Harijs Švarcs: Nekustamais īpašums ir svarīgs zobrats Rīgas attīstības motorā
Foto: Publicitātes foto

Nekustamā īpašuma jomā Latvijā, līdzīgi kā citās nozarēs, uzņēmumi aktīvi cīnās ar Covid-19 pandēmijas sekām. Pēc tik liela ekonomikas krituma, kādu esam piedzīvojuši un vēl turpinām piedzīvot, daudzviet krīzes sekas parādīsies krietni novēloti – nākamajos mēnešos, pēc gada un pat vairāku gadu laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašlaik Latvijā un daudzās citās Eiropas Savienības valstīs tiek aktīvi domāts par veidiem, kā stimulēt tautsaimniecību un tās atkopšanos no krīzes. No ekonomikas loģikas skatu punkta spriežot, šāda rīcība ir likumsakarīga – ekonomika ir jāatbalsta, valstij jāmeklē iespējas iepludināt papildus kapitālu, veikt infrastruktūras vai cita veida investīcijas, kas palīdz pārvarēt sitienu, ko saņēmusi tautsaimniecība. Vienlaicīgi, valstis cīnās arī savā starpā, pārdala tirgus, izvirza savas intereses un konkurē ar ekonomikas palīdzības programmām un to apjomiem, lai no krīzes iznāktu kā uzvarētājas nevis zaudētājas.

Tāpēc diskusijas par kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa vairākkārtīgu pieaugumu pašreizējā krīzes situācijā iet pretēji ekonomiskajai loģikai un draud augstāko nodokļu slogu Baltijā padarīt vēl augstāku. Tas licis nozarei sarosīties, un nekustamā īpašuma attīstītāji un īpašnieki Latvijā vienojušies Balto karogu akcijā, iestājoties pret sasteigtiem un nepārdomātiem lēmumiem nodokļu politikā.

Jau pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā ir vairākas reizes augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Igaunijā, piemēram, nodoklis tiek aprēķināts tikai no zemes vērtības, kamēr Lietuvā, ņemot vērā kadastrālās vērtības, nodokļa likmi un ievērojamos atvieglojumus, kopējais nodoklis ir vairākkārt zemāks. Lai būtu konkurētspējīgi, piesaistītu investīcijas un radītu Rīgā un Latvijā jaunas darbavietas, mums būtu jāpiedāvā arī konkurētspējīgi nekustamā īpašuma nodokļi.

Nebūt nav noslēpums, ka visi lielie investori, kas veic ieguldījumus Baltijā, skatās, kur izdevīgāk novirzīt savus līdzekļus – Rīgā, Viļņā vai Tallinā. Pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas, kur pēdējo gadu laikā ir uzbūvēts liels daudzums jaunu biroju ēku un radītas desmitiem tūkstoši labi apmaksātas darba vietas. Attīstība Lietuvā no Viļņas jau ir pārgājusi uz Kauņu. Kā viņi to sasnieguši?

Pirmkārt, Lietuvā ir izstrādāta skaidra investīciju un investoru atbalsta programma un politika, kas tiek koordinēta ne tikai pašvaldību, bet arī valsts līmenī. Tas ir svarīgi – veidot sadarbību starp pašvaldību un valsti –, jo tiklīdz viens no šiem spēlētājiem nav vienots ar otru, panākumus sasniegt neizdodas. Valsts var darīt daudz, bet, ja pašvaldība nepalīdz, ir ļoti grūti kaut ko panākt, un otrādi – ja pašvaldība domā par atbalsta mehānismiem, bet valsts likumdošanas pusē ir virkne būtisku nepilnību, tad arī pašvaldības iespējas ir ierobežotas.

Otrkārt, veiksmes stāstu Viļņā veicināja ļoti aktīvs darbs ar lielajiem investoriem, kas gribēja pārcelt savus uzņēmumus uz Baltiju. Lielākoties tie ir starptautiskie biznesa pakalpojumu centri jeb ārpakalpojumu centri, kas ir strauji attīstījušies, nodrošina tūkstošiem labi atmaksātas, augsti kvalificētas darba vietas valstī un rada pieprasījumu pēc papildu kvalitatīvām biroju platībām. Tas savukārt veicināja papildu stimulus nekustamā īpašuma nozarei celt jaunus, labi aprīkotus birojus izdevīgās vietās. Nodrošinot investoriem iespēju darboties valstī, šī ķēdīte likumsakarīgi nodrošina augstākus nodokļu ieņēmumus gan pašvaldībai, gan valstij. Tālāk jau viens veiksmes stāsts aiz sevis sāk nest nākamos, un, kad šis motors darbojas, tad valsts un pilsētas attīstība var būt ļoti strauja. Ja mēs salīdzinām sevi ar kaimiņvalstīm, mums ir ļoti lielas izaugsmes iespējas šajā virzienā, un nekustamā īpašuma vides sakārtošana ir viens no būtiskajiem zobratiem, lai šo attīstību iekustinātu.

