Foto: Shutterstock
Vecāki bieži sūdzas, ka viņi vairs nespēj ietekmēt bērnu, kad viņš sasniedzis pusaudža vecumu. Bērni nereti pamet novārtā mācības, sapinas ar apšaubāmām kompānijām, rupji reaģē uz mazāko aizrādījumu. Kā aizsniegties līdz viņiem? Kā viņus pārliecināt, ka ir jāievēro ģimenes noteikumi, principi un vērtības?

Lai atjaunotu vecāku autoritāti, ir jāseko atgriezeniskās saites noteikumiem, portālā "Psychologies" norāda psiholoģe Marina Melija.

Atjaunot sagrauto kontaktu


Ja sakaru kanāls ir iznīcināts, vadi aprauti un strāva neplūst, visi mūsu centieni tiek tērēti veltīgi. Kā to visu atjaunot?

1. Pievērst uzmanību

Lai cik dīvaini tas neizklausītos, ir jāpievērš sev pusaudža uzmanība, turklāt pozitīvi un draudzīgi. Ir svarīgi viņā izsaukt smaidu, labestīgu, siltu skatienu, normālu atbildes reakciju uz mūsu teikto. Protams, aizvainota sejas izteiksme un pretenzijas te nelīdzēs.

Atcerēsimies, kā mēs uz bērnu skatījāmies, kad viņš bija mazs, kā par viņu priecājāmies. Ir jāatgriežas šajā piemirstajā stāvoklī un jāļauj pusaudzim sajust, cik esam laimīgi, ka viņš mums ir, mudina speciāliste. Ir svarīgi parādīt, ka mēs viņu pieņemam tādu, kāds viņš ir, nevērtējot un nekritizējot. Lai cik neatkarīgi viņš neuzvestos, viņam ir jāzina, ka viņu mīl, ciena, ka pēc viņa skumst. Ja mēs par to spēsim pārliecināt bērnu, viņš lēnītēm, klusiņām sāks "atkust".

2. Radīt rituālus

Kad bērns bija mazs, mēs viņu izvaicājām, kā pagāja diena, lasījām viņam pasakas, skūpstījām pirms miedziņa... Bet kas ir tagad? Mēs esam pārstājuši regulāri sasveicināties no rītiem, novēlēt viens otram arlabunakti, sapulcēties brīvdienās pie pusdienu galda... Citiem vārdiem sakot, mēs esam piemirsuši par rituāliem.

Parastā frāze "Labrīt!" – lai arī visai formāla, tomēr tas ir sākumpunkts, ar ko var sākt sarunu. Cits labs rituāls – pusdienas vai vakariņas svētdienās. Lai kā neveidotos pusaudža un vecāku attiecības, noteiktā dienā visi sapulcējas kopā. Tas savā ziņā ir "glābšanas riņķis", aiz kura aizķerties un "izvilkt", kā varētu šķist, bezcerīgi situāciju.

Atjaunot fizisko kontaktu


Sasniedzot pusaudža vecumu, daži bērni kļūst sabozušies, pieprasa, lai viņus burtiskā nozīmē neaiztiek, paziņo, ka viņiem "nav vajadzīgs šis teļa maigums". Vajadzība pēc fiziska kontakta katram no mums ir dažāda, bet bieži bērns izvairās no tā, pēc kā visvairāk ilgojas. Starp citu – pieskārieni ir labs veids, kā noņemt sasprindzinājumu un uzlabot kopīgo atmosfēru. Pieskarties rokai, noglaust matus, jokojot pagrūstīties – tas viss ļauj izrādīt mūsu mīlestību pret bērnu, uzskata psiholoģe.

  • Šeit atradīsi 10 citus padomus, kā stiprināt vecāku autoritāti.


Klausīties un dzirdēt

Foto: Shutterstock


Lai atrastu kopīgu valodu ar bērnu, ir jāiemācās viņā klausīties un sadzirdēt sacīto. Te var palīdzēt aktīvās klausīšanās tehnikas.

1. Klausīšanās klusumā

Mums ir jāiemācās "uzmanīgi klusēt". Pat ja mums šķiet, ka bērns runā muļķības, mēs viņu nepārtraucam un ar savu izskatu – pozu, mīmiku, žestiem – ļaujam saprast, ka viņš nerunā tukšumam. Mēs netraucējam bērnam spriest, tieši otrādi – radām brīvu vidi pašizteikties. Mēs nevērtējam, neiejaucamies, nerekomendējam, bet tikai klausāmies. Un neuzspiežam to sarunas tēmu, kas mūsu ieskatā, ir svarīgākā. Mēs sniedzam viņam iespēju pastāstīt par to, kas pa īstam viņu satrauc, liek šaubīties, dara laimīgu...

2. Spoguļošanās

Nebūt ne vienkāršs, bet ļoti efektīvs paņēmiens – "atbalsošanās", atspoguļot bērna pozu, runas veidu, viņa žestus, mīmiku, intonāciju, pauzes... Tā rezultātā rodas psiholoģiska kopiena, kas mums palīdz saprast viņa "vilni", pielāgoties, pāriet uz viņa valodu.

