Nenoliedzami lielu ietekmi uz daudzu Eiropas biznesu dzīvotspēju vai pat izdzīvošanu atstājis valdību sniegtais atbalsts līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, algu subsīdijas, nodokļu atvieglojumi utt. Tas palīdzējis daudziem noturēties virs ūdens, gaidot labāku laiku biznesa restartēšanai. Gada laikā maksājumu plaisa Eiropā jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu samazinājusies. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā, kur tā samazinājusies no 18 uz 9 dienām publiskajā sektorā un no 16 uz 11 dienām privātajā. Tomēr valdību subsīdijas var neparādīt patieso ainu, kāda pavērsies pēc pandēmijas atkāpšanās, jo tirgus situācija būs mainījusies un ne visiem izdosies atjaunot savu uzņēmējdarbību iepriekšējos apjomos, tāpēc bažas par naudas plūsmu joprojām saglabājas.
Lielākā daļa respondentu norāda, ka viņi nekad nav bijuši tik norūpējušies par savu parādnieku spēju maksāt, prognozējot maksājumu kavējumu palielināšanos nākamā gada laikā un situācijas pasliktināšanos pēc tam, kad būs sasniegti Eiropas Savienības noteiktie limiti valsts atbalstam uzņēmējiem. Visticamāk brīdī, kad valsts atbalsta shēmas tiks pārtrauktas, varam sagaidīt kavēto aizdevumu pieaugumu un daudz lielāku nepieciešamību pēc atbalsta uzņēmumiem neatmaksāto parādu piedziņā.
Eiropas uzņēmēji lielas cerības liek uz vakcinācijas pozitīvo efektu uzņēmējdarbības atjaunošanai. Arī Latvijā uzņēmēji pauž, ka tam vajadzētu atstāt labvēlīgu ietekmi uz biznesu, lai gan šobrīd vakcinēto personu skaita ziņā Latvija joprojām ir Eiropas apakšgalā.
Striktāki maksājumu nosacījumi
Ziņojums liecina, ka pagājušā gada laikā uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsuši uzņēmuma likviditātei un naudas plūsmai, mēģinājuši samazināt maksājumu termiņus un kļuvuši striktāki attiecībā uz klientu maksājumiem. Ja pagājušajā gadā bija vērojama liela pretimnākšana klientiem un lielākā daļa labu biznesa attiecību vārdā pagarināja termiņus, lai gan tas radīja neērtības pašiem, šobrīd tolerance pret kavētājiem krietni mazinājusies. Neskatoties uz striktākiem nosacījumiem, 4 no 5 Latvijas uzņēmumiem atzīst, ka garos maksājumu termiņus joprojām izjūt kā problēmu, kas ir vairāk nekā 2020. gadā, turklāt aptuveni puse ir bijusi spiesta pagarināt termiņus, lai izvairītos no maksātnespējas.
Latvijas uzņēmumu vadītāji norāda, ka savlaicīgāki klientu maksājumi veicinātu izaugsmi, t.sk. ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, ilgtspējas nodrošināšanu, produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanu, kas šobrīd tiek kavēta.
Kavēti maksājumi – visas sabiedrības problēma
Lielākā daļa Eiropas uzņēmumu apgalvo, ka savlaicīga norēķināšanās ar mazākiem uzņēmumiem ir lielo kompāniju sabiedriskais pienākums. Diemžēl Latvijā maksājumu kultūru reti uzskata par korporatīvās sociālās atbildības daļu. Tikai katram trešajam (28%) uzņēmumam ir ētikas kodekss par savlaicīgiem maksājumiem, un tikai puse (51%) uzskata, ka tam jākļūst par daļu no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas. Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju domā, ka maksājumu kavējumu problēmu jāatrisina, ieviešot jaunus tiesību aktus valsts vai pat Eiropas līmenī.
Uzņēmēji reti aizdomājas par negatīvo maksājumu kavējumu ietekmi uz mazākiem uzņēmējiem, un gandrīz trešdaļa atzīst, ka saviem piegādātājiem samaksā vēlāk, nekā paši pieļautu no saviem klientiem. Tas liecina par ļoti vāji attīstītu sociālo atbildību un duālu attieksmi pret saviem piegādātājiem un klientiem. Pagaidām lielākā daļa nav domājusi par atbildīgākas biznesa prakses ieviešanu no savas puses, taču ilgtspējīgs bizness, kura veiksmi mēra ne tikai pēc uzņēmuma peļņas, bet arī ietekmes uz vidi un sabiedrību, kļūst arvien aktuālāks, un uzņēmumiem būs jādomā plašāk un atbildīgāk.
Vai gaisma tuneļa galā?
Salīdzinot ar pagājušā gada ziņojumu, vērojams optimisma pieaugums un slāpes pēc jauna izaugsmes viļņa. Vislielākie optimisti Eiropā ir mūsu kaimiņi - igauņi un lietuvieši. Lai gan bažas un neskaidrība saglabājas, uzņēmēji ir mazāk nobažījušies par izdzīvošanu, bet vairāk par izaugsmes veicināšanu un jaunu darbinieku piesaisti. Daudzi šo laiku ir izmantojuši, lai pārkārtotu savu biznesu un veiksmīgi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem.
Eiropas ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no atbildīgas pieejas pret maksājumiem, pareizas kredītu pārvaldības un piekļuves vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Tāpat ļoti svarīgi, kā uzņēmēji spēs patstāvīgi pārvaldīt naudas plūsmu uzņēmumā, kad valsts atbalsts vairs nebūs pieejams. Ilgtspējīga naudas plūsma un ilgtermiņa rentabilitāte ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai uzņēmumi īstenotu iecerēto izaugsmes potenciālu. Nākamais jautājums, par ko būs jādomā – kā finansēt nākamo izaugsmes vilni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
