Gatis Roze: Atkritumu savākšanas tirgū jāsaglabā konkurence
Foto: LETA

Savlaicīgi iztīrīti atkritumu konteineri un samērīga maksa par izvešanu – patiesībā nekas cits parastam sadzīves atkritumu "ražotājam" (privātpersonai vai uzņēmumam) nav vajadzīgs. Taču ilgtermiņā šāda situācija ir iespējama tikai tirgū ar pienācīgu konkurenci.

Ja tiek nodrošināti abi augstāk minēti apstākļi, cilvēkus īpaši neuztrauc atkritumu izvešanas nianses – konkurence tirgū, savākšanas metodes, pārstrādes veidi, mašīnu un konteineru krāsa, utt. Protams, tas ir ļoti, ļoti vienkāršots skatījums uz sadzīves atkritumu savākšanu, un, visticamāk, aprakstītā situācija ir iespējama tikai augstas konkurences apstākļos. Proti, tad, kad pakalpojumu sniedzējiem nākas sūri cīnīties par katru klientu, piedāvājot aizvien labākus un modernākus pakalpojumus. Vēlaties efektīvāk šķirot plastmasu un papīru? Lūdzu, šķirojamās somas! Raizējaties par izlietotiem apģērbiem? Lūdzu, īpaši konteineri tekstilizstrādājumiem!

Jādomā, daļai rīdzinieku augstākminētais drīz vairāk līdzināsies sapnim nekā ikdienai. Nav arī daudz cerību, ka veiksmīgāk tiks risinātas esošās problēmas ar lielgabarīta atkritumu "fermām". Neskatoties uz to, ka ir izveidota shēma to savākšanai, pie daudzdzīvokļu namiem regulāri veidojas neglīti krāvumi. Nemaz nerunājot par to, ka Latvijas galvaspilsētā apskatāmā nākotnē varētu parādīties kas līdzīgs robotizētiem konteineriem vai atkritumu apstrādei, ar ko lepojas Somija un Zviedrija.

Rīgā jau vairāk nekā pusgadu valda haoss – straujas cenu izmaiņas, neskaidrības par atkritumu apsaimniekošanas shēmu, neskaidrības ar līgumiem, ārkārtējā situācija, kuru Saeima ir pagarinājusi līdz 12. martam, izmaiņas normatīvajos aktos, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras, iespējams, būs, bet varbūt arī nebūs. Jūs tam visam spējat izsekot? Jāatzīst, ka pat man, kam ik dienu ir jāzina aktuālā situācija, to nav viegli izdarīt.

Tomēr, manuprāt, svarīgākais ir kas cits – atkritumu apsaimniekošanā Rīgā strauji mazinās konkurence. Līdz pērnajai vasarai, kad sākās jezga ap iespējamo 20 gadu monopolu, galvaspilsētā darbojās četri atkritumu izvešanas uzņēmumi ("Clean R", "Eco Baltia vide", "Lautus", "Pilsētvides serviss"), tiesa, teju deviņas desmitdaļas tirgus jau tad kontrolēja vien divi no tiem. "Pilsētvides servisam", kas savu darbību Rīgā pērn pārtrauca, piederēja vien 4% tirgus. Un tieši bijušie šī uzņēmuma klienti no esošā haosa cieš visvairāk – "Civinity" kā namu apsaimniekotājs regulāri saskaras ar sūdzībām par laikā neizvestiem atkritumiem un neziņu par savākšanas grafikiem. Mums atliek vien cerēt, ka lielāka kārtība iestāsies martā, kad beidzot praktiski būtu jāsāk darboties jaunajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem Rīga ir sadalīta četrās zonās. Katrā no tām darbosies tikai viens atkritumu izvedējs. Konkursā esot pieteikušies visi trīs līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji.

No vienas puses, tas nozīmē, ka ir saglābta vismaz ilūzija par konkurenci. No otras – klientiem nebūs iespējas paust savu neapmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem, laužot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. "Civinity" līdz šim strādāja ar visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem. Tas ļāva iedzīvotājiem nodrošināt salīdzinoši zemas cenas un saprātīgu kvalitāti. Tagad būs jāpalauza galva, kā to saglabāt. Vienīgais mierinājums, septiņi gadi nav divdesmit.

Līdzīga situācija ir arī Viļņā. Atkritumu aprite ir pašvaldības atbildība, taču par nopietnu konkurenci sadzīves atkritumu savākšanā runāt nevar. Pašvaldības rīkotajos konkursus par tiesībām savākt sadzīves atkritumus bieži vien uzvar lielākie tirgus spēlētāji, kas nav ieinteresēti veikt kardinālus sistēmas uzlabojumus.

Ir acīmredzami, ka šāda daļēja monopola (oligopola) situācija patērētājiem nedod nekādas garantijas ne par to, ka tiks modernizētas atkritumu savākšanas tehnoloģijas, ne arī par to, ka Rīga jel kā tuvosies ambiciozajiem mērķiem, kurus atkritumu savākšanā ir izvirzījusi Eiropas Savienība.

Izrādās, jau 2020. gadā būtu vēlams sašķirot 50% no sadzīves atkritumiem, no 2021. gada būs jāsāk atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi. Latvijā vēl aizvien poligonos tiek noglabāti 64% atkritumu (ES vidēji poligonos noglabā vien 24%, bet, piemēram, Vācijā pārstrādā vismaz 68% sadzīves atkritumu). Taisnības labad jāpiebilst, ka 50% sašķiroto atkritumu, šķiet, šogad neizdosies sasniegt ne Igaunijai, ne arī Lietuvai. Tas nozīmē, ka ir kritiski svarīgi veicināt atkritumu šķirošanu, tostarp nošķirojot atkritumus, kas vidē sadalās.

Jā, pērn, lai pārliecinātu sabiedrību, ka 20 gadu monopols ir kas labs, tika solīta apjomīga atkritumu savākšanas reforma. Tiesa, ar garantētu tarifu pieaugumu. Tagad par to vairs runāts netiek, iecerētā reforma ir pazudusi haosā, kas patlaban izveidojies Rīgā.

Mēs visi būtu ieguvēji, ja Rīgā tiktu saglabāta gan pienācīga konkurence, gan arī tiktu modernizēta atkritumu savākšana.

Tags

Atkritumu šķirošana Atkritumi Eiropas Savienība Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form