Foto: Privātais arhīvs
Sandra Vilkelīte-Berulava joko, ka acīmredzot iepriekšējā dzīvē bijusi gruzīniete, jo pēc apprecēšanās ar gruzīnu gidu Nikolozu Berulavu ne tikai iemīlējusi vīra dzimteni, bet arī viegli pielāgojusies gruzīnu tradīcijām un dzīvesveidam, kas krietni atšķiras no lietuviešiem ierastā. Sandra stāsta, kādas ir tradicionālās gruzīnu kāzas un dzīve pēc tām.

Pastāsti, lūdzu, kā tu nokļuvi Gruzijā!

Pirms četriem gadiem mana draudzene, viņas vīrs un meita meklēja, kurp doties ceļojumā. Tolaik Gruzija tikko bija spērusi pirmos soļus, lai darbotos tūrisma tirgū. Draudzenes vīru šī valsts iespaidoja, tāpēc arī es nolēmu turp doties. Izbraucienus parasti organizēju pati, bet, zinot, ka šī ir Kaukāza valsts, nolēmu, ka mums, braucējiem, vajadzēs gidu. Es sāku viņu meklēt. Ierakstīju "Facebook" meklētājā "Ceļvedis Gruzijā" un gidu atradu. Sazinājos. Devāmies ceļojumā, kura laikā iepazināmies ar mūsu gidu Niko. Pēc divām nedēļām viņš ieradās Lietuvā. Laika gaitā mēs kļuvām par vīru un sievu.

Jums bija tradicionālās gruzīnu kāzas?

Vairāku iemeslu dēļ – nē. Pirmkārt, sākās pandēmija un bija karantīna. Gruzija ir starp trešajām valstīm, tāpēc lidojumi no Lietuvas uz turieni tika pilnībā apturēti. Trešo valstu pilsoņiem nebija atļauts ieceļot. Mums ar Niko nebija iespējas satikties kādu pusgadu. Kad ceļošanas ierobežojumi tika atviegloti, jau ar pirmo reisu devos uz Gruziju. Apsprieduši situāciju, mēs nekavējoties pieņēmām lēmumu apprecēties. Mums nebija lielu svinību arī tāpēc, ka mans tētis tobrīd bija smagi slims un nevarēja piedalīties. Mēs vienkārši vēlējāmies nostiprināt savu ģimeni, lai varētu brīvi būt kopā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!