Sacensība ar citām sievietēm, pārgurums, traucēts miegs. Trīs pētījumi par sievietēm pandēmijā
Foto: Shutterstock

Pandēmija un sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā. Kā viņas jūtas un ar kādām grūtības sastopas? Piedāvājam trīs dažādu valstu pētījumus par šo tēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījumus apkopoja izaugsmes trenere Inta Santa, kas šobrīd studē veselības psiholoģijas maģistrantūrā Rīgas Stradiņa universitātē.

Priekšstati: Sievietes dzimumloma

Īslandes unversitātes pētnieču pētījums (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par dzimumu lomu uztveri pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā (nepieciešamība palikt mājās, daļēji slēgtas skolas, darbs), rada priekšstatu, ka psiholoģiski smagāk to pārdzīvoja strādājošās sievietes-mātes.

Pētījuma sākumā autores norāda uz jau agrāk veiktiem pētījumiem, kas atklāj, ka, lai arī Īslande ir neoliberālas politikas valsts ar augstu dzimumu līdztiesību (strādā 82% sieviešu), tomēr uzskats, ka sieviete ir atbildīga par bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība) un mājsaimniecību, ir spēcīgs.

Pētījuma ietvaros tika ievākta informācija no 97 respondentiem attālināti elektroniskā formātā, izmantojot nepabeigtā stāsta metodi.

Pētījums atklāja, ka lielākajā daļā gadījumu sievietes par savu pienākumu uzskata gan bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība, papildus tam pievienojot izglītību un sociālo dzīvi), gan arī mājsaimniecības darbu veikšanu, turklāt vēl saglabājot pozitīvu noskaņojumu.

Turklāt sievietes vēl sevi kritiski vērtēja par neatbilstošu visu augstāk minēto pienākumu izpildē un ar to saistīja vainas un kauna sajūta.

Bez vērības nebūtu atstājams pētījumā novērotais fakts, ka sievietes nereti arī sacentās šo pienākumu izpildes kvalitātē ar citām sievietēm (izmantojot sociālos tīklus). Nekas tāds netika novērots vīriešu auditorijā.

Lai arī šī pētījuma ietvaros tika piedāvāts izskatīt nepabeigto stāstu par ģimeni ar bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem, ņemot vērā pētījuma rezultātu tendenci, šos rezultātus, iespējams, varētu attiecināt arī uz ģimenēm ar jaunāka vecuma bērniem.

Psiholoģiskā labklājība. Māte un pirmsskolas vecuma bērni


Skatījumu tajā, ko nācās piedzīvot pandēmijas laikā sievietēm ar pirmsskolas bērniem, paplašina Padujas universitātē Itālijā veiktais pētījums (Di Giorgio, E., et al., 2020) par mātes un pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības paradumiem un psiholoģisko labklājību pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā (karantīna, ikdienas rutīna un komunikācijas ar vienaudžiem trūkums).

Pētījumā piedalījās 245 sievietes ar bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem, aizpildot aptauju attālināti – internetā. Pētījums ietvēra gan konkrētā brīža stāvokļa vērtējumu, gan arī pirmskarantīnas stāvokļa izvērtējumu par sevi un par bērnu vai bērniem.

Pētījuma dati parādīja, ka šie striktie mēri, skatot uzvedības paradumus un psiholoģisko labklājību, negatīvi ietekmējuši gan mātes, gan bērnus. Atsevišķi būtu jāuzsver, ka karantīnas laikā miega kvalitātes pasliktināšanās saistību varēja novērot to strādājošo māšu un bērnu starpā, kuras vai nu turpināja strādāt no mājām vai pandēmijas dēļ bija pārtraukušas strādāt.

Attiecībā uz psiholoģisko labklājību, pētījumā parādījās māšu emocionālo simptomu pasliktināšanās, tās izjuta laika spiedienu, bet bērniem radās grūtības sekot ikdienas rutīnai, palielinājās problēmas ar pašregulāciju, emocionalitāti, uzvedību, hiperaktivitāti un neuzmanību.

Ja māte turpināja strādāt no mājām, bērniem pieauga arī garlaicība.

Tika novērots, ka bērna pašregulācijas pasliktināšanās ir saistīta gan ar mātes spēju valdīt emocijas pasliktināšanos, gan miega kvalitātes (mātes un bērna) pasliktināšanos.

Pētījuma autori norāda, ka psiholoģiskās labklājības jautājums mātes un bērna attiecībās varētu būt skatāms divvirzienu formātā, proti, bērna uzvedības pasliktināšanās var ietekmēt mātes psihisko stāvokli, tāpat arī mātes psihiskais stāvoklis var ietekmēt gan to, kā māte uztver bērna uzvedību, gan arī bērna psihisko stāvokli. Jebkurā gadījumā mātes un bērna psihiskā labklājība ir saistītas.

Psihiskā veselība: māte un bērni


Savukārt Manitobas universitātes (Kanāda) pētījums (Cameron, E. E, et al., 2020) skaidri norāda, cik būtiski pandēmija ir ietekmējusi sieviešu ar bērniem psihisko veselību. Pētījumā piedalījās 641 n ar bērniem vecumā no nulles līdz astoņiem gadiem (tostarp grūtnieces), aizpildot aptauju internetā. Pētījums ietvēra gan sociāli demogrāfisko sadaļu, ieskaitot informāciju par finansiālo stāvokli, gan arī specifiskus jautājumus par psihisko veselību (depresijas un trauksmes testi) un veidu, kā tiek meklēta palīdzība psihiskās veselības problēmu sakarā.

Pētījums parādīja klīniski nozīmīgu depresiju un trauksmi, attiecīgi 33,16–43,37% un 29,59–36,27% mātēm. Pētījuma autori norāda, ka tas ir nozīmīgi lielāks procents, nekā iepriekš ārpuspandēmijas laikā veiktajos pētījumos, un tuvs tam procentam, kas iegūts, pētot psihisko veselību agrāk notikušās SARS epidēmijas laikā. Tādējādi pētījuma autori pievērš uzmanību tam, ka globālās veselības krīzes laikā pieaug nepieciešamība pēc psihiskās veselības aprūpes.

Tāpat pētījumā tika apstiprināts fakts, ka šāda stresa laikā, kāds radās pandēmijas laikā, personām, kurām jau agrāk ir bijušas psihiskās veselības problēmas, tās atkal atgriežas.

Saistībā ar bērna vecumposmu, pētījums parādīja, ka grūtniecēm un mazuļu (līdz 18 mēnešiem) mātēm pandēmijas laikā biežāk bija gan trauksme, gan depresija, mātes ar bērniem līdz četru gadu vecumam trauksme bija saistīta ar nestabilitāti finanšu jomā. Savukārt mātēm ar bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem daudz nozīmīgāks trauksmes un depresijas faktors bija laulības kvalitāte. Tāpat laulības kvalitāte ietekmēja grūtnieču un mazuļu (līdz 18 mēnešiem) māšu trauksmi un depresiju. Kas attiecas uz palīdzības meklējumiem garīgās veselības jomā – tie visvairāk tikuši meklēti internetā.

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā Attiecības Attiecības ģimenē Bērns Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns Pētījumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form