Pieredzes stāsts: pēc 11 gadiem un sešām grūtniecībām kļūt par mammu
Foto: Līga Kokoreviča-Borodina

Pasaule ir pārsteigumiem pilna. Dažreiz gadās, ka plānojam vienu, bet kādu iemeslu dēļ notikumi izvēršas pavisam citādi. Tā notika arī ar Bruno mammu Gitu un Elzas un Viestura mammu Aiju, kas pēc vairākām neveiksmīgām grūtniecībām tomēr kļuva par mātēm. Kā raksta Aija: "Ceļš uz laimi ir visiem, tikai katram citāds, tas ir jāizlauž, un neviens to mūsu vietā nedarīs."

Jau iepriekš vairākos rakstos esam iepazīstinājuši "Cālis" lasītājus ar fotogrāfes Līgas Kokorevičas-Borodinas fotoprojektu "Varavīksnes bērni". Līga pati ir mamma diviem varavīksnes bērniem. Sieviete piecu gadu laikā piedzīvojusi četras grūtniecības, trīs dzemdības un ir kļuvusi par divu bērniņu mammu. Ar fotoprojekta palīdzību Līga aicina citas sievietes, kas, līdzīgi kā viņa, gājušas cauri vētrai, lai satiktu savu varavīksnīti, dalīties savos stāstos, tādā veidā iedrošinot ģimenes, kas piedzīvo ko līdzīgu.

Fotoprojekta mājaslapā jau publicēti 10 māmiņu stāsti par viņu ceļu pie savām varavīksnītēm. Portāls "Cālis" aktīvi sekojis līdzi katram no tiem, tāpēc, ja vēlies lasīt arī citu sieviešu stāstus par to, kā viņas tikušas pie saviem varavīksnes bērniņiem, ieskaties šeit, kur savā stāstā dalās pati Līga un Mateo mamma. Savukārt te lasi Kristīnes stāstu, kas piedzīvojusi četras grūtniecības un kļuvusi par divu bērnu māmiņu, kā arī mammas mazā puķuzirņa Adeles stāstu. Turpretim te lasi Amandas ģimenes ceļu līdz mazajai varavīksnītei un Ričarda mammas stāstu, bet šeit vari ieskatīties Tomasa un Kristena mammu rūgtajos stāstos, kas beidzas ar prieku, mīlestību un pateicību.

Projekta autore atklāj savus novērojumus: "Vispār šo deviņu mēnešu laikā esmu pamanījusi, ka varavīksnes bērniņi atšķiras no citiem. Viņi ir jūtīgāki, bet no viņiem staro tāds milzīgs gaišums."

Šoreiz iepazīstināsim tevi, lasītāj, ar Bruno mammas Gitas un Elzas un Viestura mammas Aijas stāstiem.

Gita ir mamma sešiem bērniem – viens no viņiem sievieti sargā uz zemes, bet pieci pārējie viņu vēro no mākoņa maliņas. Viņa savu mazo varavīksnīti gaidīja ilgus gadus, kuru laikā sievietes dzīve bijusi gluži kā karuselis – no prieka pilniem, līdz skumju un nesapratnes pilniem brīžiem. Arī Aijas ceļš cīņā ar slimību un savu bērnu dzīvībām nav bijis no tiem vieglākajiem. Taču tagad abas sievietes ir gatavas izstāstīt piedzīvoto, lai apstiprinātu, ka pēc negaisa vienmēr būs saule un pēc nakts vienmēr rīts. Kā atklāj Aija: "Ir pagājis jau ilgs laiks, un varu sakārtot šīs lietas pa plauktiņiem un saprast to, ka katrs šis dzīves pavērsiens ir darījis mūsu ģimeni bagātāku, mūs, pieaugušos, padarījis vienkāršākus un vēl vairāk iemācījis baudīt to, kas mums ir, nevis skumt par to, kā mums nav."

Tālāk lasi Gitas un Aijas stāstus par viņu varavīksnes bērniem.

Tags

Aborts Bērni Ģimene Grūtniecība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form