Foto: Edijs Pālens

Pašlaik nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" ieguldītā valsts nauda, visticamāk, tiks kvalificēta kā ES neatļauts valsts atbalsts un būs jāatmaksā, tādēļ Eiropas Komisija jau ir uzsākusi izpēti, tādu vērtējumu situācijai ar "airBaltic" intervijā laikrakstam "Dienas bizness" otrdien sniedz bijušais šīs kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Fliks laikrakstam klāsta, ka negribētu dot pašreizējai lidsabiedrības vadībai padomus, jo "viņiem jau ir daudz ļoti dārgu padomdevēju, piemēram, "Prudentia"". "Es domāju, ka situācija līdzīgām kompānijām kā "airBaltic" Eiropā pašlaik ir vienkārši traģiski slikta. Pēdējās nedēļās ir sabrukušas jau četras gan mazas, gan lielas kompānijas, arī tāda veca kompānija kā ungāru "Malev" un bijusī SAS kompānija "Spanair"," klāsta Fliks.

"Ir sarežģīts brīdis, turklāt papildu grūtības rada vēl viens fakts: valsts mēģina no "airBaltic" izspiest privāto akcionāru, taču pēc tā, kāda ir "airBaltic" pašreizējā finansēšanas struktūra, valsts ieliktā nauda lidkompānijā no Eiropas Komisijas puses tiks kvalificēta kā valsts atbalsts un būs jāatmaksā atpakaļ. Tad būs precīzi tā pati situācija, kas ungāru "Malev"," apgalvo Fliks.

Viņš prognozē: ja tas tā notiks, "airBaltic" parādi būs tik lieli, "ka grūti iedomāties, kā lidkompānija ar tiem tiks galā". "Risinājumi šādai situācijai ir, bet pašlaik viss velk uz to, ka tas tomēr tiks kvalificēts kā valsts atbalsts. Kompānijai ir vajadzīgs jauns privātais akcionārs, bet es domāju, ka tāds neatradīsies, kamēr konflikts ar esošo akcionāru nav abām pusēm pieņemamā veidā atrisināts. Neviens privātais investors neriskēs ar desmitiem miljonu vērtu ieguldījumu bez pietiekamas aizsardzības statūtos un akcionāru līgumā," klāsta bijušais "airBaltic" līdzīpašnieks.

Fliks kā "airBaltic" privātā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) pārstāvis klāsta, ka "ir vesela virkne aktivitāšu, īpaši no Krājbankas puses, kas ir izraisījušas diezgan smagas sekas", jo ar Krājbanku bijusi parakstīta vienošanās, kas paredzēja, ka nekāda piedziņa uz esošajiem kredītiem nevar iestāties līdz 31.decembrim 2011.gadā.

"Taču Krājbanka slepenu piedziņu tomēr sāka, nepaziņojot nevienam, izņemot Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā. Tas nevienā civilizētā valstī nebūtu iespējams. 47% "airBaltic" akciju tika pārdoti par niecīgu cenu, aptuveni 200 tūkstošiem latu – Latvijas valstij, kas arī ir viena no minētās vienošanās līgumslēdzējpusēm, un tātad bija pilnīgi precīzi informēta, ka Krājbanka to nedrīkst darīt. Krājbanka turpina pārkāpt visas vienošanās un daudzējādā ziņā, manuprāt, arī likumu, izraisot smagas sekas BAS," apgalvo Fliks.

Kā ziņots, 2011. gada 30. novembrī Latvijas valsts nolēma par 224 tūkstošiem latu iegādāties 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja BAS un bija ieķīlātas Latvijas krājbankā.

Fliks pauž uzskatu, ka "jādara viss iespējamais, lai aizstāvētos Latvijas tiesu sistēmā, taču, kā jūs zināt, ja otrā pusē ir Latvijas valsts, tad privātā kapitāla pārstāvim dažreiz ir visai apgrūtināta savu interešu aizstāvēšana". "Kad būs izsmeltas iespējas aizstāvēties Latvijā, tad mani juristi sāks procedūras jau pret Latviju starptautiskos līgumos noteiktajā kārtībā," brīdina Fliks.

