Viesturs Celmiņš: Aplami uzskatīt, ka automašīna ir nākotnes transporta līdzeklis
Foto: LETA

Nākamo 10 gadu laikā Eiropas Savienība vēlas samazināt CO2 jeb ogļskābās gāzes izmešu apjomu par 37,5%. "Sabiedriskais transports var būt risinājums CO2 izmešu samazināšanai pilsētvidē, taču liela daļa cilvēku vēl arvien negrib domāt par to, kā samazināt savu ekoloģisko pēdu. Kāpēc ir svarīgi sekot veiksmīgā uzņēmuma "Amazon" piemēram un no privātajām automašīnām "pārcelties" uz sabiedrisko transportu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sabiedriskais transports – mūsdienīgas pilsētas "mugurkauls"

Vairums pilsētu iedzīvotāju uz darbu un skolu pārvietojas no rīta (laikā no 7.00 līdz 10.00) un pēcpusdienā (16.00–18.00), tāpēc šajā laikā pilsētu satiksme ir ļoti noslogota. Vienīgais pārbaudītais risinājums, lai to atvieglotu, ir daudzveidīga sabiedriskā transporta infrastruktūra. Ideja ir vienkārša un saprotama – braucot kopā, varam pārvadāt desmitiem reižu vairāk cilvēku, ietaupīt laiku, naudu un nepiesārņot vidi, kurā paši strādājam un dzīvojam. Diemžēl pēdējo 20 gadu gaitā satiksmes plānošana pašvaldības un valsts institūcijās stūrgalvīgi orientējusies uz privāto transportu, tāpēc šobrīd vairāk nekā 50% no pilsētas telpas aizņem ceļi, ielas, pārvadi un neskaitāmas stāvvietas. Taču neviens nav padomājis par to, ka liela daļa no šīs infrastruktūras ir pilsētas "liekais svars". Kam vajadzīgas četras joslas no 10.00 līdz 15.30 dienā vai no 20.00 vakarā līdz 6.00 no rīta? Tās ir jāasfaltē, jātīra, "jāsāla", jāapgaismo un jāuztur 24/7, kaut gan to izmantojamība ir tikai 5–6 stundas diennaktī. Turklāt par spīti iedzīvotāju "kritumam" un ielām, kuras ir kļuvušas platākas, sastrēgumi ir tikai lielāki, nevis mazāki.

Kad "Amazon" 2018. gadā izvēlējās sev jaunu biroju centru ASV, viņi pilsētās meklēja nevis nodokļu atlaides, bet gan efektīvu sabiedriskā transporta sistēmu. Jo, braucot ar sabiedrisko transportu, "Amazon" darbinieki ietaupa divas līdz trīs stundas dienā, kuru laikā viņi var strādāt, pilnveidoties. Uzskats, ka mūsdienīga biznesa attīstības priekšnoteikums ir privātais transports, ir novecojis – sabiedriskais transports ir mūsdienīgas pilsētas "mugurkauls".

Intensīva satiksme ir drauds gan videi, gan mazajam biznesam

Mēs priecājamies par glītajām Vīnes un Parīzes kafejnīcām – kāpēc tā? Jo tās ir ērtas gājējiem un tuvumā nav automašīnu. Ir sajūta, ka Latvijā drīz vien pilsētvides kultūra tiks iemainīta pret lielveikaliem. Tas liek uzdot jautājumu – kur paliek mazais un vidējais bizness, kas ir ekonomikas "miesa un asinis"? Tieši mazais bizness un mājsaimniecības pilsētu padara interesantu – bez tām pilsēta kļūst par "spoku pilsētu", atstājot to tikai viesnīcas tūristiem.

Aktuāls ir arī jautājums, kā mēs dzīvosim, ieejot nākamajā desmitgadē. Kā izturēsim astoņas līdz deviņas stundas ilgas darba dienas, ja mums apkārt ir blīvi apbūvēta vide bez kokiem, apstādījumiem un parkiem? Nebūs vairs mazo veikalu, kafejnīcu, skvēru, parku un cilvēku, kas pa šīm ielām staigā. Vai šāda pilsēta maz būs interesanta mums un mūsu pilsētas viesiem? Ikvienai Latvijas pilsētai jāspēj konkurēt ne tikai ar pilsētām Latvijā, bet arī ar pilsētām citur Eiropā. Koki un zaļā infrastruktūra palīdz mazināt CO2 "slodzi", tādēļ pilsētā vajadzētu apsvērt koku ciršanas moratoriju līdz brīdim, kamēr esam kompensējuši jau izcirsto koku daudzumu, jo koki ir mūsu plaušas. Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bet zaļa un mierīga vide var mazināt ikdienā uzkrāto spriedzi, līdz ar to pilsētā var veidot jaunus parkus – piemēram, Brīvības ielā, kur to nav.

Arī atteikšanās no privātā autotransporta izmantošanas ikdienas vajadzībām ir ekoloģisko seku mazināšana uz apkārtējo vidi. Viena vieglā automobiļa un mikroautobusa saražotais vidējais CO2 izmešu daudzums ir aptuveni 200 grami uz kilometru (g/km). Tātad, piemēram, 28 vieglie auto rada 5600 g/km CO2 izmešu, turpretī, izdalot mikroautobusa patērēto izmešu daudzumu uz 28 mikroautobusa pasažieriem, tie ir 7,14 g/km uz cilvēku, kamēr individuālā transporta stūrētājs viens pats vai labākajā gadījumā ar pasažieri nesīs atbildību par 200 g/km izmešu.

Sabiedriskajam transportam pietrūkst labas reklāmas

Sabiedriskais transports – autobusi, trolejbusi, tramvaji vai mikroautobusi – ir tāds pats pakalpojums kā medicīna vai izglītība, un tam vajadzīga arī sava reklāma un influenceri. Vēl labāk, ja tie ir valsts un pašvaldības sektorā strādājošie, kuri stāsta par sabiedriskā transporta ieguvumiem, savu reālo pieredzi un iespējamajiem uzlabojumiem. Bet tam nepieciešami dūšīgi pilotprojekti – pilnvērtīgas velosipēdu joslas, "ekspresmaršruti", gājēju ielas un aizliegums koku ciršanai. Ikvienas pilsētas iedzīvotājs var vērsties pie valsts un pašvaldības institūcijām ar vienkāršu jautājumu – kas tiek darīts, lai padarītu mūsu pilsētu cilvēcīgāku un sabiedrisko transportu par reālu pārvietošanās alternatīvu? Tad, kad četrgadnieks jutīsies droši, braucot pāri tiltam, arī vecāki un pārējā sabiedrība jutīsies droši.

"Rīta mikriņš satiksmē – brīvu vietu nav"

Arvien pieaugošais automašīnu skaits Rīgā ir aktualizējis sabiedriskā transporta nozīmi galvaspilsētā. Tādēļ Rīgā tapis jauns podkāsts "Rīta mikriņš satiksmē – brīvu vietu nav", kura mērķis ir motivēt sabiedrību pārdomāt savus pārvietošanās paradumus. Šarmantā Sanda Dejus kopā ar dažādiem ekspertiem, raidot no mikriņa sēdvietām, diskutēs ne tikai par satiksmi, bet arī par citām Rīgas īpatnībām, rīdzinieku dzīvesstilu, iespēju daudzveidību un drošības jautājumiem.

Podkāstus var noklausīties: Delfi podkāstu sadaļā, Spotify, Apple Podcast , Youtube.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Transporta nozare Amazon Apple Eiropas Savienība Koki Pasažieru pārvadājumi Sabiedriskais transports
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form