Jaundzimušo varoņdarbi jeb iedzimtie refleksi, kas palīdz novērtēt attīstības tempus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Māte daba apveltījusi jaundzimušos ar veselu arsenālu iedzimtu refleksu, kuri palīdz ātri pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem. Pārbaudot šīs reakcijas, var spriest par to, kā attīstās nervu sistēma, un ja tiek novēroti kādi traucējumi, iespējami agrīni tos novērst.

No pirmā acu skatiena šķiet, ka jaundzimušais ir absolūti bezpalīdzīgs, bet tas tā nav. Tikko kā nācis pasaulē, bērns tūliņ pat ar mutīti meklē mammas krūti un, to satvēris, aktīvi sāk zīst. Tātad – "iegūt" sev pārtiku viņš pilnīgi noteikti ir jau spējīgs. Taču tā nebūt nav vienīgā viņa dzīves svarīgā prasme. Par to, kādus varoņdarbus zīdainītis spēj paveikt, raksta portāls "Parents".

Reflekss ir muskuļu atbildes reakcija uz kādu kairinājumu. Tas var būt gan pieskāriens, gan skaņa, spilgta gaisma, krasa gaisa temperatūras maiņa, ikviens stimuls, kas notiek negaidīti un ārpus ierastā. Visus refleksus iedala iedzimtajos jeb beznosacījuma refleksos un dzīves laikā iegūtajos jeb nosacījuma refleksos.

Iedzimtie refleksi ir mantojums, kas mums tiek iedots no tāliem senčiem evolūcijas laikā. Tie tiek ielikti jau grūtniecības laikā, esot vēl augļa attīstības stadijā, un parādās pirmajās stundās, dienās vai nedēļās pēc piedzimšanas. Visi iedzimtie refleksi tiek uzskatīti par beznosacījuma, proti, tie rodas ārpus mūsu gribas un nepakļaujas apzinātai kontrolei. Pēc būtības tā ir nervu sistēmas piespiedu reakcija uz kairinājumu, kas rodas vai nu pašā ķermenī, vai ārpus tā. To galvenokārt regulē smadzeņu vidusdaļa, kas attīstās pirmā. Kad sāk veidoties smadzeņu garoza (vairāk pelēkās vielas), tad tā pārņem kontroli pār galveno nervu sistēmas daļu. Tiklīdz tas notiek, iedzimtie refleksi "dod vietu" nosacītajiem. Turklāt visvairāk neapzināto (piespiedu) reakciju izzušana notiek jau pirmajā dzīves gadā.

Testa uzdevums

Zinot laiku, kad šie neapzinātie refleksi parādās un pazūd, vecāki var savlaicīgi pamanīt kādas novirzes no normas un vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Taču, pirms mazulim sarīkot eksāmenu, ir jāievēro daži noteikumi. Daudz kas ir arī atkarīgs, vai mazulis ir izsalcis vai paēdis. Esot izsalcis, viņš enerģiski reaģēs uz kairinājumu, bet esot paēdis – lēnām. Tāpēc testēšanu labāk organizēt ne agrāk kā pusstundu pēc barošanas, dabiskā apgaismojumā jeb pirmajā dienas pusē. Vēlams, lai gaisa temperatūra istabā būtu no plus 22 līdz 24 grādiem pēc Celsija.

  • Vēl par iedzimtajiem refleksiem un kādā vecumā zīdainim var sākt piedāvāt rotaļlietas, lasi šajā rakstā, kur par to stāsta fizoterapeite Zane Paiča.

Iedzimtie refleksi jeb mazuļa attīstības rādītājs

Orālie refleksi – vissvarīgākie neapzinātie refleksi, jo tieši pateicoties tiem, bērns var sev "atrast" ēdienu un apēst to. Rodas kā atbildes reakcija uz kairinājumu mazuļa lūpām.

Atliek vien jaundzimušajam iedot krūti, kā viņš sāks ritmiskas zīšanas kustības. Tāda pati reakcija būs uz paša vai sveša pirksta pieskārieniem pie mutes, knupītim, mantiņai. Šis zīšanas reflekss mazulim parādās teju kopš pirmās dzīves stundas, bet pamazām pazūd ap gada vecumu, bet pilnībā – ap pusotra, divu gadu vecumu. Pēc speciālistu domām, tādā veidā daba noteikusi optimālo laiku, kad beigt zīdīt mazuli.

Ja ātri un viegliņām pieskarsies mazulīša lūpam ar knupīti vai pirkstu, viņš lūpas savilks tūtiņā. Šāda reakcija parādās dzīves pirmajās stundās un pazūd otrā līdz trešā dzīves mēneša laikā.

Meklēšanas reflekss. Uzmanīgi un maigi paglāsti mazuļa mutes kaktiņu vai pieskaries ar knupīti vaidziņam blakus lūpām – un viņš acumirklī pagriezīs galviņu uz to pusi, no kuras nācis šis stimuls. Bet ja ar knupīti nedaudz uzspiedīsi apakšējās lūpas vidusdaļā, mutīte atvērsies, kakls nedaudz tiks noliekts, un mazulis centīsies satvert knupīti ar lūpām. Šis reflekss norāda uz smadzeņu dziļo struktūru koordinētu darbu. Uz tā pamata veidojas mīmiskas reakcijas. Prasme parādās pirmajā dzīves dienā un ilgst līdz trīs četru mēnešu vecumam.

