10 iemesli, kādēļ vīrieši izvēlas palikt nelaimīgās attiecībās  (3)

Maz ir tādu cilvēku, kuri savu dzīves partneri atrod jau ar pirmajiem mēģinājumiem, pat ne ar otro vai trešo reizi. Protams, dažiem veicas, bet vairumam tomēr nākas dziedēt savu salauzto sirdi līdz brīdim, kad patiešām satikta sava otrā pusīte. Šķiršanās reti kad noris viegli, toties tā spēj sniegt visai vērtīgu pieredzi. Mēs attiecības pametam jau daudz gudrāki un apzināmies: ja jau attiecību sākumā vairāk saprotam paši savas vēlmes, jo vairāk tuvināmies izpratnei, kas mums patiešām dzīvē vajadzīgs, uzsver eksperti portālā "Popusugar".

Tomēr daudzi paliek attiecībās, kuras sen kā sevi ir izsmēlušas. Taču vīrieši un sievietes to dara dažādu iemeslu dēļ. Lūk, šoreiz savā pieredzē dalās 10 vīrieši, atzīstoties, kādēļ nav aizgājuši no partnera, lai gan sapratuši, ka attiecībām tāpat ilgs mūžs nav lemts!

Filips, 36 gadi: "Viņa bija labās attiecībās ar manu ģimeni: maniem vecākiem, onkuļiem un tantēm, māsām un brāļiem, un vīriem un sievām, un viņu bērniem. Viņi visi mīlēja viņu un apgalvoja, ka es tik lielisku sievieti vairs nekur citur neatradīšu. Lai gan es sapratu, ka viņa īsti nav tas, kas man vajadzīgs, nevarēju pārraut attiecības. Es zināju, ka nāksies uzklausīt jautājumus un nožēlu. Tomēr es vienalga izbeidzu attiecības ar viņu, un kopš tā laika pagājuši daži gadi, bet māsas vienalga man nemitīgi par to atgādina."

Viktors, 49 gadi: "Mēs regulāri lamājāmies un viens otru nesapratām, bet es negribēju aiziet, jo mēs kopā bijām daudzus gadus. Negribēju atzīties, ka esmu iztērējis tik daudz gadu un viss vējā. Protams, tagad es saprotu, šie nodzīvotie gadi nebija veltīgi, bet toreiz tas mani apstādināja: mēs esam tik ilgi kopā, nedrīkst taču tā iet un aiziet. Viņa pati nolēma izbeigt attiecības, un tagad esmu viņai par to pateicīgs, jo pēc tam satiktu sievieti, kuru iemīlēju."

Aleksandrs, 29 gadi: "Tas bija lepnums. Biju pārliecināts, ka varēšu nokārtot attiecības, salabot tās. Es sev negribēju atzīties, ka ir lietas, kuras nevaru ietekmēt, vai kuras nevarēšu mainīt, vai to, ka otrai pusītei tas nemaz nav vajadzīgs. Es sevi pārliecināju, ka varēšu visu labot, un samierinājos ar skandāliem un neizpratni."

Dāvids, 32 gadi: "Kad biju jaunāks, biju pārliecināts, ka vīrietim jābūt stipram un emocijas jāpatur sevī. Mēs ar draugiem apspriedām sportu un mūziku, bet ne mūsu jūtas. Bet ar nu jau bijušo draudzeni es varēju pilnībā būt atklāts, stāstīt par bailēm, cerībām, šaubām. Es varēju būt savā ziņā neaizsargāts, un man tas patika. Kad attiecības sevi bija izsmēlušas, es to sapratu, bet vienalga to visu vilku, jo nevēlējos zaudēt iespēju atklāti parunāties par iekšējiem pārdzīvojumiem."

Makss, 38 gadi: "Biju slinks. Mēs nebijām īpaši laimīgi, bet arī skandālu nebija. Es jutu, ka negribas sākt vecpuiša dzīvi. Man bija ērti. Es zināju, – ja izšķirsimies, man nāksies piestrādāt pie sevis attīstīšanas – iet uz sporta zāli un tērēt kaudzēm laika un naudas randiņiem. Tāpēc es pietiekami ilgi paliku attiecībās, kurās bija komfortabli. Bet ar laiku nekomfortabli kļuva partnerei, un viņa aizgāja, kā pati teica, – pie cilvēka, kuram viss nav vienalga. Un es viņu nevainoju."

Niks, 25 gadi: "Es saprotu, ka tas skan briesmīgi un virspusēji, bet viņa bija skaistule. Sapratu, ka diezin vai dzīvē vēl jebkad iegūšu tik skaistu sievieti, tāpēc vilcinājos ar šķiršanos. Pie kam vienlaikus jutos briesmīgi, jo kā cilvēks viņa mani kaitināja."

Daniels, 35 gadi: "Katru reizi, kad centos parunāt par mūsu attiecībām un problēmām, viņa sāka kliegt un lamāties. Es neesmu konfliktu cilvēks, manu vecāku ģimenē nekad neviens nelamājās, un es nezināju, kā rīkoties šādās situācijās. Zināju, – ja atkal ierunāšos par to, būs skandāls. Tāpēc kādu laiku turēju visu neapmierinātību sevī un neko viņai neteicu, bet pēc tam vienā brīdī pateicu, ka vairs tā nevaru, ka neesmu laimīgs, un aizgāju. Droši vien, viņa pēc tam vēl ilgi kliedza."

Marks, 46 gadi: "Attiecības jau sen kā bija sabojājušās, mēs abi bijām nelaimīgi, bet es uzskatīju, – ja reiz esmu pie altāra devis solījumu, tad jācenšas visu nogludināt. Tomēr arī ne vienmēr pieliku visus pūliņus, bet vienalga paliku un uzskatīju, ka rīkojos pareizi, jo turu vārdu, bet tas ir tas, kas jādara vīrietim. Tā tas turpinājās gandrīz 10 gadus, bet laulība tomēr izjuka."

Tims, 28 gadi: "Mums bija ļoti daudz problēmu attiecībās, bet sekss bija neticami labs. Es zināju, ka pēc šķiršanās, visticamāk, man nāksies kādu laiku dzīvot bez seksa un turklāt vēl – diezin vai es atradīšu kādu, ar kuru man būs tik laba saderība intīmajā dzīvē. Tāpēc es pievēru acis uz problēmām."