Sešas frāzes, kas palīdzēs transformēt attiecības ar bērniem
Foto: Shutterstock

Tas, ka darbi ir svarīgāki par vārdiem, dzirdams uz katra stūra. Taču vai pieņēmuma būtība pilnībā noniecina skaļi pasacītā spēku? Tā arī gluži nevarētu teikt. Bērni mācās vērojot – vecākus, skolotājus un pat citus vienaudžus – un šajā procesā no svara ir gan darbi, gan arī vārdi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sacīt, ka sarunas ar bērniem var būt sarežģītas, būtu maigi teikts, taču nevajag arī pašiem tās padarīt sarežģītākas. Bieži vien svarīgākā esence slēpjas spējā īstajā vietā un laikā izvēlēties pareizos jautājumus un uzmundrinājuma vārdus. Turpinājumā portāls "Huffington Post", konsultējoties ar ekspertiem, piedāvā iepazīties tuvāk ar sešām zelta frāzēm, kas palīdzēs uzlabot savstarpējo komunikāciju. Protams, negaidi no tām uzreiz brīnumu lietas, taču tās var palīdzēt transformēt veidu, kādā sarunājaties, un veicināt rezultāta sasniegšanu – bērna atklātību, saspīlējuma samazinājumu vai vienkārši veselīgāku komunikāciju.

"Tev vajadzētu lepoties ar sevi"

Kā liecina pētījumi, pašvērtējuma apziņa bērnos rodas jau agrā vecumā, aptuveni bērnudārza laikā. Tas nozīmē, ka vecākiem ir ārkārtīgi liela loma tajā, kā veidojas bērna pieņēmumi par sevi.

Eimija Makredija, "PositiveParentingSolutions" dibinātāja, iesaka ikdienā biežāk izmantot šķietami ļoti vienkāršu, taču ārkārtīgi vērtīgu frāzi. "Nākamreiz, kad bērns izdara kaut ko ievērības cienīgu, centies atturēties no vecākiem tik ļoti iemīļotās frāzes "Kā es ar tevi lepojos!" Tā vietā uzsver, ka bērnam pašam būtu jāpriecājas un jālepojas par sevis paveikto."

Šīs frāzes vērtība slēpjas iekšējā motivācijā, ko tā sēj bērnā. Tāpat tā liek atvasei aizvien spēcīgāk saprast un apzināties, ka svarīgākais ir tas, ko pats par sevi domā. Jā, apkārtējiem var būt viedoklis, kurā bieži vērts ieklausīties, taču tam nekādā mērā nevajadzētu būt nozīmīgākam par savu. Makredija uzsver, ka bērns to aptvers un pieņems vien pamazām, taču, izsakot šo frāzi skaļi un uzmanīgāk pavērojot bērnu, ticams, ka redzēsi ārkārtīgi priecīgu un pozitīvā gaismā lepnu mazo ķiparu.

"Es tevi dzirdu!"

Makredija iedrošina – sirdssilts, patiess un entuziastisks "Es tevi dzirdu!" no vecāku mutes var ievērojami samazināt vai limitēt bērniem raksturīgo sūdzēšanos. "Kad atkal nonāksi situācijā, kurā bērns sūkstas par mājasdarbu pildīšanu, zobu tīrīšanu vai istabas kārtošanu, saki: "Es tevi dzirdu, man arī tas nemaz nepatīk!" Reizēm bērniem svarīgākais ir dzirdēt, ka tu saprotu, kas viņiem nepatīk un neapmierina."

Frāze "Es tevi dzirdu" var palīdzēt bērnam saprast, ka viņa emocijas nav nepareizas – jo īpaši gados jaunākiem bērniem, kuri ar "lielajām sajūtām" saskaras pirmo reizi. Bērnu mentālās veselības eksperti norāda, ka šī frāze automātiski nenozīmē, ka piekrīti, attaisno vai atbalsti bērna rīcību konkrētajā situācijā, kas izriet no šīm sajūtām. Un savukārt tas, ka liec bērnam justies sadzirdētam, nebūt nenozīmē, ka nolaid rokas, padodies un atbrīvo viņu no sevis norīkotā pienākuma izpildes.

Augstāk minētā pieeja palīdzēs bērnam veidot spēcīgu identitāti, jūtoties redzētam un dzirdētam, kā arī pieņemt visa veidu emocijas.

"Ko tu plāno darīt ar…?"

