Kaspars Rumba: UIN budžeta neizpilde – krīze vai stratēģiska iespēja
Foto: Publicitātes foto

Saskaņā ar VID statistikas datiem, šī gada astoņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN) ir iekasēti tikai 18 miljoni eiro, kas neveido pat 15% no budžetā prognozētā.

Salīdzinājumam – 2018. gada astoņos mēnešos UIN tika iekasēts 296 miljonu apmērā, bet 2017. gada astoņos mēnešos 297 miljonu apmērā.1 Mazāks, bet tomēr kritums, ir vērojams vēl virknē budžeta pozīciju, taču kopējie VID administrētie ieņēmumi ir lielāki par 6,4 miljardiem eiro un pat nedaudz pārsniedz prognozēto apjomu. Budžetu glābj sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kuri ir iekasēti kopā par vairāk nekā 156 miljoniem eiro virs plāna un par 311 miljoniem vairāk nekā 2018. gada šajā pašā periodā. Attiecīgi – no skaitļiem varam redzēt, ka uzņēmēji ir spējuši 2019. gadā celt algas pat straujāk nekā plānots, kas pierāda veco patiesību, ka viena nodokļa samazinājums var dot krietnu pienesumu citu nodokļu veidā.

Vienlaikus bažas rada kārtējās korekcijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozē. Latvijas banka septembrī 2019. gada IKP prognozi ir samazinājusi līdz 2,5%, lai gan vēl jūnijā prognoze bija 2,9%2. Interesanti, ka 2020. gada IKP prognoze, lai gan ir tikusi samazināta, joprojām saglabājas 2,6% līmenī, kas ļauj cerēt, ka Latvijas bankai varētu būt pieejama informācija par pozitīvu "Brexit" iznākumu un gaidāmu pamieru ASV uzsāktajos tirdzniecības karos! Tajā pašā laikā, pat ja Latvija bankas prognoze ir pareiza un nākošgad Latvijas ekonomika augs straujāk nekā šogad, ir skaidrs, ka ar 2,6% pieaugumu gadā Eiropas savienības (ES) dzīves līmeni noķert neizdosies vēl gadu desmitiem. Pat ņemot vērā pirkstpējas paritāti (respektīvi – to, ka daudz preces un pakalpojumi ir lētāki Latvijā nekā vidēji Eiropā), Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija tikai 70% no ES vidējā (Igaunijā un Lietuvā – 81%)3. Kamēr politiķi ignorē kaimiņu sniegumu un turpina slavēt Latvijas straujo izaugsmi, arī pārējā Eiropa neguļ. 2018. gadā reālais IKP pieaugums vidēji ES bija 2%, bet vēl gadu iepriekš pat 2,6%.

Neskatoties uz minēto, ES vidējais dzīves līmenis nav neaizsniedzama latiņa. Gluži vienkārši – lai noķertu Eiropu, ir jāiemācās domāt un rīkoties atšķirīgi nekā domā un rīkojas Eiropa. Uz smagnējo Eiropas ekonomisko milžu fona atšķirīgas domas un rīcība mazajām Baltijas valstīm nav nekas neiespējams. Matemātiski, lai sasniegtu ES vidējo dzīves līmeni 2030. gadu sākumā, Latvijai būtu jāaug ar ātrumu 5% gadā, pieņemot, ka tikmēr Eiropa augs par 2% gadā. Latvijas izaugsme par 4,6% 2017. gadā un 4,8% 2018. gadā ļauj spriest, ka mērķis ir sasniedzams. Tomēr izaicinājums slēpjas tajā, kā radīt izaugsmi ne tikai priekšvēlēšanu gados, bet noturēt to konstanti spēcīgu visu laiku un pēc iespējas mazāk atkarīgu no politiķu dalītajiem Eiropas fondiem.

Šajā ziņā zemāki un pārdomātāki nodokļi ir viena no retajām neatkarības izpausmēm, kas atstāta pašu ES dalībvalstu pārziņā. Eiropa mums var diktēt gandrīz visu, bet ne ienākuma nodokļus. Būtu ārkārtīgi muļķīgi, pat bezatbildīgi, šo iespēju neizmantot.

