Jānis Brizga: Depozīta sistēma – beigsim 20 gadu ilgās runas un pieņemsim lēmumu par labu tīrākai videi
Foto: Kadrs no video

Ik gadu mēs radam vairāk kā 230 tūkstošus tonnu iepakojuma atkritumu. Liela daļa no tiem tiek apglabāti poligonos, bet citi nonāk apkārtējā vidē. Viens no risinājumiem šai problēmai ir depozīta sistēma, un Latvija drīz varēs kļūt slavena ar to, ka par šādas sistēmas ieviešanu runā jau 20 gadus. Taču tikai runā.

Tikmēr kaimiņos šāda sistēma jau veiksmīgi darbojas, bet mēs visdažādāko iemeslu vai drīzāk ieganstu dēļ lēmumu par ieviešanu pieņemt nespējam. Arī Eiropas Komisija norāda, ka atkritumu apsaimniekošana Latvijā ir ilgstoši neatrisināta problēma, kuras rezultātā pastāv risks, ka nespēsim izpildīt Eiropas Savienības mērķus, un var sanākt tā, ka par ilgo neizlēmību maksāsim – mūs var skart reālas soda sankcijas.

Uzskatu, ka depozīta sistēma ir ceļš aprites ekonomikas pareizajā virzienā – prom no atkritumu apglabāšanas un dedzināšanas uz kvalitatīvu šķirošanu un pārstrādi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jāsāk šķirot jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Jo ātrāk sāksim šķirot, jo vērtīgākus materiālus atgūsim. Gadījumos, kad iepakojums ir nonācis konteinerā un sajaukts ar citiem atkritumiem, tā pārstrādes kvalitāte ir zemāka. Tieši tāpēc depozīta sistēma spēj efektīvi atgriezt atkritumus apritē un nodrošināt kvalitatīvu pārstrādi, jo ceļš no atkritumu rašanās brīža līdz pārstrādei ir maksimāli saīsināts. Jāatceras, ka depozīta sistēma skar tieši dzērienu iepakojumus, un tie ir vieni no vērtīgākajiem atkritumu plūsmā. Iespējams, tieši tāpēc arī depozīta ieviešana buksē, jo runa ir ne tikai par tīru vidi, bet par vērtīgu resursu. Jāatgādina, ka neviens no depozīta sistēmas atbalstītājiem neuzskata to par "zelta lodi", kas brīnumainā veidā atrisinās visas mūsu atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Tādas diemžēl vēl ir daudz. Mēs nevaram pielietot vienu rīku visam, bet problēmu risināšana ir jāsāk jau šodien.

Iedzīvotāji izvēlas tīru vidi

Iedzīvotāji atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, jo ļoti labi saredz tās doto labumu. To rāda gan "Mana balss" iniciatīva par depozīta ieviešanu, kuru parakstīja vairāk nekā 12 000 cilvēki, gan pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja, kurā 84% iedzīvotāju norādīja, ka depozīta sistēma ir nepieciešama. Kā galveno sistēmas priekšrocību iedzīvotāji min tīrāku vidi. Redzam, ka mainās arī iedzīvotāju ikdienas paradumi un tiek meklēti veidi, kā mazināt atkritumu daudzumu. Dažkārt tādi rodas organiski, piemēram, sava veida depozīta sistēma jau izveidojusies Kalnciema Kvartāla pasākumos, kur apmeklētāji pret depozītu saņem glāzi, ko pēc dzēriena baudīšanas var atdot pasākuma organizatoriem. Šādas iniciatīvas aizvien attīstās un paredzētas arī citos pasākumos, piemēram, sarunu festivālā "Lampa". Savukārt Tallina spērusi vēl soli tālāk, aizliedzot plastmasas vienreizlietojamos traukos publiskos pasākumos vispār. Depozīta sistēmas pozitīvo efektu novērtē arī Lietuvā – aptaujājot iedzīvotājus divus gadus pēc sistēmas ieviešanas, noskaidrots, ka 97% iedzīvotāju ir apmierināti ar sistēmas darbību, bet 95% norādīja, ka atkritumu daudzums dabā pēc tās ieviešanas ir samazinājies.

Nav skaidrs, kur paliek nauda un pārstrādājamie resursi

Viens no iebildumiem pret depozīta sistēmu – pieaugs dzērienu izmaksas iedzīvotājiem. Bet – mēs jau tagad maksājam par dzērienu un citu produktu iepakojumu! Esošā ražotāju atbildības sistēma nosaka, ka uzņēmumi, kas tirgū realizē preces ar iepakojumu maksā dabas resursu nodokli vai tādām ražotāju atbildības sistēmām kā "Zaļais punkts" un "Zaļā josta". Šīs izmaksas ražotāji tālāk pārliek produktu cenā. Jāatzīst, ka šāda veida atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiek plaši kritizēta gan Latvijā, gan citur pasaulē, jo tai trūkst caurskatāmības un ne ražotājiem, ne valdībai, ne iedzīvotājiem nav īsti skaidrs, kur paliek nauda – tas, kas samaksāta ražotāju atbildības sistēmām, un pārstrādātie resursi – it kā pārstrādātais iepakojums.

Laiks rīcībai

Apsveicams ir Latvijas dzērienu ražotāju solis, parakstot vienošanos par depozīta sistēmas ieviešanu. Tas ir viens no retajiem gadījumiem Latvijā, kad diskusijas gaitā kāda no iesaistītajām pusēm ir mainījusi savu pozīciju. Jācer arī ka politiķi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanās nemainīs savu pozīciju un lēmums par depozīta sistēmas ieviešana Latvijā šogad tiks pieņemts. Taču uzskatu, ka svarīgs nosacījums, lai depozīta sistēma veiksmīgi darbotos, ir arī tirgotāju iesaiste. Tirgotājiem jāmet savs kūtrums pie malas pēc iespējas ātrāk un jāiesaistās depozīta sistēmas izveidē, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbība starp tirgotājiem un ražotājiem. Kaimiņu igauņu un lietuviešu pieredze liecina, ka tirgotāji no ieviestās sistēmas iegūst, jo redz, ka pircējs to novērtē un aktīvi izmanto iespēju atnest atpakaļ izlietoto taru. Veikals ietilpst katra cilvēka ikdienas maršrutā – ja cilvēks ir spējis atnest ūdens vai alus pudeles mājās, viņš spēs tās aiznest arī atpakaļ un turpat nopirkt arī jaunas.

Depozīta sistēma ir solis pretī tīrākai Latvijai, kā arī iespēja uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un atgūt kontroli pār dzērienu iepakojumu plūsmu. Kaimiņos un citur pasaulē depozīta sistēma veiksmīgi darbojas jau daudzus gadus, un iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar tās darbību ir augsts. Ir pienācis laiks izbeigt jau teju 20 gadu ilgās runas un pieņemt lēmumu par lielāku šķiroto un pārstrādāto atkritumu apjomu un tīrāku Latviju.

Jānis Brizga. Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma Latvijā, (20.02.2018.);

Užstato Sistemos Administratorius, Lithuania's Deposit System, (b.g.): http://recircula.com/cms/wp-content/uploads/2018/11/1ST-EUROPEAN-CONFERENCE-ON-DEPOSIT-SYSTEMS-PRESENTATION-OF-USAD.pdf

Source

DELFI Bizness

Tags

Atkritumi Eiropas Komisija Eiropas Savienība SKDS Tallina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form