Edgars Cērps: Vai karš Ukrainā tuvina mūs zaļākai nākotnei vai nabadzībai?
Foto: Publicitātes foto

Jau trīs nedēļas ilgst karš Ukrainā, un jau četras sankciju paketes tikušas vērstas pret Krieviju, un mēs Latvijā jau redzam tūlītējās sekas jeb izteiktu inflāciju. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, kas tika izteiktas jau pirms kara, šī gada pirmajā pusgadā ir gaidāma 7–8% inflācija, savukārt dažiem pārtikas pamatproduktiem salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri cenas jau palielinājušās par 20–30 un pat 50%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai tas drīz beigsies? Nebūt nē – eksperti apgalvo, ka mums ir jāgatavojas maratonam un aukstajam karam. Vai tas nozīmē, ka, runājot par mobilitāti, mums ir jāatvadās no ceļojumiem, jāsāk taupīt nauda un jāpārsēžas uz velosipēdiem un elektriskajiem skrejriteņiem? Cenšoties atbildēt uz šo jautājumu, paskatīsimies, ko mums rāda dati.

Auto tirgū būs vērojams deficīts, kas ietekmēs cenas

Šī tendence aizsākās jau pandēmijas laikā – Āzijā ražoto detaļu deficīta dēļ auto ražotāji nevarēja saražot tik daudz automobiļu, cik bija plānots. Tādēļ tika pieņemti saimnieciski izdevīgi risinājumi – ražot mazāk, toties dārgākus modeļus. Tas tiešā veidā ietekmē ainu, ko redzam gan jauno, gan lietoto auto segmentā, proti, limitēto izvēli. Un tās sekas mēs redzēsim vēl ilgi, jo, kamēr jaunie auto nonāks līdz otrreizējam tirgum, paies laiks.

Tātad, mēs novērosim auto deficītu, kas pašlaik nav tiešā veidā saistīts ar karu Ukrainā. Taču situācija Ukrainā šo problēmu saasinās, proti, energoresursi ir kļuvuši dārgāki, un tas sadārdzina visas pārējās preces un pakalpojumus. Tas automātiski noved pie lietoto auto cenu pieauguma, it īpaši ņemot vērā paredzamo auto izvēles ierobežojumu nākotnē.

Un vēl viens aspekts – dārgā degviela nepiespiedīs visus Latvijas iedzīvotājus pārsēsties uz velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem vai sabiedrisko transportu – tas vienkārši nav reāli. Taču mēs redzēsim vēlmi iegādāties jaunākus un modernākus auto modeļus, jo tie ir daudz ekonomiskāki par vecajiem. Pēdējo desmit gadu laikā mēs novērojam, ka auto ražotāji ražo spēkratus ar mazākiem dzinējiem, kuru jauda nebūt nav mazāka par veco auto jaudu, bet degvielas patēriņš gan ir krietni mazāks. Turklāt vēl populārāki kļūst hibrīdautomobiļi. Un tieši tas, no vienas puses, veicinās CO2 izmešu samazināšanos, bet, no otras puses, palielinās "vidējo čeku" par auto iegādi. Šo tendenci mēs novērojam jau tagad, analizējot savus pārdošanas rezultātus.

Kurš būs ieguvējs – krājējs vai tērētājs?

