Oļegs Krasnopjorovs: Katram sava inflācija – vai pensionāriem tiešām lielāka?  (24)

Piemēram, nesmēķētāji nepērk cigaretes (3% no vidējā patēriņa groza), pārliecināti riteņbraucēji – degvielu (5%), veģetārieši – gaļu (5%). Un katram vēl ir savs iemīļotais biezpiena sieriņš. Pat cenu kāpuma laikos vienmēr var atrast kādu produktu, kura cena ir samazinājusies. Piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā pieauga griķu cena un saruka degvielas cena. Tā kā produktu cenas bieži mainās pretējos virzienos, katrs no mums saskaras ar visai atšķirīgu dzīves dārdzības kāpumu. Tāpēc inflācija ir nevis visiem viena, bet katram sava.

Bet, vai ir tā, ka preces un pakalpojumi, kurus ikdienā iegādājas pensionāri, sadārdzinās straujāk? Ja tā, tad varbūt vecuma pensiju indeksācijā būtu jāizmanto nevis oficiālo inflāciju, kas rēķināta pēc "vidējā Latvijas iedzīvotāja patēriņa groza", bet "pensionāru inflāciju"? Citādi var sanākt, ka pie pensijas pieliktā nauda nemaz nekompensē pensionāru iegādāto produktu sortimenta cenu pieaugumu.

Šajā rakstā aprēķināsim "katram savu inflāciju" – pensionāriem un jauniešiem, vīriešiem un sievietēm, turīgajiem un nabadzīgajiem. Aprēķinā izmantosim publiski pieejamos datus – redzēsim, kā dažādām iedzīvotāju grupām atšķiras patēriņa struktūra pēc tās galvenajām grupām: pārtika, transports, komunālie maksājumi, kā arī to, vai pastāv sakarība starp šai iedzīvotāju grupai specifisko inflāciju un viņu socioloģiskajās aptaujās (Tomēr nevarēsim redzēt viņu iecienītās biezpienu sieriņa šķirnes. Turklāt jāatzīmē, ka dati par patēriņa struktūru apkopoti mājsaimniecību nevis indivīdu dalījumā. Tā varam redzēt, kā atšķiras patēriņa struktūra dažādās mājsaimniecībās, tomēr nezinām, ko tieši brokastīs ēd pensionārs un jaunietis, ja viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā.) pausto viedokli par cenu pieaugumu.

Sievietēm, iedzīvotājiem gados un ar zemākiem ienākumiem inflācija šķiet augstāka
Socioloģiskās aptaujas dati liecina par būtiskām un sistemātiskām inflācijas uztveres atšķirībām dažādās iedzīvotāju grupās. Piemēram, vecāka gadagājuma iedzīvotājiem daudz biežāk nekā jauniešiem šķiet, ka produktu cenas ievērojami kāpušas. Sievietes inflāciju uztver nedaudz augstāku nekā vīrieši. Uz straujāku patēriņa cenu pieaugumu biežāk norāda arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Šādas atšķirības cenu uztverē saglabājās arī Covid-19 pandēmijas laikā – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, sievietes un pensionāri ievērojami biežāk norāda, ka, viņuprāt, patēriņa cenas pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski pieaugušas, un retāk – ka tās samazinājušās.

1. attēls.

Piezīme. Jautājums, uz kuru atbildēja aptaujātie: "Kā, jūsuprāt, izmainījās patēriņa cenas pēdējo 12 mēnešu laikā?" Atbilžu varianti: būtiski palielinājušies "++"; mēreni palielinājušies "+"; nedaudz palielinājušies "="; saglabājušies gandrīz nemainīgas "-"; samazinājušies "- -".

Protams, cenas vērtējam subjektīvi (viss atkarīgs no tā, uz kādām cenām raugāmies un ko saprotam ar "būtisks cenu pieaugums"). Bet varbūt uztvertās inflācijas atšķirībām ir arī objektīvs iemesls – dažādu iedzīvotāju grupu inflācija tiešām nozīmīgi atšķiras?

