Valdis Siksnis: Jāmācas sadzīvot ar Covid-19 vismaz vidējā termiņā
Foto: Publicitātes foto

Ievērojamais angļu matemātiķis un statistiķis Džordžs Bokss (George Box) ir teicis "Visi modeļi ir nepareizi, bet daži ir lietderīgi". To labi varētu vispārināt uz visu šobrīd teikto saistībā ar Covid-19. Visi modeļi un spriedelējumi par šo tēmu, visticamāk, ir nepareizi, bet daži no tiem var būt lietderīgi. Piedāvāju arī savu nepareizo, bet, iespējams, lietderīgo spriedelējumu.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Kā un kad apturēsim vīrusu?

Neesmu nedz ārsts, nedz biologs, nedz epidemiologs tomēr, lai varētu novērtēt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku kaut kādi spriedumi par epidēmijas apturēšanas scenārijiem ir jāizdara. Cik saprotu Covid-19 ir līdzīgs daudziem citiem vīrusiem ar ko cilvēce sadzīvo jau gadsimtiem. Proti, vesela stipra cilvēka imūnsistēma ar to spēj cīnīties un pēc izslimošanas izstrādājas vismaz vidēja termiņa imunitāte pret atkārtotu saslimšanu. Tas nozīmē, ka pret šo vīrusu ir iespējami efektīvi farmakoloģiski risinājumi, piemēram, vakcīna. Diemžēl ekspertu aplēses liecina, ka vakcīnas izstrāde, testēšana, saražošana un izplatīšana plašam Eiropas iedzīvotāju lokam prasīs vismaz 18-24 mēnešus. Attiecīgi līdz tam brīdim neatliek nekas cits kā ne-farmakoloģiskas metodes, proti striktāka vai mērenāka sociālo kontaktu ierobežošana. Iespējamie rīcības scenāriji:

  1. Nedarīt neko un dzīvot kā līdz epidēmijas sākumam. Vīrus strauji uzliesmo, dažu mēnešu laikā to izslimo ievērojams iedzīvotāju īpatsvars, veselības sistēmas kapacitāte ir pārslogota, nesaņemot savlaicīgu medicīnisko palīdzību mirst daudzi īpaši gados veci cilvēki. Pāris mēnešu laikā vīruss norimstas un dzīve atgriežas normālās sliedēs. Lai arī ciniski varētu teikt, ka šis ekonomiski būtu lētākais scenārijs, tā arī ir normālam cilvēkam nepieņemama humanitāra katastrofa. Ir viegli runāt par statistiskiem modeļiem, pavisam cita lieta ir redzēt mirstam savus vecākus, brāļus, onkuļus tantes tikai veselības aprūpes nepieejamības dēļ. Nekādi ekonomiski ieguvumi to nespēj kompensēt.

  2. Vīrusa izskaušana, ieviešot drastiskus sociālo kontaktu ierobežojumus. Ķīnas un atsevišķu citu Āzijas valstu piemērs ir iedrošinošs, tomēr ekspertus māc šaubas par šī modeļa ilgtspējību. Dažādas simulācijas liecina, ka atvieglinot ierobežojumus ar lielu varbūtību epidēmija atsāksies ar jaunu sparu, jo ir relatīvi neliels vīrusu izslimojušo attiecīgi imūno cilvēku īpatsvars. Arī izdzīvošana drastisku ierobežojumu vidē, līdz farmakoloģiska risinājuma ieviešanai (18-24 mēnešus) nav ekonomiski iespējama. Tas vienkārši novestu pie kritisku preču pieejamības trūkuma un ekonomikas sabrukuma.

  3. Vidusceļš, kas ļauj vīrusam mēreni izplatīties un ekonomikai adekvāti funkcionēt. Vīrusu izslimojot nozīmīgam iedzīvotāju īpatsvaram sociālo kontaktu ierobežojumi var tikt pakāpeniski atcelti. Protams, to ir vieglāk pateikt, kā izdarīt. Kontrolēt saslimušo skaitu tādā apjomā, kas pilnībā izmanto, bet nepārslogo veselības aprūpes sistēmu ir ļoti riskanta spēle.

Tas viss noved pie secinājuma, ka diemžēl valsts un pasaules politikas veidotājiem nav labās un sliktās izvēles. Ir jāizvēlas starp slikti un vēl sliktāk. Šobrīd vairums Eiropas valstu cenšas piemērot kaut ko līdzīgu vīrusa izskaušanas mēģinājumam. Tomēr šķiet, ka džins jau ir ārā no pudeles un pat ja vīrusa izplatību izdosies piebremzēt, cerēt uz tā pilnīgu apturēšanu ir mazākais naivi. Ar lielu varbūtību šis drastiskais ierobežošanas scenārijs transformēsies par vidusceļu, kurā mēģināsim sabalansēt ekonomiskās vajadzības ar vīrusa izplatības kontroli. Veselības aprūpes sistēma vismaz īslaicīgi tiks pārslogota un būs nozīmīgs vīrusa upuru skaits. Būsim spiesti ar Covid-19 sadzīvot ilgāk nekā dažus mēnešus.

Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai un vai atkārtosies 2009.-2010. gads?

Salīdzinot ar iepriekšējo ekonomikas krīzi pirms vairāk nekā 10 gadiem ir vairākas fundamentālas atšķirības. Būtiskākā no tām ir, ka Latvija kā valsts ir labā fiskālā kondīcijā – mums ir nauda un mums (vismaz pagaidām) ir iespēja izdevīgi aizņemties.

