Jau iepriekš "Viņa" komanda savām lasītājām centusies pastāstīt par dažādiem veidiem, kā cīnīties ar zemu pašvērtējumu, nevis ar to sadzīvot.
Piemēram, Psiholoģijas un KBT centrs "Intellego" Dr.psych. Maruta Freimane atzinusi, ka "ja reiz esam kaut ko pieredzes ceļā apguvuši, tad, iegūstot citu pieredzi, mēs varam mainīties. Tomēr mainīt pārliecības, kas saistītas ar mums pašiem, apgūt jaunas uzvedības stratēģijas, ieradumus ir stipri līdzīgi, kā mācīties jaunas kustības. Ja mums ir motivācija ieguldīt laiku un enerģiju, varam iemācīties jaunus soļus vai pat jaunu deju, taču izmainīt, piemēram, savu gaitu ir traki grūti, jo, līdzīgi kā pārliecības par sevi, arī to, kā staigāt, mēs esam apguvuši agrā bērnībā, un tad atkal un atkal atkārtojuši sev ierasto veidu." Tāpat Freimane izvirza padomus, kā uzsākt mainīšanās procesu. Tos vari plašāk aplūkot šeit.
Bet slavenu un daudz sasniegušu cilvēku zelta padomus par to, kā justies pašpārliecinātākam, var iepazīt šeit.
Turpinājumā iepazīsties ar vairākiem nepatīkamiem scenārijiem, kuri, kā apgalvo "Gurl" attiecību eksperti, var izspēlēties realitātē, ja necentīsies palīdzēt sev un savam pašvērtējumam. Tikmēr "Viņa" komanda aprunājās ar dažiem cilvēkiem, kuriem nācies sastapties ar līdzīgām situācijām.
*Visi vārdi mainīti.
Nepārliecinātības sajūta un noguris partneris, kuru allaž vēlies blakus
Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, zems pašvērtējums tevi padara par nedaudz kaitinošu uztraukuma un nervozitātes kamoliņu. Kāpēc? Pavisam vienkārši!
Parasti visi attiecību guru iesaka ieturēt nelielu distanci, lai katrs no partneriem saglabātu arī savu "es" – patīkamus hobijus, draugus. Tomēr, ja tev ir zems pašvērtējums, šāds noteikums var būt gana sāpīgs un nervus kutinošs. Iespējams, uzskatīsi – partneris ir daudzreiz labāks par tevi. Kas, protams, ievieš šaubas par to, kāpēc gan tik skaists, jauks, gudrs cilvēks vēlētos būt kopā ar tādu kā tu. Tiesa, tā ir visai neveselīga domāšana, kuru vajadzētu censties izskaust. Ja šādi domāsi, noteikti par katru cenu vēlēsies paturēt savu partneri sev vienai.
Tomēr zem šādas rīcības slēpjas nedaudz savtīgi nolūki – tu vienkārši nevēlies palikt viena un sakārtot sevi. Tā vietā, lai to izdarītu, tu centies teju vai pieprasīt, lai partneris allaž būtu līdzās. Ja būsi gana prasīga, partneri tas ar laiku var nogurdināt.
Valdis (24) atklāj ainiņas no savas dzīves ar draudzeni, abi kopā bija gadu. "Bijām vēl jauni un arī kopā bijām neilgu laiku, tāpēc tā čubināšanās vienam ap otru bija vēl it kā normāla. Bet, tā kā neesmu nekāds baigi mīļais, citreiz likās, ka bija par daudz. Viņa gribēja, lai kopā gatavojam, skatāmies filmas, ejam pastaigāties un vēl, un vēl. Bet man bija grūti veltīt viņai pilnīgi visu savu laiku, man vajadzēja nedaudz paelpot, atpūsties. Kad to teicu, viņa apvainojās – bet es nesapratu iemeslu. Varbūt man grūti izstāstīt to sajūtu, lai kāds atkal nepateiktu, ka visi vīrieši ir cūkas, bet tā uzbāzība, atvainojiet, ir kaitinoša. Tur noteikti apakšā slēpjas kaut kas dziļāks."
Greizsirdība
Un greizsirdība ir māsa nepārliecinātībai pār saviem spēkiem. Ja tev ir zems pašvērtējums, tu vienmēr sevi centīsies salīdzināt ar citiem – un ne tajā pozitīvajā gaisotnē, jo, tavuprāt, tu vienmēr zaudē šajā salīdzināšanas spēlē.
Visticamāk, esi iedomājusies, ka visi, kas nāks tava mīļotā dzīvē, viņu tev atņems vai arī partneris pats tevi samainīs pret kādu citu spēlētāju. Taču greizsirdība nebūt nav no tām patīkamākajām cilvēka rakstura iezīmēm. Līdz ar to nemanot klāt nāk vēl citas radniecīgi nepatīkamas iezīmes – kontrolēšana, pavēlēšana, dusmas...
Protams, ik pa laikam ir pilnīgi normāli, ja iezogas kādas greizsirdības pazīmes – tā notiek arī ar pašiem pārliecinātākajiem cilvēkiem. Tomēr greizsirdība noteikti nav īpašība, kas pacels tevi pozitīvā gaismā.
Savā stāstā dalās arī Vita (36), kura jau astoņus gadus pavadījusi laulībā. "Man ir ļoti greizsirdīgs vīrs. Vispār jaunībā to nebija tik viegli pat pamanīt, bet, līdz ar gadiem, tā greizsirdība tikai aug. Nespēju pat aizskriet uz veikalu pēc piena un maizes bez jebkādiem paskaidrojumiem. Dažreiz pat liekas, ka vieglāk atnest čeku, lai redz, ka tiešām biju veikalā un nav lieki jāskaidrojas. Nedod Dievs, kādreiz kaut kur aiziesim un kāds uz mani paskatīsies, uzreiz būs jautājumi no sērijas, kā es viņu pazīstu...Protams, es mīlu savu vīru, bet esmu patiešām nogurusi no tā visa. Ja jau jaunībā būtu pamanījusi to greizsirdību un vēl nepaspējusi izveidot ar viņu ģimeni, domāju, ka nebūtu parakstījusies uz šo. Bet, protams, esmu laimīga tagad, nevaru iedomāties dzīvot ar kādu citu."