Mums katram ir savs patēriņa grozs. Cilvēkiem, piemēram, no vienas vecuma grupas, ar līdzīgiem ienākumiem vai viena dzimuma pārstāvjiem arī patēriņa grozs ir līdzīgāks. Teiksim, pensionāri salīdzinoši lielu budžeta daļu tērē pārtikai, komunāliem maksājumiem un veselības aprūpei (2. attēls). Jaunieši vairāk naudu velta izglītībai, apģērbiem un apaviem, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī restorāniem un viesnīcām. Savukārt vīrieši salīdzinoši lielāku budžeta daļu atvēl transportam, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai.

2. attēls

Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem pusi līdzekļu tērē pārtikai un komunāliem maksājumiem, bet turīgākām mājsaimniecībām šie izdevumi ir mazāk nekā trešdaļa no budžeta (3. attēls). (Nejaukt ar izdevumu apjomu eiro izteiksmē – pārtikai turīgas mājsaimniecības tērē lielāku naudas summu.)

Dažādām produktu grupām inflācija būtiski atšķiras. Nevarētu teikt, ka kādas sabiedrības grupas iecienītākajiem produktiem cenas tikai pieaug vai tikai samazinās. Piemēram, starp produktu grupām, kurām pēdējos 20 gadus visvairāk pieaugušas cenas, ir gan pensionāru patēriņa grozā dominējošie produkti – pārtika, komunālie un veselības aprūpes pakalpojumi, gan arī tie, kas biežāk parādās jauniešu patēriņā – izglītība, restorānu un viesnīcu pakalpojumi (4. attēls).

Iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem cenu pieaugums bijis par 17 procentpunktiem lielāks nekā turīgākām mājsaimniecībām. Savukārt mājsaimniecībās, kurās galvenā pelnītāja ir sieviete, cenu pieaugums bijis par 4 procentpunktiem lielāks nekā tajās, kurās galvenais pelnītājs ir vīrietis (5. attēls).

Lai gan kopš globālās finanšu krīzes (2008.-2010.) inflācijas atšķirība starp dažāda vecuma iedzīvotāju grupām pakāpeniski samazinās, pandēmijas gadā tā atkal pieauga. Piemēram, pensionāru mājsaimniecībās inflācija 2020. gadā bija par 0.6 procentpunktiem augstāka nekā algotu darbu strādājošās mājsaimniecībās. Mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem – par 0.5 procentpunktiem augstāka nekā turīgajās mājsaimniecībās. Savukārt mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs ir sieviete, pērn inflācija bija par 0.4 procentpunktiem augstāka nekā tajās, kurās galvenais pelnītājs ir vīrietis.

Saskaņā ar oficiāliem datiem, patēriņu cenu līmenis, kuru rēķina pēc Latvijas iedzīvotāja vidējā patēriņa groza, kopš gadsimta sākuma ik gadu pieauga par vidēji 3.5%. Mūsu aprēķini liecina, ka pensionāru mājsaimniecībām šis cipars ir par pusprocentu lielāks (4.0%). Pensionāru patēriņa grozā ievērojamu daļu ieņem pārtika, komunālie maksājumi un veselības aprūpes pakalpojumi – produktu grupas, kuru cenas auga straujāk par vidējo inflācijas rādītāju. Tādējādi pensionāru inflācija ir sistemātiski lielāka par oficiālo. Kopš gadsimta sākuma pensionāru inflācija tikai divas reizes bijusi nedaudz zemāka par oficiālo inflāciju – 2014. un 2018. gadā.

Ja vecuma pensiju indeksētu tikai pēc oficiālās inflācijas, tā nevarētu kompensēt pensionāriem tieši viņu patēriņa groza produktu sortimenta sadārdzinājumu. Pateicoties tam, ka pensiju indeksācija daļēji ņem vērā arī vidējās algas dinamiku, vidējās pensijas pirktspēja ar laiku pieaug. Tomēr vidējā alga kaut kad varētu arī nepieaugt, tāpēc atšķirīga inflācija dažādām iedzīvotāju grupām ir temats, kuru būtu jāņem vērā labklājības politikas debatēs.

Tagad ikvienam ir iespēja aprēķināt savu inflāciju ar jauno Eiropas Centrālās bankas personiskās inflācijas kalkulatoru.