Jautājums un atbilde: bērns nespēj šķirties no vecām lietām – rotaļlietām un apģērba

Viņš vāc pat nomazgātus ziepju gabaliņus, saliek tos uz plaukta, bet es nevaru normāli putekļus noslaucīt. Mudinu sakārtot visu, jo tie taču traucē. Viņš atsakās, sakot, ka tas ir piemiņai, ka tas ir skaisti. Kā viņu pārliecināt, lai viņš mani paklausītu?" speciālista padomu portālā "Parents" lūdz kāda noraizējusies mamma.

"Šajā situācijā ir divi svarīgi brīži, kuriem ir vērts pievērst uzmanību. Pirmais – kā organizēt to mantu glabāšanu, kas ir svarīga jūsu bērnam. Piedāvājiet dažādus variantus – lietas var nofotografēt, pēc tam ieskenēt un veidot fotogrāmatas, var ieviest speciālu plauktiņu un mainīt ekspozīciju. Vai iegādājieties kasti, kurā ievietojas noteikts daudzums mantu, un, lai tur pievienotu kaut ko jaunu, kāda no vecajām lietām tomēr ir jāizmet. Ja ir iespēja, atdodiet apģērbu un rotaļlietas tiem, kuriem tās ir vajadzīgas, un paskaidrojiet dēlam, ka mantiņas, kuras jūsmājās gulējušas nevienam nevajadzīgas, iepriecinās citu zēnu vai meiteni. Lai bērns izvēlas mīļākās rotaļlietas, kuras viņam vienmēr bijušas un būs svarīgas (parasti tādu nemaz nav tik daudz), bet pārējās palēnām "palaiž vaļā".

Ja bērns vēlas atcerēties, kāds viņš bija maziņš, atbalsti viņa interesi par to – pastāsti par to laiku, ko viņš neatceras: kā jūs viņu gaidījāt, kā braucat mājās no dzemdību nama, parādi (ja ir tāda iespēja) viņa pirmos apaviņus, pastāstiet par to, kas viņam patika kā bēbītim, kādu pirmo vārdiņu viņš pateica, ar kādām rotaļlietām patika spēlēties, kur jūs kopā esat bijuši, kad viņš bija maziņš. Ja ir iespēja, apmeklējiet vēlreiz šīs vietas.

Otrs svarīgs brīdis – kā jūs nosakāt robežas savā ģimenē un kurš tajā ir galvenais. Bērnam nav tiesību jums norādīt, ko izmest un ko atstāt, jūs vienkārši varat ņemt vērā viņa vēlmes. Ideālā gadījumā tas izskatās šādi – jūs dēlam pasakiet, ka no 10 t-krekliņiem piemiņai var atstāt vienu vai divus, bet viņš izvēlas vismīļākos (pārējos var nofotografēt).

Bet šajā gadījumā izskatās, ka esat bērnam nodevusi visas tiesības, lai gan tās jums rada zināmas neērtības – elementāri – jūs nespējat uzturēt kārtību mājoklī. Jūsu kļūda ir tā, ka meklējat kaut kādus vārdus, kas spētu viņu pārliecināt, un viņš piekristu jūsu pozīcijai. tā vietā, lai vienkārši viņa acīs būtu pieaugušais un noteiktu savus noteikumus.

Padomājat, kāpēc jums ir tik sarežģīti parādīt savu briedumu un noteikt, ko jūs glabāsiet, bet ko nē? Jā, jums nāksies saskarties ar pretestību, asarām, pat agresiju, bet jūs esat pieaugušais un jums ir jāspēj noturēties un bērnam parādīt, kā uzvesties šādās situācijās. Dusmas un asaras ir normāla parādība, šķiroties ar kādām lietām, jā, tas mēdz būt skumji, bet to visu var izturēt un pārdzīvot."