Nespēja pieņemt laulības šķiršanu: kā rīkoties, ja partneris aiziet negribot  (2)

Uzreiz svarīgi saprast, ka šajā situācijā, visdrīzāk, šķiršanās patiesi notiks. Ja partneris ir pieņēmis šo lēmumu, diez vai terapeits vai kāds ģimenes loceklis liks viņam pārdomāt. Iespējams, šis solis ir sasteigts, taču nevar izslēgt iespējamību, ka tas ir labākais un pareizākais, domājot par abiem. Protams, punkts netiks pielikts vienas dienas laikā, tāpēc partneriem vēl ir iespēja izrunāties, pārdomāt un, tautas valodā runājot, nolaist tvaiku.

Gluži tāpat kā stāšanās laulībā, arī savienības šķiršana ir katra cilvēka likumīga un brīva izvēle. Tas, ko sāpinātais partneris šādā situācijā var darīt, ir iet iespējami labākās stratēģijas ceļu, kas ilgtermiņā dos pozitīvu rezultātu.

Terapeite Anna Golda Buško atklāj stāstu no pieredzes, kurā vīrietis bija nolēmis šķirties pēc ilgstošiem pāru terapijas apmeklējumiem. Sievai tas bijis liels trieciens. Viņa vēlējusies, lai terapeite pierunā vīru turpināt sesijas, taču beigās nonāca pie secinājuma, ka atklāta saruna vajadzīga kaut tāpēc, lai viņu attiecību grāmatu aizvērtu uz visiem laikiem un palīdzētu saprast, kā pie šāda rezultāta nonākuši. Sieva gribējusi vēl pēdējo reizi noskaidrot, vai laulība patiesi izirusi un vai gadījumā viņu starpā nav ienākusi trešā persona. Ja sānsolis vai citas attiecības nav šķiršanās iemesls, iespējams, vēl viss nav zaudēts.

Buško pie sevis prātojusi, kādas varētu būt vīra atbildes. Ja viņš tomēr vēl šaubītos, terapeite ieteiktu padzīvot atsevišķi, lai gan pieredze rāda, ka kopdzīvi pēc tam turpina tikai 13 procenti no šādiem pāriem. Šajā periodā svarīgi turpināt apmeklēt pāru terapijas, lai saprastu, vai pieliktajiem pūliņiem maz ir jēga.

Sieva terapeitei vaicājusi: "Vai es nevaru kaut kā šķiršanos nobremzēt? Es domāju, ka viņš pārdomās. Viņam tikai jāsaprot, ka pieļauj kļūdu un mēs esam kā radīti viens otram." Speciāliste uzreiz norāda, ka neatlaidīgi centieni procesu paildzināt vai neparakstīt šķiršanās dokumentus var provocēt aizvainojuma un veicināt dusmu rašanos. Tā vietā uzmanība jākoncentrē uz konstruktīvu izrunāšanos un pārdomātu lēmumu pieņemšanu, taču, lai to izdarītu, būs jāiziet cauri visplašākajai emociju gammai.

Lūk, speciālistes definētie soļi, pēc kuriem virzīties!

Pakāpies soli atpakaļ un patiešām aptver, kādā situācijā esat nonākuši. Vai šis paziņojums nāca kā drauds vai arī tiešām pārdomāts lēmums? Vai partneris ir jau spēris nākamos soļus, uzsākot tēmu par izvākšanos vai arī lūdzot tevi sākt krāmēt koferus? Vai ir uzsākta dokumentu izstrāde? Cilvēks, kurš nonācis šādā situācijā, visticamāk, vienlaicīgi pārdzīvo pamatīgu jūtu ķīseli, skumjām mijoties ar dusmām un vēl citām pretrunīgām emocijām. Ir jādara viss iespējamais, lai sevi nomierinātu un racionālais prāts ņemtu virsroku.

Nojauc sevis uzceltās sienas un ļauj laulātajam draugam saprast, kā patiesi jūties. Vaicāt, vai tiešām viņš/viņa neredz iespēju, ka ģimenes dzīve varētu turpināties, ir pilnībā normāli. Tāpat svarīgi noskaidrot, vai partneris ir gatavs strādāt pie attiecību "salīmēšanas" un, piemēram, apmeklēt pāru psihoterapeitu. Godīgi atbildi arī pats sev, cik lielā mērā tu esi gatavs mainīt savu attieksmi un paradumus, lai palīdzētu ģimenei tikt ārā no šīs bedres.

Svarīgi konstatēt, tieši kāpēc laulātais draugs nolēmis šķirties un izvēlēties iet citu taciņu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai mainītu partnera domas? Kā piemēru terapeite min pievēršanos un piekāpšanos partnera hobiju un vērtību priekšā. Iespējams, tam jau ir par vēlu, taču piedāvāšana nenāks par sliktu. Taču šeit svarīgi, lai piedāvājums un vēlēšanās būtu patiesa un pēcāk nenāktos to nožēlot.

Kā minēts iepriekš, vienpersoniska atteikšanās parakstīt šķiršanās dokumentus nav labākā stratēģija. Taču lūgt visu šo procesu nesteidzināt noteikti nav aizliegts. Paskaidro, ka vēlētos vispirms koncentrēties uz jūsu jūtām, pirms ķeraties pie likumiskajiem procesiem.

Ja jums ir bērni, apsveriet iespēju atvases šim solim sagatavot. Šādā veidā viņu dzīves turpināsies bez liekiem pārsteigumiem, stresa un pārdzīvojumiem, un tas ļaus jums pašiem mierīgāk galvās salikt pa plauktiņiem to, kā turpmāk dzīvosiet.

Ja viens no jums tomēr izlems, ka laulības šķiršana ir vienīgais un pareizākais variants, pārrunājiet, kā šo procesu vadīt, lai ģimene nesabruktu līdz pēdējam ķieģelim. Ne vienmēr šķiršanās procesam ir jāpāraug karā, tāpēc vienojieties, ko atļauts un ko šajā laikā nedrīkst darīt, rūpējoties gan par savu, gan arī apkārtējo veselību.

Realitātē ir nepieciešams viens cilvēks, lai laulību izbeigtu, bet divi – lai to saglabātu. Ja emocionāli partneris jau ir aizvēris durvis, nekādi solījumi vai lūgumi nebūs iemesls, lai atgrieztos. Sevis un psiholoģiskā stāvokļa dēļ nepieciešams pieņemt realitāti, saprast, ka cita lēmumus mēs ietekmēt nevaram, un palaist viņu vaļā. Uzdod sev jautājumu – vai tiešām vēlies būt precējies ar cilvēku, kurš nemaz nealkst būt ar tevi?

Tā patiesi ir krīze ikvienam – arī tai pusei, kas ir šķiršanās ierosinātāji. Taču, nenoliedzami, emocionālāks un grūtāks šis posms ir tam, kas vēl nav gatavs pielikt punktu un kuram šī vēsts nākusi kā liels pārsteigums. Visvērtīgākais, ko savā labā darīt, ir nodrošināties ar emocionālo atbalstu, rūpēties par savu veselību, neizlaižot ēdienreizes, nodrošināt nepieciešamās miega stundas un neaizmirst par izkustēšanos.

Visai uzmanībai jābūt vērstai tikai uz priekšu, kur redzi savu jauno dzīvi. Tādu dzīvi, kuru pašam prieks dzīvot. Nostādi mērķus, kur gribētu sevi redzēt pēc vairākiem gadiem. Ar atbalsta sistēmu un pozitīvu skatu tas noteikti ir iespējams.