Spoguļošanās nav imitēšana un atdarināšana, bet aktīva vērošana. Šī paņēmiena doma nav, lai iekarotu bērna uzticību, bet gan, lai viņu labāk saprastu.

  • Šajā rakstā iepazīsties ar vecāku kļūdām, kas noved pie tā, ka bērns sāk "bastot" skolu.


3. Jēgas izskaidrošana

Pārpildītas, intensīvas sajūtas eksplodē un dezorganizē visu pusaudža iekšējo pasauli. Viņš ne vienmēr tos saprot, un ir svarīgi palīdzēt viņam tos izteikt. To var pārfrāzēt: mēs izsakām viņa domas, un viņš iegūst iespēju sadzirdēt sevi no malas, kas nozīmē apzināties un novērtēt savu pozīciju.

Pieaugot pusaudža pārliecībai par mūsu patieso vēlmi viņu uzklausīt, barjera starp mums pakāpeniski sabrūk. Viņš sāk mums uzticēt savas jūtas un domas.

Atgriezeniskās saites noteikumi

Foto: Shutterstock


Strādājot ar vecākiem, es viņiem iesaku sekot dažiem efektīvas atgriezeniskās saites noteikumiem, atklāj psiholoģe. Tie ļauj izteikt savus aizrādījumus tā, lai panāktu nepieciešamo rezultātu un vienlaikus nesabojāt, bet pat uzlabot attiecības ar bērnu.

1. Koncentrēties uz svarīgāko

Mēs vēlamies, lai bērns būtu labs itin visā. Tāpēc, kad mēs izsakām neapmierinātību, izsakot vērtējumus par viņa atzīmēm, matu krāsu, saplēstiem džinsiem, draugiem, mūzikas gaumi, aizrādījumi lido vienā virzienā... Un jau ir neiespējami atdalīt graudus no pelavām.

Bet ieteicams sarunas laikā noskaņoties un koncentrēties tikai uz vienu, vissvarīgāko tēmu. Piemēram, bērns ir paņēmis naudu privātstundu apmeklēšanai, bet uz nodarbību nav aizgājis, piemānot vecākus. Tas ir nopietns signāls, un mēs runājam tieši par to, tāds ir efektīvas komunikācijas noteikums.

2. Norādīt uz konkrētu rīcību

Ja bērns ir izdarījis kaut ko, mūsu skatījumā, nepieņemamu, nav vērts runāt, ka viņš neko nesaprot, neprot, ir neadekvāts, ka viņam ir stulbs raksturs... Mūsu vārdiem jāsniedz novērtējums par konkrēto rīcību, darbību, bet nevis personības iezīmēm. Ir svarīgi runāt lakoniski un pēc būtības, neko nepārspīlējot, bet arī necenšoties meklēt attaisnojumus, rekomendē psiholoģe.

3. Pieļaut izmaiņu iespējamību

Mūs visai bieži kaitina savā bērnā tas, ko principā nav iespējams mainīt. Teiksim, dēls ir ļoti kautrīgs. Mēs esam apbēdināti, ka viņš pazūd uz daudz aktīvāku bērnu fona, un mēs sākam viņu "bakstīt", "iedrošināt", cerot, ka tā viņš "iekustēsies". Mēs pieprasām būt līderpozīcijās tajās sfērās, kurās viņš ir visai vājš. Bērni bieži neatbilst vecāku gaidām, bet, kā likums, problēma nav bērnos, bet šajās gaidās. Pacenties ar skaidru prātu novērtēt situāciju, mainīt savu attieksmi un mācīties savā bērnā saredzēt viņa stiprās puses.

4. Runāt no sevis

Daudzi vecāki, baidoties sabojāt attiecības ar bērniem, cenšas izteikt aizrādījumu netieši: "Skolotāja uzskata, ka tu rīkojies nepareizi, kad no ekskursijas uz mājām devies viens pats, nevienu nepabrīdinot". Jārunā ir no sevis, izsakot personīgās domas, izmantojot "es" formu, – tā mēs parādam, ka tas nav kāds, bet tieši mēs esam neapmierināti: "Mani vienkārši nokaitināja, ka tu nevienu nepabrīdināji".

5. Izvēlēties laiku sarunai

Nav vērts vilkt laiku, uz satraucošu faktoru ir jāreaģē iespējami ātri. Kad mēs meitai sakām: "Pirms divām nedēļām tu paņēmi manu blūzi, notraipīji to un pameti", – mēs izskatāmies ļaunatminīgi. Viņa jau par to vairs neatceras. Sarunai vajadzēja notikt uzreiz vai arī nenotikt nemaz.

Nepastāv vienreizīga pote pret grūtībām attiecībās, bet mēs regulāri varam tām dot "vitamīnus" – katru dienu kaut ko darīt, pietuvināties viens otram. Ja mēs spēsim bērnu uzklausīt un pareizi veidot sarunu, mūsu komunicēšanās nepāries konfliktā. Tieši pretēji, tā būs produktīva savstarpēja mijiedarbība, kuras mērķis ir kopīgiem spēkiem mainīt situāciju uz labo pusi un attiecības padarīt vēl ciešākas, uzsver psiholoģe Melija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!