"Ja vien Latviju šajā jomā nesaista kādas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem - SVF un Eiropas Komisiju -, būtu jānogaida aptuveni trīs četri gadi, līdz mainās tirgus konjunktūra, un tikai tad jāmēģina veikt banku pārdošanas darījumu. Protams, ja pa šo laiku nepiedzīvosim vēl kādu globālo finanšu krīzi, kas principā mainītu lietas būtību," laikrakstā klāsta Feiferis.
" [..] manā skatījumā pareizāk būtu, ja tiktu nogaidīts, kamēr tiek pilnībā atpelnīti visi tie ieguldījumi, kas savulaik ir veikti finanšu sektora stabilizācijā, un tikai tad sāktu vērtēt - ir vai nav nepieciešams kādu banku pārdot un kāda konkrētajā brīdī ir tirgus konjunktūra. Katrā ziņā mēģināšana pārdot lielā steigā, neizvērtējot visus aspektus, nebūt nav prātīgs solis. Būtu jāizvērtē arī tas, vai valstij perspektīvā nebūs vajadzīga kāda no tās īpašumā pašreiz esošajām bankām kā atbalsta instruments vietējai uzņēmējdarbībai," paudis Feiferis.
"Runa šobrīd ir par divu valstij piederošu banku pārdošanu, un šis aspekts sarežģī iespēju vienoties starp pārdevēju un potenciālo pircēju. Zinu vairākus interesentus, kam būtu nepieciešami savi finanšu instrumenti Latvijā. Runa ir par interesi vai nu no tām kompānijām, bankām, kas jau strādā Latvijā, vai arī no austrumu uzņēmējiem. Piemēram, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens taču neslēpj, ka savulaik ir bijis gatavs maksāt ļoti lielu naudas summu par "Parex" banku. Šī austrumu investoru interese par Latviju un tās finanšu sektoru nekur nav zudusi. Tomēr, saprotot birokrātiskos šķēršļus, kādi ir jāpārvar, lai Latvijā iegādātos valsts īpašumu, viņi nolemj iet citus ceļus, lai sasniegtu savu mērķi - mēģina nopirkt kādu privātā īpašumā esošu finanšu iestādi, atvērt šeit savu filiāli utt. Citiem vārdiem sakot, strādāt ar Latvijas valsti ir sarežģīti," rezumējis bijušais Hipotēku bankas vadītājs.
Jau ziņots, ka valdība pērn decembrī nolēma vismaz uz deviņiem mēnešiem atlikt "Citadeles" pārdošanu. Šāds ierosinājums saņemts no iepriekš piesaistītā konsultanta "Nomura International plc". Kopumā par "Citadeles" pārdošanu uzrunāti vairāk nekā 100 investori. Saņemts arī noteikts skaits piedāvājumu, tomēr pirkšanas piedāvājums nav bijis par tādu cenu, kādu valdība cerēja saņemt. Noprotams, ka cenu ietekmējusi neskaidrība ap turpmāko pasaules finanšu tirgu. Līdz nākamā gada septembrim "Privatizācijas aģentūrai" kopā ar "Nomura International plc" būs jānāk ar attiecīgu ziņojumu par iespējamo bankas pārdošanu.
Tāpat valdība pērn rudenī vienojās par "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Bankas komercdaļa pārdot, to sadalot sešās paketēs. Iepriekš bija plānots, ka līgumus par valsts AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") komercdaļas pakešu pārdošanu varētu slēgt maija beigās, taču šis process uz vairākām nedēļām ieilgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
