Nepārsteidzies: pamēģini runāt un domāt citādi, pirms šķiries no partnera

Psihoterapeite Terija Gaspare portālā "Psychologies" piedāvā izmēģināt pamainīt savu skatījumu uz ģimenes problēmām.

Vienīgais cilvēks, kuru tu patiešām vari mainīt, – esi tu pats. Tiekot skaidrībā ar savām iekšējām problēmām, tu varēsi mainīt arī savu attieksmi pret citiem cilvēkiem – visupirms jau pret savu partneri. Iespējams, tu liedz viņam nepieciešamo brīvību un telpu? Vai tu neaizstāj savu savienību "mēs" ar savu personisko "es", tādā veidā izvairoties no atbildības par personīgo izaugsmi un virzību uz priekšu? Tādā gadījumā ir jāvelta vairāk laika savas dzīves ceļam un interesēm.

Būsim atklāti: kad starp mums rodas problēmas, mēs parasti uzliesmojam vētrainā sašutumā, uzreiz jau apzīmējot, kurš ir vainojams notikušajā (protams, partneris!), vai arī uzņemamies upura lomu, sodot tuvo cilvēku ar klusēšanu, bet tātad, – uzvedamies kā pasīvi agresori.

Kā tu parasti paud savu viedokli, kurš nesakrīt ar partnera skatījumu? Vai tev izdodas kontrolēt emocijas un nonākt pie kompromisa? Lūk, piemērs konstruktīvam problēmas izklāstam: "Mīļais, es gribētu parunāt par tavu darbu. Es ļoti novērtēju to, ko tu dari, un saprotu, cik tas tev ir svarīgi, un arī mūsu ģimenes labklājībai. Tomēr mums ar bērniem tevis ļoti pietrūkst. Kā tu domā, vai tu varētu izbrīvēt vienu vakaru nedēļā, ko mēs pavadītu visi kopā vai mēs abi dotos kaut kur divatā?"

Nevajag cerēt, ka tavas noklusētās ciešanas atrisinās situāciju. Tieši pretēji, tās partnerī var raisīt vainas sajūtu, kas tikai vēl padziļina šo problēmu.

Dažreiz šķiet, ka tuvs cilvēks, zinot mūsu mazaizsargātākās vietas, mērķtiecīgi nodara mums sāpes. Pētījumi apliecina: tiklīdz mūsu smadzenes nonāk pie šāda slēdziena, piemēram, interpretējot partnera uzvedību kā apzinātu, tās sāk meklēt tam apstiprinājumu.

Pirms tu pasteidzies apvainot mīļoto cilvēku vienaldzībā un egoismā par to, ka viņš ir piemirsis kādu svarīgu datumu vai nokavējis ģimenes vakariņas, paraugies uz viņu kā uz tādu, kurš piedzīvo stresu, cenšoties visu pagūt (un viņam turklāt bezgalīgi izsaka pretenzijas). Vairumā gadījumu viņš necenšas tevi aizvainot un nevērtē savas intereses augstāk par tavējām – viņš vienkārši ir noguris un tāpēc arī kļuvis par aizmāršīgu cilvēku (tādu pašu, kāds cilvēks reizēm mēdz būt arī tu).

Atzīmējot partnera uzvedību kā negatīvu, bet tātad, – tādu, kas apdraud tavu labklājību, smadzenes ietiepīgi fiksē vien to, kas tevī izsauc nepatiku, un nodzēš epizodes, kuras pāri dara laimīgu. Tu pamani izmētātās zeķes – un uzreiz tevi aptver nokaitinājuma vilnis. Padomā par to labo, ko tuvais cilvēks ienes tavā dzīvē. Iespējams, grūtā situācijā tu vienmēr zvani tieši viņam un zini, ka uz viņu var paļauties, aizdomāties mudina speciāliste.

Esi godīgs pret sevi un nosaki to, ar ko nekad nevarēsi samierināties. Pasaki par to arī savam partnerim, kas tev patiešām ir svarīgi, un neatsakies no saviem vārdiem. Iespējams, pret daudzām citām lietām tu varētu attiekties daudz pielaidīgāk.