Foto: Publicitātes foto

Neregulāri ienākumi, problēmas ar algas savlaicīgu izmaksu, uzkrājumu neesamība - tā ir ikdiena lielākajai daļai iedzīvotāju Latvijā. Ekonomikas ministrijas ierēdņi un ministrs, protams, var izlikties un neredzēt šo problēmu, bet no tā cilvēku ikdiena vienkāršāka nekļūs.

Pētījuma centra SKDS dati parāda, ka 11% cilvēku Latvijā nauda pietiek tikai pārtikai, 30% finansiālas grūtības rada apģērba iegāde, savukārt gandrīz puse jeb 44% iedzīvotāju Latvijā nevarētu iegādāties ledusskapi, ja tas saplīstu, jo nevar bez grūtībām iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces. Mazi aizdevumi uz īsiem termiņiem iedzīvotājiem Latvijā ir nepieciešami. To apliecina fakts, ka pērn nebanku kredītus izmantoja 175 000 iedzīvotāju Latvijā. No vienas puses tas skaidrojams ar patērētāju paradumu maiņu - cilvēkiem, izvēloties pakalpojumus, ir svarīga vienkāršība un ātrums, bet no otras puses ir objektīva vajadzība.

Ir skaidrs, ka arī tad, ja legālā nozare tiks aizliegta, vajadzība pēc aizdevumiem nekur nepazudīs. Ja mēs atveram sludinājumu portālu "ss.lv", tad jau šobrīd redzam, ka cilvēki ir gatavi aizņemties pie jebkādiem nosacījumiem, nevērtējot iespējamās sekas. Pie šāda scenārija valsts ne tikai neiegūs nodokļu un nodevu maksājumus 3 līdz 5 miljonu latu apmērā ik gadu, bet arī nespēs rūpēties par patērētāju tiesību aizstāvību. Ārvalstu pētījumi parāda, ka valstij ir jābūt skaidram plānam, ko darīt ar noziedzības riskiem, ja legālais bizness tiek aizliegts, vai "pārregulēts".

Nebanku kreditēšanas sektorā 2013. gads viennozīmīgi ir būtisku pārmaiņu laiks. Lai gan nozarē vērojama ļoti asa savstarpējā konkurence, nozares uzņēmumi spēja apsēsties pie viena galda un vienoties par labas prakses standartiem un papildu pasākumiem patērētāju aizsardzībai. Pilnveidojot maksātspējas vērtēšanas procedūras, nebanku kredītdevēji sāka datu apmaiņu par klientu aktīvajām saistībām un parādiem. Iepriekš tika skatīti tikai parādi. Tā rezultātā šī gada pirmajā pusgadā par 10% palielinājās atteikumu skaits. Cīnoties ar sekām - asociācija izveidoja sistēmu, kas ļauj grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem pakāpeniski atmaksāt savus parādus, ievērojot katra klienta iespējas. Šobrīd šo iespēju ir izmantojuši jau vairāk nekā 200 cilvēki.

Mērķis ir viens - nozares ilgtspējīga attīstība un atbildīga kreditēšanas prakse, ievērojot patērētāju intereses. Nozares uzņēmumi ar darbiem ir pierādījuši, ka atbildīga kreditēšanas prakse ir vienīgais attīstības ceļš nozarei. Kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nebanku kreditētāji ir strādājuši pie valdīnijām klientu maksātspējas vērtēšanai. Ar nākamā gada pirmo janvāri stāsies spēkā būtiskas pārmaiņas. Saskaņā ar PTAC apstiprinātajām vadlīnijām uz patērētāju sniegtajām ziņām varēs paļauties tikai tad, ja kredīta summa nepārsniegs 300 latus, vai arī, ja ikmēneša maksājums nepārsniedz 50 latus un atmaksas termiņš nav garāks par vienu gadu. Pārējos gadījumos nebanku kredīta devēji prasīs klientiem iesniegt VSAA vai VID izziņu, vai arī bankas konta izrakstu. Jau šobrīd nozares uzņēmumi, gatavojot reklāmas materiālus, ievēro jaunās vadlīnijas par atbildīgu mārketinga praksi.

Pirms jaunu regulējumu pieņemšanas ir jāļauj ieviest jau apstiprinātās izmaiņas. Tikai tad var vērtēt, vai tās nesasniedz izvirzīto mērķi - patērētāju aizsardzību. Nebanku kredīti jau šobrīd Latvijā ir vieni no lētākajiem Eiropā. Nosakot nesamērīgi zemu pakalpojuma cenu, mazi aizdevumi tirgū vairs nebūs pieejami, kā rezultātā cietīs patērētājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!