Mātes tēls: kā tas ietekmē meitu dzīvi un viņu seksualitāti pieaugušā vecumā
Foto: Shutterstock

Kļūt par sievieti nav iespējams bez mātes tēla. Lai kas arī nenotiktu, vienmēr ir klātesošs sievietes tēls, ar kura palīdzību meitene saprot, ko tas nozīmē – būt sievietei. Ja reiz esmu piedzimusi kā meitene, kas no tā izriet? Bet izriet ļoti dažādas lietas, dažreiz arī pavisam pretējas noteiktajiem standartiem. Atkarībā no tā, kādas attiecības ir starp māti un meitu, tiks ielikti arī attiecīgi sievišķības pamati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Psiholoģe Marija Erila portālā "Psychologies" mudina parunāt par tēmu – māte un viņas tēls, – kā tas ieteikmē meitu dzīvi nākotnē. Viņa aplūko izplatītākos mātes tipus un audzināšanas īpatnības, kuras tiek izmantotas pret meitām. Protams, šie modeļi var būt izteikti lielākā vai mazākā mērā, un visbiežāk šie stili kombinējas. Lai nenobītos no pirmajiem aprakstītajiem tipiem, jāatzīmē, ka psiholoģe savu uzskaitījumu sāk ar toksiskākiem mātes tipiem, bet noslēdz uz pavisam pozitīvas nots...

Infantilā māte


Pārmērīgi emocionāla māte, ar nenobriedušām izpausmēm dzīvē. Sieviete, kura tā arī nav spējusi ieņemt pieaugušā pozīciju dzīvē, izmantojot savu vājumu un neveiklību, lai apkārtēji risinātu viņas problēmas.

Komunikācijā ar meitu viņa pastāvīgi cenšas būt "draudzene", iespējams, pat pērk vienādu apģērbu abām. Viņa nespēj izveidot attiecības ar meitu vajadzīgajos rāmjos: bērns atrodas situācijā, kad viņam pašam nākas ieņemt pieaugušā pozīciju.

Bieži viņu meitas stāsta par to, ka par tādu māti nākas pat sarkt, bet visa pieaugušās meitas dzīve ir veltīta infantilās mātes problēmu risināšanai. Ja šādā ģimenē nav spēcīgas tēva figūras – bērnam tēvs nav klātesošs vai tēvs ieņem cietēja lomu, – pieaugusī meita uzņemsies tieši vīrieša lomu.

Infantilu mammu meitām seksualitāte parasti ir teritorija daudziem jautājumiem un grūtībām. Viņām nākas veidot sievišķības tēlu un pieauguša cilvēka seksualitāti pa gabaliņiem, kurus viņas atrod ceļā uz to – caur sievietes tēliem kino, caur citām sievietēm, kuras ir apkārt. Viņu seksualitāte var būt infantila – viņas savas juteklības atklāšanu sagaida no partnera, reti pašas izrāda iniciatīvu.

Virzība uz sievišķības harmonizāciju notiks, pieņemot sevi kā pieaugušu sievieti, izprotot sievietē "spēka" jēdzienu. Īpašu uzmanību prasīs robežu izveidošana attiecībās ar tādu māti, jo viņa var mēģināt pārmērīgi ietekmēt meitas dzīvi un pastāvīgi censties tajā piedalīties.

Aizliedzošā vai cietsirdīgā māte


Tāda māte pavēl savai meitai (tiešā vai netiešā veidā) atteikties no seksualitātes. Cietsirdība var izpausties vārdos vai darbos. Bieži šādas sievietes nav apmierinātas ar savu seksuālo dzīvi, un ja meitas tēvs dzīvo ģimenē vai piedalās bērna audzināšanā, māte par viņu runā ārkārtīgi negatīvi un cenšas pārvilināt meitu savā pusē.

Dzemdējot meitu, jūtot riebumu pret vīriešiem un piedzīvojot bailes no citām sievietēm, šī māte bērnu noliek izvēles priekšā: pakļauties vai sacelties.

Šādas meitenes seksualitātē var būt īpašas obsesīvas vēlmes vai scenāriji. Bieži cietsirdīgu mammu meitas dzīvo sabiedrībā ne visai atbalstāmu seksuālo dzīvi: bērnībā piedzīvojot mātes siltuma trūkumu, viņas piedāvā savu ķermeni, lai apmaiņā pret to saņemtu mīlestību un maigumu. Šādas pieaugušas meitas regulāri var sūdzēties par to, ka viņas seksā nespēj uzticēties savām vēlmēm, bet pirmajā vietā viņām ir partnera bauda.

Šādu sarežģījumu risinājums var būt "lēnā seksa" prakse, kad priekšspēle ir pietiekami ilga un partnera kustības ir ļoti lēnas. Izmantojot šo pieeju, parādās iespēja veltīt uzmanību katram pieskārienam un uztvert glāstus.

Klātneesošā māte


Māte, kura nepiedalās meitas dzīvē, neizveido ar viņu jēgpilnas attiecības. Meita var sevi uztvert kā lieku elementu, kurš traucē mātei dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Bieži šādām mātēm ir aktīva seksuālā dzīve, bet meita viņām ir vai nu kaitinošs pienākums, vai arī "kļūda", kura salauzusi mātes dzīvi. Savu klātneesamību viņas nereti skaidro ar to, ka meita nav tāda, kādu māte vēlētos redzēt. Tas viss rada spēcīgas traumas. Bērnam visu dzīvi seko vainas sajūta, ko īpaši var izjust tuvi draugi un partneri.

Kā uzsver psiholoģe, tieši šādas mātes audzina pacientus ar smagiem garīgiem traucējumiem.

Klātneesošas mātes pieaugusī meita savā seksualitātē arīdzan bieži vien ir klātneesoša. Viņām praktiski ir neiespējami atrasties "šeit un tagad", viņas "aizpeld" iedomu pasaulē, atveidojot izdomātu stāstu sižetus.

Tuvās attiecībās viņām ir ļoti daudz pretrunu: šīm meitām ir sarežģīti izveidot patiesu tuvību, viņas bieži partnerim demonstrē, ka viņš viņu nenovērtē. Attiecību izjukšana šādām meitām ir daudz graujošāka nekā citām, tādā situācijā nereti pat novērojami suicīda gadījumi.

Visharmoniskāk attīstās sievietes, kuru dzīvē bijis alternatīvs sievietes modelis: silta, mīloša, gādīga. Tā var būt vecmāmiņa, vecākā māsa, skolotāja skolā. Caur šādu kontaktu meitenei izdodas saprast un pieņemt savu sievišķību.

Ja šāda alternatīva modeļa nav bijis, ir jāpaļaujas uz strukturējošu sievietes tēlu pieaugušā vecumā. Tas bieži var būt laipns un pieņemošs sieviešu terapeits, iesaka psiholoģe.

Tags

Attiecības ģimenē Bērna audzināšana Bērnības traumas Mamma Psiholoģija Seksualitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form