Tā notiek – cilvēki šķiras

Pirms gadiem septiņiem mazgāju dzīvokļa logus un klausījos radiopārraidi par trīsdesmitgadniekiem. Studijā viesojās kāds iekārojamais reklāmas industrijas vecpuisis. Uz jautājumu, vai viņam nav bail, ka līdz brīdim, kad viņš beidzot būs gatavs nopietnām attiecībām, visas kolosālās sievietes būs aprecējušās, viņš atbildēja, ka ap to laiku daudzas kolosālās sievietes varēs atrast "otrajā aplī". Tā sakrita, ka tajā laikā šķīros no sava bērna tēva, tāpēc radio dzirdētais komentārs šķita kā mierinošs atgādinājums tam, ka tā mēdz notikt – cilvēki šķiras.

Kādu vakaru draugi uzaicināja mani uz mājas ballīti. Vakariņu laikā uz galda kopā ar cepeti nonāca arī mans skumjais notikums – sēdēju un klausījos, kā ballītes viesi, dakšas pret šķīvjiem šķindinot, mielojās ap manas piecpadsmit gadu ilgušās laulības fiasko. Tā sēžot, atcerējos radio dzirdēto par "otro apli" un iedomājos to pastāstīt pārējiem. Mirklī, kad biju izteikusi pēdējo vārdu, draudzenes vīrs piesēja mani pie kauna staba. Mūsu lokā tu tāda esi vienīgā, viņš strupi norādīja. Šķiet, vissvarīgākais bija pateikts, un vakariņu viesi pievērsās citiem tematiem.