Speciāliste uzskata, ka arī šī frāze būs vērtīgs palīgs kašķu un dusmu izvirdumu, kuru pamatā ir ikdienas pienākumu izpilde, limitācijai. Starp citu, Makredija iesaka tādus uzdevumus kā mājasdarbu veikšana vai istabas kārtošana saukt nevis par pienākumiem, bet gan ieguldījumu ģimenē. "Nākamreiz, kad nespēj atturēties bērnam kaut ko atgādināt, izmanto labāk šo frāzi. Piemēram, tā vietā, lai vēlreiz uzsvērtu, ka strauji tuvojas kāda projekta nodošanas termiņš, pavaicā: "Ko tu plāno darīt ar skolas darbiņu?""

Sešas frāzes, kas palīdzēs transformēt attiecības ar bērniem
Foto: Shutterstock

Galvenā frāzē paslēptā doma ir dot bērnam iespēju justies kā vienīgajam noteicējam un apzināties, ka uzticies viņa spējām visu paveikt pēc labākās sirdsapziņas. Šādā veidā arī tu mācīsies izvairīties no reizēm pārmērīgās kontroles. Iespējams, bērna prātā izveidotais izpildes plāns nav identisks tavam, taču šādi tu ļauj pašam pieņemt lēmumus. Protams, tas neizslēdz palīdzīgas rokas sniegšanu nepieciešamības gadījumos – sevišķi mazākiem bērniem.

"Kāpēc vaicā?"

Šī frāze, kuru iesaka Rons Lībers, "New York Times" žurnālists un grāmatas "The Opposite of Spoiled: Raising Kids Who Are Grounded, Generous, and Smart About Money" autors, ir labs palīgs vecākiem situācijās, kad runa ir par finanšu līdzekļiem – kad bērns vaicā par un ap ar naudu saistītu jautājumu. Pirmām kārtām – tā palīdzēs labāk saprast, kas tieši viņu interesē. Atvase var vaicāt: "Mēs esam turīgi vai nabadzīgi?", lai gan patiesībā viņš vēlas noskaidrot, vai ģimene ir "normāla" un viss ir kārtībā.

Tāpat šis jautājums dod iespēju vecākiem apdomāt atbildi, lai nepārspļautu pār lūpām kādu neapdomīgu frāzi. Jā, arī tad, ja atbilde beigās ir vienkāršs un patiess: "Es nezinu."

Nenoliedzami, vērts piebilst, ka šis jautājums labi noder arī daudzās citās dzīves situācijās, kurām ar naudu nav nekāda sakara. Tas palīdz liet stingrus pamatus vērtīgām sarunām pie nosacījuma, ka interese no tavas puses ir patiesa.

"Ļoti novērtēšu jebkādu palīdzību ar…"

"Dienas laikā mēs, vecāki, nemitīgi "virzām" bērnus – norādām, ko vajadzētu darīt, vaicājam palīdzību un vēl, un vēl," teic Makredija. "Taču ar šo frāzi mainās arī balss tembrs un izvēlētie vārdi, kas ir nevis pieprasoši, bet aicinoši."

Vecāki bieži vien grēko, nepamanot mazās, taču vērīgās lietas, par kurām dienas laikā bērns būtu uzslavējams, norāda eksperti, taču to ievērot ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpēc, ja redzi bērnu palīdzam dienas gaitās, liec arī verbāli saprast, ka viņa darbs ir pamanīts un novērtēts.

"Kas bija visforšākā/visnepatīkamākā dienas daļa?"

Kā minēts raksta sākumā, sarunas ar bērniem var būt liels izaicinājums, tāpēc aicināt atvasi atklāti pastāstīt, kas uz sirds, var būt teju neiespējamā misija. "Kā pagāja tava diena?" ir labs jautājums, taču ne vienmēr iedarbīgs, tādēļ kabatā vajadzētu būt vēl kādam vārdu virknējumam, kas bērnu ieinteresētu sarunai.

"Child Mind Institute" iesaka noskaidrot, kas bērnam dienas laikā sķita visforšākais un kas viņu sarūgtinājis visvairāk. "Visforšākais" un "sarūgtinājis visvairāk" vari aizstāt ar "interesantākais" un "garlaicīgākais" – kas nu pašam šķiet vispiemērotāk. Patestē ūdeņus, lai saprastu, kas tieši tavā bērnā raisa vēlmi sarunāties.

Jāpiebilst gan, ka atklātība no bērna puses var nebūt novērojama pirmajā ierosinājuma reizē – jo īpaši, ja rosini sarunu pēc garas un nogurdinošas dienas skolā un pulciņos. Taču nemet plinti krūmos! Vēstīts, ka šis ir labākais veids, kā noskaidrot, kā bērnam iet skolā, saziņā ar citiem bērniem, kas viņus interesē vai nogurdina, paverot plašāku skatu viņu mentālajai veselībai.

Tags

Attiecības ģimenē Bērni Ģimene Psihoemocionālā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form