Diemžēl sliktākais šajā situācijā ir tas, ka pat tad, ja plānotās izmaiņas neieviesīs pēc šobrīd izstrādātā modeļa, lielākais ļaunums jau ir nodarīts – potenciālie investori savus ieguldījumus Latvijā un Rīgā jau sākuši apšaubīt nestabilitātes dēļ, radot labu iespēju projektus pārvirzīt uz kaimiņvalstu galvaspilsētām. Lai vērstu šobrīd Latvijā radīto nestabilo situāciju uz labo pusi, svarīga loma būs gan skaidrai komunikācijai, lai sniegtu investoriem pārliecību par mērenām, plānveida izmaiņām, gan rīcības plānam, kādā veidā plānotās nodokļu izmaiņas notiks. Ir saņemts daudz kritikas par kadastrālās vērtības metodoloģiju, tāpēc ir jāveido skaidra vīzija, kā metodoloģiju pārskatīt, papildināt, mainīt, lai nekustamā īpašuma vērtību kļūdu un noviržu no reālās vērtības būtu pēc iespējas mazāk. Tāpat uzmanība jāpievērš nekustamā īpašuma nodokļa likmju sakārtošanai – kā tās tiek pārskatītas, kā nonākam līdz nodoklim, ko iedzīvotāji un uzņēmumi reāli maksā.

Ir vairāki virzieni, par ko Latvijai un Rīgai noteikti jāaizdomājas:

  • Primāri jānodrošina konkurētspēja Baltijas mērogā. Nodokļu likmēm un ar to saistītajiem maksājumiem, piemēram, Zemesgrāmatas nodevām, ir jābūt konkurētspējīgām ar kaimiņiem.

  • Energoefektivitāte un ilgtspēja. Zaļais kurss Eiropā un Latvijā ir viens no prioritārajiem attīstības virzieniem. Nekustamais īpašums ir milzīgs enerģijas un energoresursu patērētājs, tādēļ nozarē jau valsts līmenī jāvieš skaidrība par to, kādā veidā motivēt veikt ēku atjaunošanu, siltināšanu, jaunu, energoefektīvu un ilgtspējīgu ēku būvniecību. Šim aspektam jābūt redzamam arī nekustamā īpašuma nodokļa likmē, piemērojot tādas likmes, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz finansiālu motivāciju energoefektīvai, zaļai un ilgtspējīgai attīstībai.

  • Vēsturiskais mantojums. Rīga var lepoties ar izcilu arhitektūru, kas nodrošina milzīgu tūristu plūsmu no Eiropas un visas pasaules. Arī šeit ir nepieciešams darbs jau nodokļu politikas līmenī, iestrādājot nosacījumus, kas veicina vēsturisko ēku atjaunošanu, saglabāšanu un kopšanu, lai veidotu Rīgas tēlu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku. Šis uzdevums iet cieši kopā ar zaļās attīstības kursu, kas sekmē ēku atjaunošanu.

  • Tēla veicināšana. Galu galā jāatceras arī tas, ka investoru piesaiste ir kā aktīvā pārdošana – mums Rīgas tēls un iespējas ir jāpiedāvā lielajiem uzņēmumiem kā produkts, kas ir labāks par konkurentiem. Un nepietiek ar to, ka mums pašiem tā šķiet. Tas ir jāizveido valsts un pašvaldības līmenī, aktīvi jāpārdod un jāturpina visu laiku uzlabot.

Ja rīkosimies mērķtiecīgi un spēsim parādīt, ka esam stabili, darbojamies pēc skaidra, vienota plāna un aktīvi atbalstām investīciju veikšanu un darba vietu radīšanu, Rīgai beidzot būs reāla iespēja kļūt par Baltijas attīstības centru.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Klimata pārmaiņas Būvniecība Eiropas Savienība Enerģētika Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form