Iepriekšējā mēneša vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā samazinājās par 3% līdz 39,60, savukārt Lietuvas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cenu samazinājums bija 9% līdz 39,50 EUR/MWh, bet Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 8% līdz 39,91 EUR/MWh. Baltijā ikstundu cenu amplitūda svārstījās no 1,46 EUR/MWh līdz 189,25 EUR/MW.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos
Avots: "Nord Pool"
Septembrī elektroenerģijas sistēmas cena pieauga no 8,79 EUR/MWh līdz 15,73 EUR/MWh, zemo līmeni joprojām ietekmēja Norvēģijas tirdzniecības apgabali. Cenu starpības starp "Nord Pool" tirdzniecības apgabaliem ietekmēja jaudas plūsmas ierobežojumi un ģenerācijas sadalījums. Mēneša sākumā augstākas elektroenerģijas cenas ietekmēja hidrorezervuāru aizpildījuma samazinājums, tomēr, mainoties laikapstākļiem mēneša izskaņā, lielāka nokrišņu daudzuma rezultātā pieauga aizpildījuma līmenis un attiecīgi arī hidroizstrāde Ziemeļvalstīs. Tajā pašā laikā "Nord Pool" reģionā pieauga arī vēja staciju izstrāde, kas bija gandrīz 5 TWh jeb par 15% vairāk nekā iepriekšējā gada septembrī.
Baltijā elektroenerģijas cenu ietekmēja elektroenerģijas cenas kaimiņvalstīs un augstākas enerģijas plūsmas – no Somijas par 19%, Zviedrijas SE4 apgabala par 17%, kā arī no Kaļiņingradas apgabala, bet samazinājās no Baltkrievijas.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas septembrī "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos
Avots: "Nord Pool"
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenām augsts svārstīgums
Septembrī hidroloģiskās situācijas izmaiņas laikapstākļu dēļ ietekmēja nākotnes elektroenerģijas kontraktu cenu svārstīgumu. Mēneša sākumā hidroloģiskā bilance bija 11,5 TWh virs normas, savukārt mēneša beigās tā pieauga līdz 16,2 TWh līdz ar laikapstākļu prognozēm par lielāku nokrišņu daudzumu. Turklāt arī cenu kustība emisijas kvotu tirgū ietekmēja cenu svārstības Ziemeļvalstu nākotnes kontraktu tirgū.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu (Nordic Futures) sistēmas cenas oktobrim pieauga par 22% līdz 19,57 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena samazinājās līdz 15,70 EUR/MWh. Sistēmas 2020. gada 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena pieauga par 13% līdz 23,29 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās samazinājās līdz 25,55 EUR/MWh. 2021. gada sistēmas "futures" vidējā cena septembrī pieauga par 10% līdz 24,34 EUR/MWh, un mēneša beigās kontrakta cena bija 24,00 EUR/MWh.
Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena oktobra kontraktam pieauga par 1% līdz 43,52 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 37,20 EUR/MWh. 2021. gada Latvijas "futures" cena septembrī, sekojot tendencēm tirgū, pieauga par 14% līdz 44,28 EUR/MWh.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijā samazinājusies
Baltijā elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, samazinājās par 1% līdz 2109 GWh. Latvijā tas samazinājās par 1% līdz 556 GWh, salīdzinot ar 2019. gada septembri, Igaunijā samazinājās par 2% līdz 604 GWh, savukārt Lietuvā saglabājās iepriekšējā gada septembra līmenī – 949 GWh.
Septembrī Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 7% līdz 1247 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 14%, vidēji mēnesī tika saražotas 333 GWh. Arī Igaunijā izstrādes apjoms samazinājās, un tas bija par 12 % zemāks nekā iepriekšējā mēnesī – 433 GWh. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 6% līdz 481 GWh.
Septembrī ģenerācija Baltijā nosedza 59% no elektroenerģijas patēriņa apjoma; Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 60%, Igaunijā 72%, bet Lietuvā 51%.
Pietece Daugavā normas līmenī
Latvijā kopējais nokrišņu daudzums bija virs septembra normas līmeņa. Mēneša vidējā pietece Daugavā bija 250 m3/s jeb par 50 m3/s virs 30 gadu vidējā pieteces līmeņa.
Septembrī nedaudz augstākas pieteces rezultātā elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās pieauga par 38% līdz 101 GWh, salīdzinot ar izstrādi augustā. Savukārt elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" TEC samazinājās par 45 % līdz 132 GWh, salīdzinot ar augustu, turklāt tirgum ikgadējo apkopes darbu dēļ nebija pieejams TEC-2 pirmais energobloks.
Naftas cenas samazinājušās, pārējos izejvielu tirgos novērojams cenu pieaugums
"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cena septembrī samazinājās par 8% līdz 42,07 USD/bbl, un mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie 41,03 USD/bbl.
Cenas naftas tirgū turpināja ietekmēt turpmākais pieprasījuma raksturs Covid-19 pandēmijas izplatīšanās rezultātā, kā arī svārstības globālajos finanšu tirgos. Papildus tam augstāki naftas krājumi ASV ietekmēja cenu lejupslīdošu tendenci naftas tirgū.
Ogļu nākotnes kontraktu (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena septembrī pieauga par 6% līdz 53,70 USD/t, kontrakta slēgšanas cena bija 57,05 USD/t.
Cenu ogļu tirgū ietekmēja piegāžu traucējumi no Kolumbijas un samazināta ogļu ieguve Krievijā. Augustā Eiropā no kopējās elektroenerģijas izstrādes 13% tika saražoti ogļu stacijās, savukārt septembrī izstrāde pieauga līdz 15%. Pieprasījumu ietekmēja augstākas dabasgāzes un kvotu cenas, kā sagaidot sezonālo pieprasījuma pieaugumu. Tomēr turpmākās ogļu cenu svārstības noteiks laikapstākļi un ekonomikas attīstība.
Septembrī (Dutch TTF) dabasgāzes oktobra kontrakta vidējā cena pieauga par 22% līdz 11,33 EUR/MWh, un kontrakts noslēdzās pie augstākas cenas 12,28 EUR/MWh.
Dabasgāzes tirgū cenu svārstību noteica augstāks pieprasījums. Tajā pašā laikā novēroti arī dabasgāzes piegāžu traucējumi no Norvēģijas, kā arī emisijas kvotu cenu svārstīgais raksturs. Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis mēneša beigās bija 94,7%, kas ir zem 2019. gada līmeņa – 96,7%.
Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) "EUA Dec.20" cena septembrī pieauga par 3% līdz 27,80 EUR/t, un kontrakta cena mēneša beigās bija 26,93 EUR/t.
Septembrī oglekļa emisijas kvotu tirgū novērots augstāks tirgum piešķirto kvotu apjoms. Augstāka piedāvājuma un svārstīga pieprasījuma rezultātā mēneša laikā tirdzniecības dienas noslēguma cenas bija no 26,17 EUR/t līdz 30,47 EUR/t. Šādas svārstības ietekmēja gan svārstības izejvielu tirgos, gan arī jaunie Covid-19 saslimšanu uzliesmojumi. Turklāt cenu virzienu noteica arī Eiropas Komisijas paziņojumi par Eiropas Klimata akta jeb Zaļā kursa jaunajiem mērķiem, lai panāktu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
