Izgulēt nakti sniegā, atklāt maršrutu. Četrpadsmitgadīgās Monas ekspedīcija uz Antarktīdu

Skatos video, kur, stipram vējam aurojot, sniegotā Antarktīdas ainavā pastaigājas pingvīnu bariņi. To decembrī filmējis tūrisma firmas "PostNos" vadītājs Valdis Vītoliņš, kurš piepildījis sapni par braucienu uz šo kontinentu. "Stāvot vējā un aukstumā, nespēju noticēt, ka esmu šeit un tagad. Pingvīni, roņi, ledāji, aisbergi, sniega vaļņi visās iespējamās zilā un baltā nokrāsās. Antarktīda ir episki skaista. Un lielākais prieks, ka to piedzīvoju kopā ar savu meitu Monu," viņš rakstīja par piedzīvoto. Mona Luīze Vītoliņa ir četrpadsmitgadīga jauniete. Tēta vārdiem, dabas bērns, tādēļ, kad viņš bijis tuvu sapņa īstenošanai par braucienu uz Antarktīdu, licies – būtu nepareizi neņemt līdzi arī meitu.

Mona bija vienīgais bērns uz Antarktīdas ekspedīcijas kuģa klāja ar 160 cilvēkiem. Ceļojumā nav izticis bez piedzīvojumiem – gulēšana zem klajas debess guļammaisos Antarktīdā, pazaudēta pase, Dreika šauruma šķērsošana, kad pamatīgi mocīja jūras slimība, atcelts lidmašīnas reiss... Turklāt vairākus tūkstošus eiro vērtais un ilgi lolotais brauciens gandrīz aprāvies uz kuģa, kad diviem pasažieriem atklāts Covid-19. Par laimi, tas neizplatījās tālāk, un piedzīvojums varēja notikt.

Linda Rozenbaha: Ceļš līdz ceļojumam ar bērnu uz Antarktīdu kovida laikā nav bijis viegli plānojams. Pastāstiet, kā tas notika!

Tētis Valdis Vītoliņš: Es divus gadus biju braucis uz ziemeļiem, Arktiku, un vēlējos iepazīt arī Antarktīdu. Plānus pajauca kovids, bet pirms gada šķita – gan jau 12 mēnešu laikā tas kļūs iespējams. Sapratu, ka diezin vai kaut kad dzīvē vēl aizbraukšu uz šo galamērķi, tādēļ – noteikti jāaizved meita. Jautri jau ir, kad bērnam 14 gados pajautā, ko darīs ap Ziemassvētkiem, un viņš – ai, neko, aizbraukšu uz Antarktīdu.

Beigās sapnis ņemt meitu līdzi izvērtās ļoti sarežģīti īstenojams. Aprīlī plānojām grupas ekspedīciju un pat par sevi nevarējām zināt, vai tiksim, – bija skaidrs, ka braukt varēs tikai vakcinētie. Nezinājām, kad būs pieejama pieaugušo vakcinācija. To sāka maijā, bet bērniem – tikai septembrī. Argentīnas robeža bija slēgta līdz novembra sākumam, un līdz pat izlidošanas dienai īsti nevarēja saprast, vai ar aizpildīto dokumentu mapi mūs kāds ielaidīs valstī vai ne.