Foto: Shutterstock
Valdzinājums darba dienu pavadīt gultā brīdī, kad valstī noteikta ārkārtējā situācija un ir jāievēro mājsēde, jāatzīst – ir nenoliedzami spēcīgs. Taču, vai, izbaudot iespēju pidžamā caurām dienām ievīstīties mīkstajā segā, esi aizdomājies par to, cik lielu skādi tavs jaunais birojs var nodarīt kā mentālajai, tā fiziskajai veselībai?

Attālinātais darbs ne vienmēr nozīmē, ka mājoklī būs izveidots skaists stūrītis, kur harmoniski aizvadīt savu darba dienu. Pavisam bieži darba stundas tiek aizvadītas tupat gultā, zem mīkstas segas un ar datoru klēpī. Strādāšana no mājām devusi iespēju piecelties pāris minūtes pirms darbalaika sākuma, aši noskalot muti ar aukstu dienu, lai kaut nedaudz atmostos, pagatavot iemīļoto kafiju un soļot atpakaļ uz gultu, lai atkal ērti iekārtotos zem segas, taču šoreiz ne tādēļ, lai dotos saldā miegā, bet gan strādātu.

Kā izrādās, darba dienu gultā aizvadīt izvēlas ļoti daudzi. 2020. gada novembrī veiktajā pētījumā, aptaujājot 1000 amerikāņus, atklājās, ka 72 procenti no visiem dalībniekiem par savu jauno biroju uzskata tieši gultu, norāda BBC. Katrs desmitais atklāja, ka lielāko daļu laika vai visu darba nedēļu (no 24 līdz 40 stundām vai pat vēl vairāk) pavadīja gultā. Šāda paraduma piekritēji izteikti ir tieši gados jauni darbinieki. Apvienotās Karalistes dati rāda, ka lielākajai daļai darbinieku vecumā no 18 līdz 34 gadiem nemaz nav piemērota rakstāmgalda un krēsla, lai strādātu no mājām. Cilvēki šajā vecumā par darba vietu izvēlas gultu divreiz biežāk nekā gados vecāki darbinieki.

Taču dažkārt strādāšanai gultā nav nekāda sakara ar piemērotas darbavietas neesamību mājoklī – cilvēki vienkārši izvēlas darba dienu pavadīt, ietinoties segās un galvu atbalstot pret iemīļoto spilvenu, jo, viņuprāt, tā ir daudz omulīgāk un ērtāk. Sociālajā medijā "Instagram" aiz tēmtura #WorkFromBed slēpjas tūkstošiem attēlu – lielākajā daļā no tiem redzami priecīgi cilvēki, kas tērpušies pidžamās, vienā rokā tur kafijas tasi, bet ar otru darbīgi klikšķina tastatūru. Realitātē gulta pavisam noteikti nav vieta, kuru pārvērst par savu biroju – strādāšana nepiemērotā vidē var atstāt negatīvas sekas gan fiziskajā, gan mentālajā veselībā.

Stīvums un dīvainas sāpes

Foto: Shutterstock


Darbs no mājām ir privilēģija, kas iespējama vien dažiem. Kā jau secināts – dažiem mājoklī nav piemērotas vietas, lai iekārtotu mazu stūri birojam, un gulta vai dīvāns ir viņu vienīgā iespēja. Tomēr ir gana daudz cilvēku, kuriem mājās ir gan rakstāmgalds, gan piemērots biroja krēsls, taču tāpat priekšroka tiek dota gultai, jo tur strādāt ir vienkārši un neprasa itin nekādu motivāciju izlīst no komforta zonas (šajā gadījumā – pidžamas). Nespēja sevi gana labi motivēt ir viena no problēmām, kas īpaši attīstījusies pandēmijas laikā.

Tomēr neatkarīgi no tā, vai strādāts no gultas tiek slinkuma dēļ, vai tādēļ, ka piemērotākas vietas mājoklī vienkārši nav, eksperti vērš uzmanību, ka atrašanās guļus pozīcijā kaitē mūsu ķermenim, it īpaši stājai. Atrodoties uz mīkstas virsmas, kas ķermenim rada nestabilitātes sajūtu, kakls, mugura, gurni un vēl daudzas citas ķermeņa daļas tiek sasprindzinātas, norāda Majo klīnikas pārstāve Sūzena Holbeka. Pavisam noteikti jāatsakās no strādāšanas, gultā guļot uz vēdera – šajā pozīcijā kakls un elkoņi ir izteikti sasprindzināti. Viņa norāda, ka tieši jaunieši visbiežāk kļūst par šī kaitīgā ieraduma upuriem, jo slodzi, kuru rada ilgstoša atrašanās gultā, viņi neizjūt uzreiz. Patstāvīgs stīvums mugurā, neizskaidrojamas galvassāpes, sāpes iegurnī vai kakla muskuļos, ir daži no simptomiem, kas var norādīt par tava jaunā "biroja" slikto ietekmi.

Holbeka norāda, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no nelāgā paraduma. Ja nevēlies ieguldīt darbavietas izveidei mājās, izvēlies strādāt pie ēdamgalda, taču, ja zini, ka strādāt no mājām nāksies vēl labu laiku, maza darbagalda iekārtošana būs tā vērta.

Sliktas miega higiēnas kultivēšana

Strādāšana gultā ietekmē ne tikai ķermenim – tā kaitē arī produktivitātei un miega ieradumiem. Miega speciāliste un neiroloģe Reičela Salasa norāda, ka gulta galvenokārt paredzēta gulēšanai, atpūtai vai intimitātei. Ja, esot gultā, skatāmies televizoru, spēlējam datorspēles, vai mācāmies un strādājam, mēs smadzenēm dodam ziņu, ka gulta ir paredzēta arī šīm darbībām.

Izmantojot gultu citām aktivitātēm, mēs veidojam sliktu miega higiēnu. Laba miega higiēna iekļauj maksimālu gultas sasaisti ar gulēšanu, piemēram, pidžamas uzvilkšana pirms došanās pie miera nozīmē, ka mēs ķermeni jau sagatavojam tam, ka tūdaļ dosimies gulēt. Gultu izmantojot arī citiem nolūkiem, neredzamā līnija starp to, kam galvenokārt šī mēbele paredzēta, pazūd, līdz ar to smadzenes guļvietu vairs viennozīmīgi nesaista ar miegu un izjauc ķermeņa bioloģiskā pulksteņa darbību, kas, savukārt, var izraisīt bezmiegu un citus miega traucējumus. Negulētas naktis, stīvums ķermenī un sāpes nozīmē, ka darba pienākumus nespēsim pildīt produktīvi.

Lai gan bieži vien cilvēki apgalvo, ka strādāšana gultā nekādi neietekmē viņu spēju mierīgi gulēt, miega eksperte norāda, ka gan ķermenis, gan smadzenes radītās sekas var nejust uzreiz – tās cilvēkus var piemeklēt arī pēc krietna laika. It īpaši, ja cilvēks ir jauns un bez citām veselības problēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!