Diemžēl virs Eiropas savelkas arvien tumšāki mākoņi, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš līdz šim par situāciju eirozonā izteicies optimistiskāk, nesen norādot, ka pats sliktākais eirozonai varētu būt jau aiz muguras.
"Vēl septembrī sagaidījām lēnāku, tomēr pozitīvu iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību eirozonas valstīs, bet pašlaik šis skatījums ir jūtami pasliktinājies," atzina Rimšēvičs.
Viņš atgādināja, ka pērn novembrī ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns pieļāva atkārtotas recesijas iespēju Eiropas Savienībā (ES), un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušā gada nogalē būtiski samazinājusi savu eirozonas IKP izaugsmes prognozi. Septembrī tā vēl bija robežās no 0,4% līdz 2,2%, bet gada beigās samazināta, paredzot no mīnus 0,4% līdz 1%. Turklāt šāda prognoze ir pie nosacījuma, ka finanšu krīze Eiropā neiet dziļumā, ka Eiropas finanšu krīze tiek nostabilizēta.
Rimšēvičs atzina, ka arī lielākā ES tautsaimniecība Vācija, kas oktobrī jau samazināja savu šī gada kopprodukta prognozi no 1,8 līdz 1%, paziņojusi par zemāku prognozēto izaugsmi - 0,7%.
Deviņām ES valstīm pagājušajā nedēļā samazināti kredītreitingi, un šonedēļ izaugsmes prognozes samazinājusi arī Pasaules Banka, brīdinot arī par finanšu šoka iespēju, ja kāda liela Eiropas ekonomika vairs nespētu aizņemties finanšu tirgos, piebilda Latvijas Bankas prezidents. Tā sekas būtu smagākas, nekā 2008.gadā piedzīvotais globālais finanšu sasalums pēc ASV bankas "Lehman Brothers" bankrota.
Pēc viņa vērtējuma, pozitīvais un negatīvais scenārijs ir vienlīdz iespējami.
Saskaņā ar pirmo scenāriju ECB nesen pieņemto monetārās politikas soļu sniegtais īsais atelpas brīdis tiktu izmantots finanšu situācijas uzlabošanai eirozonas valstīs, skaidri iezīmējot budžeta deficīta un parāda samazināšanas trajektoriju un pārliecinot finanšu tirgus dalībniekus par attiecīgo ES dalībvalstu valstu finanšu ilgtspēju.
Tas kopsolī ar neseno eiro vērtības kritumu pret ASV dolāru varētu likt aizvien straujākus apgriezienus uzņemt Vācijas un citu eirozonas valstu eksporta dzinējiem un uzlabot nākotnes vērtējumu par valstu iekšējo tirgu attīstību. Arī Latvijas ekonomika šādos apstākļos iegūtu jaunu impulsu straujākai izaugsmei.
Saskaņā ar negatīvo scenāriju ekonomiskā aktivitāte var izrādīties vēl vājāka gadījumā, ja finanšu situācija Eiropā turpinātu saasināties, uzticība finanšu tirgu dalībnieku starpā vēl vairāk samazinātos un tas izsauktu ievērojamas problēmas Eiropas banku sistēmā. Nespēja savaldīt kādas eiro zonas valsts finanses var arī aizvest līdz tās defoltam, norādīja Rimšēvičs. Savukārt negatīvie procesi, "protams, vienmēr var summēties".
Latvijas Bankas prezidents gan vērtēja, ka, sakopjot līdzšinējās kļūdas budžeta politikā, eirozona pamazām veseļojas no krīzes jeb slimības. Viņš pauda viedokli, ka 2012.gadā grūtākais budžetu sakārtošanas darbs jau būs aiz muguras, tāpēc var sagaidīt, ka Latvija iestāsies daudz spēcīgākā eiro zonā, nekā tā bijusi līdz šim.
"Lēmumi par deficītu un parādu samazināšanu gan ir sāpīgi, un tie netop ātri. Dzirdēsim daudz diskusiju, kā ES pareizāk koordinēt dalībvalstu finanšu politiku. Un, protams, dzirdēsim dažādas spekulācijas - līdzīgi, kā tas bija ar latu krīzes gados. Jārēķinās, ka ap eiro ir un būs liels viedokļu raibums, un tajā svarīgi nesamulst, bet paveikt iesākto ceļu uz pašlaik reāli sasniedzamo mērķi," norādīja Latvijas Bankas prezidents un piebilda, ka Latvija var 2014.gadā ieviest eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