Šeit vari iepazīties ar brīžiem, kad greizsirdība ir pamatota, bet kad – lieka. Taču šeit var aplūkot piecas neadekvātas greizsirdības pazīmes.
Piepalīdzēšana attiecību sagraušanā
Ja zini, kā ir sadzīvot ar zemu pašvērtējumu, tad noteikti būsi nonākusi situācijās, kurās redzēji, ka gluži kā smiltis caur pirkstiem viegli paslīdēja garām kaut kas labs un kaut kas nozīmīgs. Un tā vietā, lai kaut ko glābtu, tu vienkārši samierinājies ar faktu un dzīvoji tālāk.
Nepietiekams pašvērtējums neaizmiglo kopskatu, un tu vari redzēt, ka pati cērt nadziņus rozā burbulī, tomēr tu nebūt neapstājies. Tu ļaujies attiecības sagandēt līdz beidzamajam. Dziļi sirdī tev noteikti ir pārliecība, ka attiecības tāpat nebūs mūžīgas, tādēļ vēl nedaudz pieliec savu spēku, lai iekustinātu, tavuprāt, jau zvaigznēs ierakstīto scenāriju.
Maija (27) izstāsta tuvas draudzenes situāciju, kurā viņai nācās būt pirmajam padomdevējam arī nakts tumšākajās stundās. "Mana draudzene kādu laiku sagājās ar it kā normālu puisi, bet vēlāk viss palika pavisam dīvaini. It kā viņi izskatījās saderīgi, bet tā jau laikam ir ar daudziem pāriem. Katrā ziņā tas viss bija diezgan dīvaini. Man liekas, ka viņam vienkārši iekšēji nekas nebija sakārtots pa plauktiņiem. It kā vienu brīdi ļoti centās ar manu draudzeni veidot attiecības – zvanīja, dāvināja puķes. Bet tad vienkārši nezvanīja un pat neatbildēja uz viņas zvaniem. Tad sanāca, ka vienu brīdi viņš būtu gatavs atdot visu viņas dēļ, bet otrajā brīdī pats nogremdēja jebkādas iespējas, kas viņam vispār būtu. Tā viņi arī pašķīrās."
Kontrolēšanas mānija
Tā kā nejūties pārliecināta par to, ka partneris tevi patiesi mīl un ka jūs abi viens otram esat vajadzīgi, tevī ar laiku parādīsies sajūta, ka vismaz ar varu partneri ir iespējams noturēt. Tomēr uzskats, ka, kontrolējot katru mīļotā soli, veidosies tuvākas un veselīgākas attiecības, ir visai mānīgs.
Tieši pretēji – tas atstumj un atbaida. Un pienāks brīdis, kad tavs mīļotais cilvēks sāks mānīties par to, ka neviena kolēģe darbā nav sieviete un ka vakar aizkavējās darīšanās, nevis vienkārši vēlējās nedaudz atpūsties ar draugiem no pārāk kontrolētās dzīves.
Raivis (26) arī atminas nedienas ar kontrolējošu draudzeni. "Bijām kopā samērā ilgu laiku, bet tikai pēc tam parādījās viņas īstā būtība. Varbūt sākumā labi nomaskēja," viņš smej. "Bet vispār tā kontrolēšana nebija normāla. Es gan domāju, ka to visu papildināja arī viņas greizsirdība. Īsumā –līdz ar darba beigām, man jau atnāca īsziņa: "Kur kavējies?". Tas nekas, ka man pusstunda ceļā jāpavada līdz mājām. Bet tā atskaitīšanās, tā kontrolēšana... Nē, tas nav man."
Samierināšanās ar katastrofālām attiecībām un partnera vēlmju nolikšana pirmajā plānā
Bieži vien cilvēki ar zemu pašvērtējumu tā vien metas izdabāt katrai partnera sīkākajai iegribai, parūpējoties par to, lai viņš justos pēc iespējas labāk. Protams, nav nekas slikts, ja rūpējies par savu partneri, tomēr tam visam jābūt ar mēru. Tu nevari eksistēt tikai sava partnera dēļ, kuram visu pasniedz uz paplātes.
Līdz ar ne pārāk lielu pārliecību par saviem spēkiem, tu noteikti uzskati, ka neko labāku neesi pelnījusi. Pat tad, ja partneris pret tevi izturas nejauki, kā arī tad, kad esi nelaimīga. Un to pierāda arī zinātne. Tomēr atceries, ka neviens nav pelnījis, lai pret viņu izturētos slikti – nepaciet to.
Anete (31) dalās savā skaudrajā pieredzē. "Apzinos, ka man ir problēmas ar pašvērtējumu –vienmēr ir bijušas. Piecus gadus dzīvoju nelaimīgās attiecībās, tikai toreiz to neapzinājos. Kad māsa mani par visām varītēm vilkā ārā no tā purva, man likās, ka viņa tikai iejaucas. Bet tagad esmu viņai no sirds pateicīga. Apmeklēju psihologu, sapratu savas problēmas. Tagad dzīvoju sev, ne citiem. Tomēr, ja reiz ir iespēja, vēlos atgādināt ikvienai, ka sevi vienmēr ir jānoliek pirmajā vietā. Tas ir grūti, bet to ir jāiemācās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