Ir saprotams, ka nestabilos laikos, kad pavisam tuvu ir karš un šur tur izskan bažas par trešo pasaules karu, cilvēki baidās tērēt naudu un sāk krāt drošības spilvenam. Taču nestabilos laikos ir kāds svarīgs faktors – inflācija, kad krāt nav jēgas, jo nauda burtiski ik dienu zaudē savu vērtību. Šajos laikos Eiropas Centrālā banka turēs zemas aizdevumu likmes, lai veicinātu ekonomikas – ja ne attīstību, tad vismaz stabilizāciju. Un šis ir īstais laiks, kad ieguldīt naudu, lai tā nezaudētu vērtību un nepārvērstos par papīru. Protams, runa ir nevis par ikdienas precēm, bet par kaut ko lielāku, kam ar laiku vērtība palielināsies, pat ņemot vērā visus tēriņus, kas ir saistīti ar kredīta apkalpošanu (ja bijis nepieciešams ņemt kredītu, lai to iegādātos). Tā, piemēram, tiek prognozēts, ka šogad cenas nekustamajam īpašumam Rīgā palielināsies – jaunie projekti kļūs dārgāki par vidēji 15%, kas veicinās cenu pieaugumu arī otrreizējā tirgū. Pie nosacījuma, ka kredīta gada likme ir 2–4% no īpašuma vērtības, ir acīmredzami, ka tik augstas inflācijas apstākļos kā tagad prātīgāk ir ieguldīt naudu nekā skatīties, kā tā burtiski izkūst acu priekšā.

Bet ko darīt tiem, kuriem šobrīd nav lielas naudas summas, lai nopirktu zemes gabalu vai dzīvokli jaunceltnē, bet ir sakrāti tikai pāris tūkstošu? Arī tad ir jādomā par to, kādā īpašumā vai precē būtu vērts naudu ieguldīt.

Ir pašsaprotami, ka trīs nedēļas ir pārāk īss laika periods, lai cilvēki apzinātos situāciju un sāktu strauji rīkoties, bet, jo ātrāk mēs sapratīsim, kas notiek, jo labāk mums pašiem.

Ceļosim vairāk, arī ar auto

Vēl viens aspekts, ko redzam saistībā ar karu, – cilvēki ir noguruši no trauksmes. Liela daļa ir noilgojušies pēc ceļojumiem, tāpēc domāju, ka šajā pavasarī un vasarā mēs ceļosim vairāk nekā pēdējo divu trīs gadu laikā – gan ar lidmašīnām, gan auto.

Tomēr paredzams, ka aviobiļešu cenas pieaugs, jo, pirmkārt, krietni palielinājusies degvielas cena un, otrkārt, aviosabiedrībām ir savi fiksētie izdevumi, kas jākompensē neatkarīgi no tā, cik pasažieru lido ar konkrēto reisu. Tas vēl jo vairāk saistās ar ceļojumiem uz Āziju, jo pašlaik Krievijas gaisa telpa mums ir slēgta, un tas nozīmē, ka maršruts būs jāveido tā, lai nešķērsotu tās robežu. Iespējams, ka saglabāsies arī kaut kādas drošības prasības saistībā ar Covid-19, kas arī rada izdevumus un palielina biļešu cenas.

Citiem vārdiem sakot, ir aspekti, kuri acīmredzami veicinās ceļojumus ar auto uz kaimiņvalstīm. Daļa cilvēku izvairīsies no lidojumiem trauksmes dēļ, jo Ukrainā plosās karš un situācija ir neparedzama. Sabiedriskais transports nav komfortabls ceļošanas veids, it īpaši, ja gribas atpūsties dabā vai plānots brauciens kopā ar bērniem. Taksometrs izmaksās dārgi un nav paredzēts tāliem braucieniem. Kaut arī koplietošanas auto ir iekarojuši zināmu popularitāti, ir pilnīgi skaidrs, ka viens brauciens ar to no Rīgas uz Liepāju vai Tallinu, vai Šauļiem izmaksās tikpat dārgi kā ikmēneša līzinga maksājums par labu lietoto auto. Respektīvi, ja ir vēlme aizbraukt kaut kur biežāk nekā reizi mēnesī, tad taksometrs vai koplietošanas auto nebūs piemērots variants.

Līdz ar to tuvākā pusgada laikā iedzīvotāji aktīvāk pirks lietotos auto. Savukārt ilgākā laikposmā mēs dosim priekšroku modernākiem spēkratu modeļiem, kas ir ekonomiskāki un dabai draudzīgāki. Ļoti iespējams, ka jau tuvākajos gados mēs aktīvāk un efektīvāk virzīsimies uz degvielas auto aizvietošanu ar elektroauto.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.