Vīruss ir pārejoša parādība. Pat pie vistraģiskākā no scenārijiem vismaz 95% no mums to pārdzīvos un ekonomiskā izaugsme atsāksies. Attiecīgi pasaules valstu valdību un centrālo banku uzdevums ir palīdzēt ekonomikai pārvarēt īstermiņa problēmas.

Fiskālās disciplīnas kritēriji šobrīd ir jānoliek malā. To dara visas pasaules lielākās ekonomikas, uz to aicina Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija. Vācija papildus aizņemsies 150 miljardus eiro un veido 350 miljardu palīdzības programmu savai ekonomikai. Palīdzība izpaudīsies kā garantijas, aizdevumi un pat ieguldījumi grūtībās nonākušu uzņēmumu kapitālā. Tiks veiktas arī investīcijas infrastruktūrā. Vācija īslaicīgi ir atkāpusies no savas "schwarze Null" jeb sabalansēta budžeta politikas. Līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir "labajos gados" praktizējusi striktu fiskālo disciplīnu, kas šobrīd sniedz mums manevra iespējas un tas ir jāizmanto. Valsts kasei vajadzētu sekot Vācijas piemēram un jau savlaicīgi aizņemties finanšu tirgos palielinot pieejamo finanšu līdzekļu buferi. Šādam solim būtu simboliska un nomierinoša nozīme. Tas parādītu, ka arī Latvijas valdības rīcībā ir sava finanšu "bazuka".

Ko darīt ar šo naudu?

Klasisks makroekonomikas mācību grāmatas ieteikumus ir investīcijas infrastruktūrā. Šis ir brīdis nevis lai vilcinātos, bet lai pasteidzinātu investīcijas sabiedrisko ēku celtniecībā, ceļu, transporta, militārās un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā. Pie tam daudzas investīcijas ir iespējams realizēt publiskās-privātās partnerības veidā.

Protams, ka ar investīcijām infrastruktūrā vien nepietiks. Apsveicama ir Latvijas valdības gatavība rīkoties un pirmie soļi jau ir sperti. Dīkstāves un cita veida cita veida pabalsti ir efektīvi īstermiņa instrumenti. Tomēr ir nepieciešams atbalsts garantiju un aizdevumu formā īslaicīgās grūtībās nonākušiem lielākajiem darba devējiem. Līdzīgi kā Vācijā jāveido risinājumi iespējai ieguldīt arī uzņēmumu kapitālā, jo būs situācijas, kurās ar aizņēmumu instrumentiem vien nepietiks. Pie tam šādu krīzes laiku investīciju vērtība situācijai normalizējoties var būtiski pieaugt. Palīdzībai šobrīd ir jābūt tēmētai tieši uz darba devējiem ar mērķi saglabāt iespējami daudz darba vietas. Mēģinājumi veicināt patēriņu ar kaut kāda veida "helikoptera naudu" dotajos apstākļos būtu mazefektīvi.

Ko varam sagaidīt no bankām?

Vācija un citu lielo valstu valdības spēj ietekmēt arī sava finanšu sektora uzvedību, kas ir būtiski krīzes pārvarēšanai. Diemžēl Latvijā šo nozari esam nodevuši ārpakalpojumā, un mūsu ietekme uz finanšu sektora uzvedību ir limitēta. Latvijas valdība var ārvalstu bankām kaut ko aizliegt, bet nevar piespiest kaut ko darīt. Dažādu kapitāla pietiekamības un citu kritēriju mīkstināšana atstās iespaidu uz vietējā kapitāla bankām, bet to ietekme uz Latvijas ekonomiku ir niecīga. Būtiskākie Latvijas finanšu sektora lēmumi netiek pieņemti Rīgā, bet gan Stokholmā, Kopenhāgenā vai Ņujorkā. Mums tikai atliek cerēt, ka tur pieņemtie lēmumi būs Latvijas ekonomikai labvēlīgi. Acumirklīga risinājuma šai problēmai nav. Vienīgi varam spert pakāpeniskus soļus, lai pienākot nākamai krīzei situācija būtu mainījusies.

Kā rīkoties uzņēmējiem?

Uzņēmējiem izaicinājumi ir ļoti dažādi atkarībā no nozares, tirgus pozīcijas, uzņēmuma lieluma un citiem faktoriem. Tomēr ir viens universāls ieteikums – maksimāla likviditātes uzturēšana. Izmantojiet visas kredītlīnijas, izņemiet apstiprinātos kredītus, garantiju limitus jau tagad, cenšaties restrukturēt eksistējošās kredītsaistības tā, lai īstermiņa naudas plūsma tiktu atvieglota. Ņemiet naudu kamēr vēl dod. Papildu procentu izdevumi par aizņēmumu, kas jums šobrīd nav akūti nepieciešams ir salīdzinoši neliela apdrošināšanas maksa. Uzturat likviditāti, kas, ieilgstot krīzei, var būt eksistenciāli pamatbiznesa uzturēšanai, kā arī var sniegt iespēju veikt kādus iegādes darījumus vai investīcijas par "krīzes laika cenu". Tieši tā šobrīd rīkojas visas pasaules lielākās korporācijas.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Centrālā banka Eiropas Komisija Vācija Valsts kase Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form