

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Banku sektors Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Rainis
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.