Negaidītas izmaiņas, ko sievietes organisms piedzīvo pēc dzemdībām

Portāls "Adme" aplūko, kā mainās sievietes ķermenis pēc tam, kad viņa pasaulē laidusi jaunu cilvēciņu. Lūk, sešas neparastas izmaiņas jaunās mammas organismā, par kurām, viņa, iespējams, pat nav iedomājusies!

Sievietēm, kuras laidušas pasaulē mazuli, mainās balss – tā kļūst zemāka un monotonāka. Pie šāda secinājuma nākuši Saseksas Universitātes pētnieki. Gadu pēc dzemdībām balss atgriežas pie tās iepriekšējās "tīrības".

Pētnieki pieļauj, ka šīs izmaiņas raisījušas hormonālās pārmaiņas. Pēc dzemdībām krasi krītas dzimumu hormonu līmenis, un tas var ietekmēt balss saites. Pēc pētnieku datiem, sievietēm pēcdzemdību periodā balss augstums ievērojami krītas jeb tembrs kļūst zemāks.

Tomēr šīm izmaiņām ir arī cits skaidrojums. Eksperti uzskata, ka cilvēki ar zemu balsi, kā likums, tiek uzskatīti par kompetentākiem un nobriedušākiem. Tāpēc sievietes arī neapzināti var mainīt tembru, lai pieskaņotos jaunajai lomai – būt mammai.

Jaunajām mammām saka, ka viņām jābūt mierīgām, taču patiesība ir tāda, ka tas nav iespējams. Parasti sievieti, kura nesen dzemdējusi mazuli, baida viss: bērns raud, bērns neraud, bērns pārāk daudz guļ, bērns pārāk maz guļ utt. Un tas ir normāli. Nav tā, ka šī mamma ir "psiha", pie vainas ir oksitocīns – hormons, kas pastāvīgi paaugstina viņas trauksmes līmeni.

Bet ir arī gaišā puse: oksitocīns vēl tiek saukts par mīlestības hormonu, tieši tas ļauj sievietei piedzīvot neizmērojamu maigumu pret jaundzimušo, un šīs jūtas ir tā vērtas, arī visu pārdzīvojumu.

Pēc dzemdībām sievietes kļūst gudrākas, arī to ir izsecinājuši pētnieki. Galvas smadzeņu apjoms palielinās, lai apkalpotu ne tikai savas saimnieces vajadzības, bet arī viņas bērna. Tieši tāpēc jaunās mammas mēdz būt arī labākās darbinieces, nekā viņu nedzemdējušās kolēģes. "Daudz efektīvākas lēmumu pieņemšanā, emocionāli stabilākas, izdomā dažādas stratēģijas problēmu risināšanai... Tas skan kā lieliska vadītāja īpašību kopums!" saka pētniece Kellija Lamberte, kura pētījusi sieviešu galvas smadzeņu darbību grūtniecības laikā un pēc tās.

Neirobiologs Kreigs Kinslijs atzīmē, ka bērna piedzimšana – tas nav vienkārši notikums sievietes dzīvē, bet vesels etaps viņas mentālajā attīstībā, tāpat kā, piemēram, pārejas vecums.

Grūtniecības laikā ievērojami samazinās sievietes imunitāte – tas nepieciešams, lai organisms neatgrūstu "svešķermeņa" jeb augļa šūnas un nenotiku spontānais aborts. Par to, lai bērns dzemdē izdzīvotu un nekļūtu par mātes imūnās sistēmas "upuri", atbild regulējošās T-šūnas, kuras neļauj atgrūst embriju. Pētnieki noskaidrojuši, ka šīs šūnas pēc dzemdībām mātes organismā saglabājas vēl četrus piecus gadus – šajā laikā tās ir gatavas maksimāli ātri mobilizēt organismu jaunas grūtniecības gadījumā.

Tieši tāpēc ļoti bieži sievietes atzīstas, ka iznēsāt otro bērnu viņām bijis vieglāk – un kā vēl, viņu imunitāte taču ir pilnībā tam gatava, kamēr pirmajā grūtniecībā tai bija nepieciešams paveikt milzu darbu.

Pētnieki secinājuši, ka bērna šūnas mātes organismā var nokļūt, pārvarot placentas barjeru, un turpināt funkcionēt. Starp citu, vīrišķās šūnas sievietes smadzenēs samazina iespēju viņām saslimt ar Alcheimera slimību.

Te visa būtība slēpjas jaundzimušā asinīs – tās mātes organismā palaiž reģenerācijas procesus. Embrionālās šūnas palīdz grūtniecei rētu sadziedēšanā un var pat atbrīvot no nopietnām slimībām. Piemēram, grūtniecei veikta aknu biopsija, kad sieviete slimo ar C hepatītu un bija pārtraukusi ārstēšanos, uzrādīja uzlabojumus. Pētnieki noskaidrojuši, ka viņas aknu šūnu avots bijušas augļa šūnas.

Turklāt grūtniecība pat spējot paildzināt dzīvi, tiesa, tikai tajā gadījumā, ja tā ir tā sauktā – vēlīnā. Pētnieki secinājuši, ka sievietes, kuras vēlā vecumā dzemdējušas bērnus, dzīvojušas ilgāk nekā citi. Turklāt pirmās grūtniecības vecums un auglība nav bijusi saistīta ar sievietes dzīves ilgumu. Analoģiski rezultāti esot saņemti arī pētījumu laikā amišu kopienā Pensilvānijā, ASV.