Iepazīstoties ar spāņu kompānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF) ražotnēm, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdis Nils Freivalds kā reālu novērtē līgumā ar šo uzņēmumu paredzēto termiņu - līdz 2015.gadam piegādāt un veikt norēķinus par 41 vilcienu.
Ja šis termiņš netiks ievērots, Latvija zaudēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Kā ceturtdien preses konferencē atzina Freivalds, CAF vienlaikus strādājot ar astoņiem dažādiem projektiem, jo ir specializējies gan metro, gan tramvaju, gan vilcienu ražošanā. Pērn uzņēmuma pasūtījumu portfelis bijis četri miljardi eiro (2,78 miljardi latu).
Lai arī Freivalds, atsaucoties uz līguma konfidencialitāti, vilcienu cenu nenosauca, tomēr uzsvēra, ka CAF ir nopietns konkurents tirgū, jo piedāvā labas, pasūtītājam izdevīgas cenas. CAF esot slēdzis līgumus ar partneriem Vācijā, Jaunzēlandē, ASV, arī Somijā, Zviedrijā un citur.
Kā skaidroja PV vadītājs, galvenā Latvijas vilcienu priekšrocība ir vienota bāze, jo tie ir identiski, turklāt ar tiem tiks nodrošināta pasažieru pārvadājumu elastīgums, jo pāris minušu laikā tie sakabināmi dažādās variācijās - no viena līdz vairākiem vagoniem. Tāpat vilcieni esot viegli pārbūvējami dažādu enerģijas avotu izmantošanai.
Freivalds skaidroja, ka CAF ar apakšuzņēmumu - "Rīgas vagonbūves rūpnīcu" - veidos savas līgumattiecības un tas varētu notikt "optimāli tuvākajā laikā". Paredzēta arī personālapmācības programma.
PV vadītājs neuzskata, ka Šveices kompānija "Stadler", kura iesniegusi vairākas sūdzības par iepirkumu, varētu ietekmēt tālāko jauno vilcienu ražošanas gaitu, jo divu instanču tiesas jau atzinušas šīs sūdzības par nepamatotām. Turklāt cietusi "Stadler" reputācija - testa vilciens Norvēģijā esot cietis avārijā un līdzīgus vilcienus pasūtījusi Igaunija.
Galvenie iemesli, kāpēc līguma parakstīšana ieilgusi, ir neprecīzs tehniskās specifikācijas apraksts, kā arī iegādes līguma salikšana kopā ar apkalpošanas līgumu. "Ačgārnību bija daudz," uzvēra Freivalds.
Kā ziņots, PV parakstījis līgumu ar jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju - CAF, un saskaņā ar konkursa nolikumu līdz 2015.gada beigām pilnībā tiks nomainīti elektrovilcieni un trešdaļa dīzeļvilcienu parka.
Kā informēja PV, plānots, ka pirmie jaunie vilcieni Latvijā sāks kursēt jau 2014.gada pirmajā pusē. No jauna tiks iegādāti 34 elektrovilcieni un septiņi jauni dīzeļvilcieni. Konkursa uzvarētājam 30 gadus būs jānodrošina jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu uzturēšana un apkope.
Uzņēmumā uzsver, ka PV ilgstošās sarunās panācis, ka līgums par jaunu vilcienu piegādi un uzturēšanu ir valsts un PV interesēm atbilstošs, kā arī ir izpildīti visi Ministru kabineta dotie uzdevumi, lai varētu noslēgt šo līgumu. Kopš brīža, kad par konkursa uzvarētāju tika atzīta spāņu kompānija, saskaņojumos dažādās institūcijās Latvijā un Eiropā ir pagājis ilgs laiks, tomēr iekļaušanās Kohēzijas fonda finansējuma apgūšanai noteiktajā termiņā nav apdraudēta.
PV uzskata, ka līguma noslēgšana ilgtermiņā veicinās Latvijas attīstību. Ar šī projekta īstenošanu tiekot radīti priekšnoteikumi vilciena kā viena no lētākajiem, drošākajiem un ekoloģiski tīrākajiem transporta veidiem attīstībai nākotnē, bet pasažieriem tas nozīmē naudas un laika ekonomiju un pārvietošanās komfortu. Šis projekts būtiski palielināšot iedzīvotāju mobilitāti un veicinās reģionu attīstību.
Projekta īstenošana ilgtermiņā radīs jaunas, modernas darba vietas, tā dos impulsu mašīnbūves atjaunošanās procesam valstī, jo Spānijas uzņēmumā CAF projektētie tehnoloģiski modernie vilcieni tiks ražoti Latvijā, piesaistot apakšuzņēmēju - AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca".
Speciālisti esot apliecinājuši, ka arī daudzas komplektējošās daļas nākotnē būtu iespējams ražot tepat Latvijā.
Šobrīd pasažieru pārvadājumiem tiekot izmantots tehniski nokalpojis ritošais sastāvs, kur vilciena vidējais ekspluatācijas laiks pārsniedz 25 gadus, bet nobraukums daudziem vilcieniem pārsniedz septiņus miljonus kilometru jeb gandrīz divas reizes vairāk par paredzēto kalpošanas laiku.
Jauno vilcienu iepirkuma kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs 100 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