Plaukstu – mutes reflekss. Ja mazuli nogulda uz muguras, paņemot viņa roku un ar īkšķi nedaudz uzspiežot viņa plaukstas vidiņā, zīdainītis atvērs mutīti un nolieks galvu uz priekšu. Izdari to pašu ar otru roku. Reakcijai vajadzētu būt vienādai. Reflekss sagatavo pamatu apzinātām mutes un roku kustībām, ar kuru palīdzību mazulis pavisam drīz sāks iepazīt pasauli. Šāda spēja parādās mazuļa pirmajās dzīves dienās – otrajā, trešajā – un pazūd ap trīs mēnešu vecumu.

Mugurkaula refleksi – tie ir kustību refleksi, kurus regulē muguras smadzenes. Ar to palīdzību mūsu ķermenis ieņem dažādas pozas un pārvietojas telpā. Pārbaudot šo reakciju spēku, ārsts var novērtēt bērna kustību aktivitāti.

Tveršanas reflekss. Ieliec mazuļa plaukstiņā lakatiņu, un viņš tūliņ pat neapzināti to satvers, sažmiedzot rociņu kulaciņā. Dažreiz tvēriens ir tik stiprs, ka, ja bērns šādi ieķeras mammas vai tēta roku pirkstos, mazuli pat var pacelt gaisā. Reflekss veicina smalkās motorikas un runas aktivitātes attīstību. Tas parādās pirmajā dzīves nedēļā un pazūd pēc trīs četriem mēnešiem.

Atbalsta un staigāšanas reflekss. Pagriez mazuli ar seju pret sevi, paņem viņu zem padusēm, fokusējot galviņu ar pirkstiem. Ja nedaudz pacelsi mazuli, viņš pievilks kājiņas. Ja nolaidīsi viņu uz grīdas – stāvēs, atbalstoties uz pēdiņām. Ja pielieksi mazo nedaudz priekšu – viņš sāks "tipināt" ar kājiņām. Šī arī ir tā dēvētā automātiskā staigāšana. Ja mazuļa kājiņas nedaudz krustojas, nekas traks – pirmajā pusotrā dzīves mēnesī tas ir normāli. Šis reflekss sagatavo mazuli staigāšanai. Tas parādās pirmajās dzīves nedēļās un pazūd ap trīs mēnešu vecumu.

zīdainis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Rāpošanas reflekss. Noguldi mazuli uz vēdera un ar savām rokām pieskaries viņa pēdiņām. Viņš tūliņ pat atspersies no balsta jeb tavām rokām un pakustēsies uz priekšu. Šis reflekss aktivizē praktiski visas galvas smadzeņu zonas, attīstot kustību koordināciju. Šādi līst jeb "rāpot" bērni sāk, sākot no trešās ceturtās dzīves dienas, bet pēc trīs četru mēnešu vecuma šis reflekss pāriet jau apzinātā līmenī.

Galanta reflekss. Noguldi mazuli uz vēdera un ar pirkstu pavelc pa mugurkaulu vairāk uz kreiso pusi no centra, virzot pirkstu no augšas uz leju. Kā atbildes gājienu mazulim vajadzētu muguriņu paliekt nedaudz pa labi. To pašu atkārto muguras labajā pusē, un bērnam vajadzētu izliekties nedaudz uz kreiso pusi. Šis reflekss gatavo nervu sistēmu apzinātai kustību koordinācijai un nostiprina saikni starp galvas smadzeņu puslodēm. Tas parādās piektajā sestajā dzīves dienā un pāriet ap trīs četru mēnešu vecumu.

Aizsargreflekss. Noguldi mazuli uz vēdera un viņš tūliņ pat pagriezīs galvu uz sāniem un centīsies to pacelt. Reflekss palīdz noturēt ķermeni, galviņu, rokas un kājas pozā, kas ir ērtāka elpošanai (bet dzemdību laikā tas mazulim ļauj neaizrīties). Reflekss parādās jau dzīves pirmajās stundās un pazūd ap pusotra mēneša vecumu.

zīdainis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Peresa reflekss. Noguldi zīdaini uz vēdera un ar pirkstu pavelc pa mugurkaulu, virzoties no astes kaula uz kaklu un viegli uzspiežot skriemeļiem. Mazulim vajadzētu pacelt galviņu un iegurni, nedaudz saliecot muguru un kājas saliecot ceļos. Turklāt viņš var ieraudāties, pačurāt vai pakakāt. Reflekss ārstam palīdz novērtēt muguras smadzeņu darbību. Šis reflekss parādās pirmajā dzīves nedēļā un pazūd ap trīs četru mēnešu vecumu.