Iepriekšējais nodokļu reformas mēģinājums parādīja divas lietas. Vispirms, ja mēs gribam, tad varam. Ilgi apspriestais Igaunijas UIN modelis nu ir ieviests arī Latvijā, un tā pozitīvā ietekme jau ir novērojama gan lielāka uzņēmumu pašu kapitāla izteiksmē, gan straujākā algu pieaugumā. Diemžēl pierādījās arī tas, ka Vecrīgā pietrūkst ambīcijas uzdrīkstēties būt pirmajiem un labākajiem. Rezultātā plānotās vispārējās nodokļu reformas vietā tika reformēts tikai viens nodoklis. Savukārt izmaiņas pārējos nodokļos nekādu būtisku pienesumu tautsaimniecībai nav devušas. Pat pretēji – ar progresīvo iedzīvotāju nodokli un sociālā nodokļa pieaugumu mēs it kā pielabināmies Eiropas kreisi noskaņotajiem politiķiem, tomēr investoriem uzsveram, ka labi apmaksātas darba vietas un augsta pievienotā vērtība ir tikai frāzes bez satura un bez vīzijas par pārtikušu Latviju.

Par laimi līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām vēl ir atlikuši daži gadi, un vismaz 2020. gadā Latvija varētu dot priekšroku fizikas un ekonomikas pamatlikumiem, nevis minimālo algu saņemošo vēlētāju emocijām. Citējot kādu klasiķi: "Ūdens pret kalnu netek neatkarīgi no tā, ko jums stāsta deputāti". Līdzīgi ir ar investīcijām – uz lielāku nodokļu slogu investori varētu uzprasīties vienīgi tad, ja Latvija to spētu skaidri kompensēt ar, piemēram, augstāk kvalificētu darba spēku nekā kaimiņvalstīs, lētākām elektrības izmaksām, gludākiem ceļiem vai kā citādi. Ņemot vērā to, ka valsts nav skaidri definējusi, ar ko tieši Latvija izceļas nevis uz Āfrikas, bet Austrumeiropas ekonomiskā fona, visdrīzāk vienkāršam "ekselim" un nodokļu likmēm joprojām būs nozīme, izvēloties, vai investēt Latvijā jeb kaimiņvalstīs.

Nobeigumā atgriežoties pie UIN budžeta neizpildes – uzskatu, ka zemais iekasētā UIN apjoms nodokļu reformas kontekstā ir mūsu otrā iespēja. Jau kopš 2016. gada ir ticis vairākkārtīgi uzsvērts, ka UIN reformai bija potenciāls padarīt Latviju par no UIN viedokļa izdevīgāko valsti ES. Tomēr, lai tas notiktu, likumam bija jābūt nevis vārgai Igaunijas modeļa kopijai, bet gan jāizceļas uz Eiropas fona ar kaut ko tādu, ko Igaunija nespēj piedāvāt – piemēram, igauņu modelis kombinācijā ar zemu UIN likmi un Latvijā jau iepriekš eksistējušajiem UIN atvieglojumiem. Jau tobrīd, kad tika pieņemts lēmums par UIN nepiemērošanu reinvestētajai peļņai, bija skaidrs, ka UIN budžets varētu nepildīties. Ja apliekamā bāze ir nulle, tad nav nozīmes vai UIN likme ir 15% vai 20% – budžetā tāpat iekritīs nulle. Jā, protams, no dividendes piespiedu kārtā maksājošajiem valsts uzņēmumiem šādā veidā var paņemt vairāk, bet vienlaikus par identisku summu samazinās pašas dividendes. Savukārt privātajā sektorā makroekonomiskais ieguvums no UIN reformas izpaužas kā uzlabota uzņēmumu naudas plūsma, lielāks pašu kapitāls un brīvi resursi investīcijām vai, piemēram, jau novērotajai algu celšanai. Tomēr, tas attiecas tikai uz jau esošajiem Latvijas uzņēmumiem un investīcijām. Jaunām investīcijām Igaunija joprojām ir piemērotāka gan tāpēc, ka samazinājusi likmi regulāro dividenžu maksātājiem, gan tāpēc, ka tur likums ir spēkā jau daudzus gadus un ir skaidrāka tā piemērošana. Tāpēc, lai panāktu jaunu investīciju ieplūšanu Latvijā un uzturētu IKP pieaugumu būtiski virs ES vidējā, ir vērts izmantot šā brīža zemo UIN budžetu, lai bez liekām politiskām galvassāpēm samazinātu UIN likmi un pretendētu nevis uz jebkādu vietu sacensībās par investoru uzmanību, bet gan UIN zelta medaļu, kas tepat vien ir!

1 https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/nodoklu-ienemumi

2 https://www.bank.lv/component/content/article/491-publikacijas/preses-konferences/11925-pk-20092019

3 https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tec00114&plugin=1

Source

DELFI Bizness

Tags

Brexit Igaunija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Nodokļi Nodokļu reforma 2018 Saeima Uzņēmumu ienākuma nodoklis VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form