Viņš apgalvo, ka uzbrukumi BAS ir turpinājušies arī pēdējo pāris nedēļu laikā, "kad BAS uzņēmuma telpās kādā pievakarē ieradās vairāki gara auguma cilvēki, paziņojot, ka ir jaunie BAS īpašnieki". "Savukārt Uzņēmumu reģistrā tika izsniegti dokumenti ar parakstiem it kā manā vārdā. Es tādu pilnvaru neesmu devis, tātad iesniegtie dokumenti ir sastādīti ar viltu un krāpnieciski. Tas ir kaut kas fenomenāls," ir sašutis bijušais "airBaltic" presidents.

"Un tagad šie jaunie īpašnieki it kā Krājbankas vārdā grib reģistrēt īpašumu uz BAS. Un tas atkal ir noticis pretēji parakstītām vienošanām, kad Krājbanka, nevienam nepaziņojot, it kā ir pārdevusi man piederošās BAS kapitāla daļas sev piederošam meitasuzņēmumam. Ja tāda būtu likumos atļautā Latvijas kredītiestāžu standarta prakse, tad neviens kredītņēmējs šeit vairs nebūtu aizsargāts. Tāpat kā nav aizsargāti arī Krājbankas kreditori. Krājbankas un tās administratoru rīcība kopumā ir diezgan apšaubāma," pārliecināts Fliks.

Fliks norāda, ka pareizu "airBaltic" akciju cenu varētu noteikt atklātā izsolē, kā to paredz likumā noteiktā procedūra, un viņš pats to neesot vērtējis, jo viņam nav pieejami kompānijas pēdējie finanšu dati. "Bet man liekas, ja administrators pārdod "airBaltic" kapitāla daļas tik krietni zem vērtības, tad tas ir ļoti liels kaitējums Krājbankas kreditoriem. Atbildīgi ļaudis ar juristu izglītību to vērtētu droši vien kā noziedzīgu rīcību gan no valsts, gan no Krājbankas pilnvarnieka puses. Es zinu vismaz vienu amerikāņu fondu, kas arī par tām akcijām interesējās un mani uzrunāja, turklāt runāja vismaz par desmit vai pat 12 reižu lielāku ciparu nekā tas, par ko Krājbanka "airBaltic" akcijas slepeni pārdeva valstij," sacīja Fliks.

Fliks arī noliedza, ka būtu BAS maksātnespējas prasītājas SIA "Veriko" īpašnieks, sakot, ka "personiski kontakti man nekad nav bijuši". tomēr atzīst, ka kompānija ir prasītājs pret BAS. "Godīgi sakot, neesmu šo prasību detalizēti izpētījis, bet ir pilnīgi skaidrs, ka, tā kā BAS ir pazaudējis savu galveno aktīvu, kas ir "airBaltic" akcijas, un Krājbanka neievēro savas noslēgtās vienošanās, BAS pilnīgi likumsakarīgi ir jāiet uz maksātnespēju. Tur nav citu variantu," uzskata Fliks.

Viņš piebilst, ka ir arī citi kreditori, kas prasa no BAS naudu, piemēram, "Investbank" Maskavā, "kas arī parakstīja minēto vienošanos ar valsti, par kuru laikam valsts tagad ir aizmirsusi", tāpēc arī citi kreditori rīkošoties līdzīgi.

Fliks uzskata, ka arī citas vienošanās no valsts puses ir pārkāptas: "Kad BAS oktobrī "airBaltic" ieguldīja 14 miljonus latu, tika paredzēts, ka šī nauda tiks kapitalizēta. Īsi pirms paredzētā kapitalizācijas brīža Krājbanka uzrakstīja vēstuli, ka aizliedz šo darījumu. Tagad BAS par šo naudu ir kredītprasība pret "airBaltic", kas man nešķiet pareizi, jo kompānijai noteikti ir vajadzīgs kapitāls, nevis parādsaistības."

Lūgts komentēt izskanējušo informāciju, ka BAS varētu turpināt ieguldīt naudu "airBaltic" atbilstoši tam, kā lidkompānijas akcionāri un kreditori bija vienojušies, tomēr tas nenotika, Fliks apgalvo, ka vienošanās neparedzēja nekādu papildu naudu. "Bija paredzēts tikai tas, ka BAS jāpiekrīt "airBaltic" kapitāla palielināšanai, taču nekādas summas netika fiksētas. Kopējais ieguldījumu apmērs bija līdz 100 miljoniem latiem atkarībā no tā, cik valsts ieguldīs. Man nav zināms, no kurienes nāk tās summas, kas tiek minētas presē un kuru avots varbūt ir Satiksmes ministrija vai arī kāds cits," klāsta Fliks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!