Moro reflekss jeb tipiskā nobīšanās reakcija. To var pārbaudīt dažādos veidos. Var bērnu nolikt uz muguras uz kādas virsmas, piemēram, galda, un pēkšņi ar plaukstām uzsist tieši pa virsmu, kur noguldīts bērns, aptuveni 15 centimetru attālumā labajā vai kreisajā pusē no bērna galviņas. Pēc šāda negaidīta trokšņa bērns sākotnēji izpletīs rociņas prom no ķermeņa, sažmiegs plaukstiņas kulaciņos un iztaisnos iepriekš saliektās kājas. Pēc divām trim sekundēm mazulis vai nu atgriezīsies sākotnējā stāvoklī vai arī pats sevi apskaus ar rociņām. Pirmā un otrā refleksa fāze var būt izteikta ar dažādu spēku – tā tiek uzskatīta par normu. Reflekss rodas pirmajās dzīves dienās un pazūd ap četru piecu mēnešu vecumu.

Pēdu reflekss. Ar īkšķi viegli uzspied uz mazuļa pēdiņas – starp rādāmo vai vidējo pirkstu (mīkstumiņā pie pirkstu pamatnes), un viņš pirkstiņus saraus kopā. Ja šādi stimulēsi pēdas ārējo malu, virzoties no papēža uz augšu, lielais pirksts nolieksies, bet pārējie tiks izplesti. Reflekss sagatavo pamatu apzinātai pirkstu kontrolei. Tas izpaužas pirmajās dzīves dienās un izzūd ap 12-14 mēnešu vecumu.

Jaundzimušo varoņdarbi jeb iedzimtie refleksi, kas palīdz novērtēt attīstības tempus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kakla toniskie refleksi atbild par spēju fiksēt muskuļus un noturēt ķermeni vajadzīgajā stāvoklī. Tie ļauj novērtēt mazuļa muskuļu tonusu un smadzeņu attīstību.

Аsimetriskais reflekss. Ja bērna galviņu pagriež pa labi, viņš izstieps labo roku un labo kāju un salieks kreiso roku un kāju. Reflekss mazulim palīdz "atrast" un aplūkot savas rokas pirmajos dzīves mēnešos, koordinē acu un smadzeņu darbību un veicina vestibulārā aparāta attīstību. Tas parādās pirmajās dzīves dienās un pāriet ap trīs četru mēnešu vecumu.

Simetriskais reflekss. Uzmanīgi pieliec bērna galviņu tā, lai zods pieskartos krūtīm: rociņas uzreiz salieksies, bet kājiņas – iztaisnosies. Ja galviņu atlieks, viss būs tieši pretēji: rociņas iztaisnosies, bet kājiņas tiks saliektas. Tāda "ķēdes reakcija" bērnu sagatavo apzinātai rāpošanai. Reflekss parādās pirmajās dzīves dienās un pazūd ap trīs četru mēnešu vecumu.

Labirinta reflekss. Stāvoklī "guļus uz vēdera" mazuļa galva "krīt uz krūtīm" vai tiek atlieka atpakaļ, mugura izliecas, rokas tiek piespiestas pie krūtīm, pirkstiņi sažņaudzas kulaciņos, kājas saliecas ceļos un tiek pievilktas pie vēdera. Pēc pāris minūtēm bērns sāk izpildīt tādas kā peldošas kustības, kas pāriet spontānā rāpošanā. Reflekss palīdz trenēt muskulatūru, lai bērns vēlāk varētu sēdēt un nostaties uz kājām. Tas parādās pirmajās dzīves dienās un pazūd ap trīs četru mēnešu vecumu.

Viss zem kontroles

Iedzimtos refleksus ārsts pārbauda katrā mazulīša vizītes laikā un noteiktā kārtībā. Tā ir rutīnas procedūra, kura ļauj vienkārši un efektīvi sekot līdzi centrālās nervu sistēmas attīstībai: novirzes no normas kļūst uzreiz pamanāmas. Refleksi var būt vāji, pārāk spēcīgi vai asimetriski. Riska grupā visbiežāk nonāk priekšlaikus dzimušie mazuļi, bērni, kuri piedzīvojuši hipoksiju, asfiksiju, infekciju, vēl esot mātes dzemdē vai dzemdību traumu guvušie zīdaiņi, kā arī jaundzimušie ar atsevišķām iedzimtām slimībām (miopātiju, fenilketonūriju u.c). Bērnam, kurš dzīves pirmajās nedēļās piedzīvojis jebkuru saslimšanu, refleksiem ir tendence īslaicīgi vājināties: šajā vecumā katrs traucējums izraisa nervu sistēmas aktivitātes samazināšanos. Visos trīs gadījumos neirologi kā ārstēšanu izraksta klasisko terapeitisko masāžu un vingrošanu un, ja nepieciešams, izraksta medikamentus, kas uzlabo smadzeņu darbību. Tāda pati taktika attiecas arī uz novēlotu primāro refleksu izzušanu.

Tags

Zīdainis Jaundzimušais (0-1 mēnesis) Zīdaiņa aprūpe Zīdainis Zīdainis (1-3 mēneši) Zīdainis (4-8 mēneši)

Comment Form