Kad vecāki ir vergu statusā: ko iesākt ar mazo tirānu
Foto: Shutterstock

"Man aizvien biežāk nākas sastapt vecākus, kas sava bērna dēļ jūtas izstumti un padarīti par vergiem. Vecākus, kas apšauba sevi kā audzinātājus, jo viņi ar bērnu nespēj saprasties, vecākus, kuri gandrīz vai nožēlo, ka ir radījuši bērnu, un precētus pārus, kuri sastopoties ar šādiem piemēriem, vispār zaudē vēlmi radīt bērnus. Starp "mazajiem tirāniem" sastopami ne tikai tādi, kas ar savu ekstrēmi agresīvo izturēšanos valda pār apkārtni, bet arī tādi, kurus viņu varaskāre ir pārslogojusi, bet atļauties dusmu izvirdumu viņi neuzdrošinās," atzīst psiholoģe Jirina Prekopa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norāda, ka šie bērni ir nelaimīgi un sagūstīti paši savā varā. Viņi allaž ir nelaimīgi un pilnīgi vientuļi. Bez savlaicīgas palīdzības, nākotne var būt sarežģīta. Katram bērnam jājūtas labi šajā pasaulē. Šo mērķi viņi sasniegs, nevis valdīdami pār savu apkārtni, bet iegūdami spēju gaidīt, pielāgoties un pārvarot neveiksmes, uzsver Prekopa, grāmatas "Mazais Tirāns" autore. Viņa ilgus gadus strādājusi Štutgartes bērnu klīnikā un sarakstījusi deviņas grāmatas par bērnu audzināšanas problēmām. Psiholoģes darbi tulkoti 16 valodās. Grāmata "Mazais tirāns" Vācijā vien izdota astoņpadsmit reižu.

Lūk, piedāvājam iepazīties ar psiholoģes ieteikumiem un iespējamiem risinājumiem sarežģīta bērna audzināšanā! Pārlieku liela brīvība un nenoteiktība ir viens no faktoriem, kas izraisa agresiju bērnā!

Bērnam jāiemācās cienīt savus vecākus

Visefektīvākais līdzeklis ir paraugs. Pirmos sociālās uzvedības modeļus bērns noskatās no vecākiem. Un tā kā viss apkārt notiekošais attiecas uz viņu pašu, bērns nav tikai pasīvs vērotājs. Novērojumi ir vienlaikus arī pārdzīvojumi. Tā bērns pieredz, ka vecāki mīl viens otru, kā viņi palīdz viens otram, kā strīdas un atkal salabst, kā rod kompromisus domstarpību gadījumā un kā, neskatoties uz visām ierunām, cienot vienam otru, tiecas pēc vienota mērķa.

Arī citās situācijās paraugs ir ļoti svarīgs, un, jo konsekventāka būs vecāku izturēšanās, jo vieglāk bērns iemācīsies šos sociālās izturēšanās veidus. Bērnam skaidri jāzina, ka vārds "nē" patiešām arī nozīmē nē un ka "jā" ir jāsaprot kā pārliecinošs jā. Šādā paredzējumā slēpjas "es varu paļauties" un "es varu būt drošs" formula.

Pateicoties atkārtotiem nemainīgiem izturēšanās veidiem, bērna apziņā nostiprinās šie labie izturēšanās veidi. Psiholoģe uzsver, ka šādi tiek likts pamats sirdsapziņas izglītībai. Vispārzināmais atzinums "tikai stiprākajam paraugam ir nozīme" attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz dzīvniekiem. Vājākos mēs neatdarinām (braukt ar mašīnu mūs nemāca iesācējs, bet gan pieredzējis braucējs, braukšanas instruktors). No šāda viedokļa parauga, dabiskā autoritāte kļūst par pasaules lietu kārtību, norāda psiholoģe.

Kad vecāki ir vergu statusā: ko iesākt ar mazo tirānu
Foto: Shutterstock

Vecumā, kad bērnam ir nepieciešams paraugs, skaidro psiholoģe, viņam ir obligāti jāizjūt vecāku pārākums. Tas noteikti nav mērāms fiziskajā spēkā, bet briedumā un pieredzē. Viņa uzskata, ka nav pareiza sešdesmito gadu ideoloģija: vecāki un bērni ir vienlīdzīgi. Ja vecāki, piemēram, ļauj bērnam darīt visu, ko viņš vēlas, nenovelkot robežas, bērns tiek audzināts par potenciālo tirānu.

Rezultāts var būt graujošs šāda veida attiecībās ģimenē, bērni arvien biežāk kļūst par pāridarītājiem, bet vecāki par upuriem. Vecāku sākotnēji iecerētā vienlīdzība izzūd, lomas mainās, bērns kļūst "lielāks" par vecākiem.

Proti, bērns rīkojas, un vecāki reaģē. Scenārijā galvenā loma ir piešķirta vēl nenobriedušam bērnam, un vecāki ļauj ar sevi izrīkoties kā ar marionetēm. Šādā dīvainā pasaulē bērns jūtas visuvarens, noteicējs. Sekas mums jau ir zināmas no līdzšinējā izklāsta: pie vājiem vecākiem, ar kuriem var viegli manipulēt, bērns nevar justies pasargāts. Bērns nejūtas droši, nejūt vecāku pārākumu, lai vecāku uzvedību izvēlētos par paraugu savai uzvedībai. Līdzīgi kā ar mācīšanos braukt ar auto, no vājākā piemēru neņemam.

  • Šeit atradīsi amizantāko mazo diktatoru prasību apkopojumu.

Bērnam gūstot virsroku, vecākiem savā ziņā vergojot bērnam, secen paiet būtiskākais, kas nepieciešams viņa attīstībai – viņš vispirms drīkst būt bērns, un tikai tad viņam jākļūst par pieaugušo. Taču viņam neizdodas ne viens, ne otrs. Jo jūtīgāks bērns, jo vairāk viņš cieš no drošības un orientācijas zuduma. Psiholoģes pieredze praksē ar mazajiem dumpiniekiem rāda, ka visbiežāk mazie nedarbnieki ir nevis robusti bērni un bērni ar "biezu ādu", bet jūtīgi bērni, kas "visu redz un dzird" un kas "sajūt briesmas".

Šajā apgrieztajā kārtībā, vidē, kur vecāki ir manipulējami, vāji un iztapīgi, bērns ir spiests par savu drošību rūpēties pats – kā terminators, vai maigāk izsakoties, princis uz zirņa, kā cīnītājs vienpatis. Psiholoģe min, ka tas ir gan komiski, gan reizēm aizraujoši – vienlaicīgi vērot, kā bērns savā veidā pieprasa šīs neciešamās situācijas risinājumu. Viņš izmanto savu šķietamo pārākumu un pārņem varu pār vecākiem. Uz neko citu šajā pasaulē nevar tik droši paļauties, kā likt apjukušajiem vecākiem paklausīt sev. Jo vaļīgākas ir bērna saites ar vecākiem, jo spēcīgāk bērnam ir jāvelk un jāizstiepj tās, jārauj un jāplēš.

Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form