Trīs veidi, kā audzināšanas manierei jāmainās bērna pusaudžu vecumā
Foto: Shutterstock

Bērna audzināšana visos vecumposmos nudien nav no tiem vienkāršākajiem darbiņiem. Taču ir skaidrs, ka katram vecumam piemīt sava specifika. Ja mazu bērnu audzināšanā vairāk uzmanības veltām viņu fiziskajām vajadzībām un sociālo prasmju apgūšanai, tad vēlāk audzināšanas ievirzes krietni mainās. Kādas izmaiņas audzināšanā sagaida tad, kad vēl mazais pamatskolnieks pārtop par jaunu pusaudzi jeb tīni?

Kā norāda socioloģe, vairāku grāmatu autore, kas veltītas bērnu audzināšanai, un četru pusaudžu mamma Kristīne Kārtere vietnē "Psychology Today", cilvēkiem ir priekšstats, ka audzināt vairākus pusaudžus vienlaikus ir neiespējami. Tiem ir savas neatkarīgās domas, viedoklis, kuru arvien grūtāk kļūst ietekmēt, viņi ir dezorganizēti un vispār visu laiku čīkst. Labā ziņa gan ir tā, ka audzināt pusaudzi ir vienkāršāk, nekā pavisam mazus bērnus. Tas gan nenozīmē, ka var atslābt – lūk, trīs socioloģes Kristīnes Kārteres norādītās pārmaiņas audzināšanā, ar kurām vecākiem jārēķinās, kad viņu mazais bērns kļūst par jauno pusaudzi.

  • Šajā rakstā vari izlasīt pavisam īsi un konkrēti 28 lietas, ar kurām saskaras bērni un vecāki, kuru atvase ir pārejas vecumā jeb 10 līdz 13 gadus veci.

Vecāks vairs nav primārais lēmumu pieņēmējs, bet gan 'treneris'


Vecāki ir raduši, ka tad, kad bērns ir vēl mazs, viņu rokās ir viss menedžments, kas saistās ap bērna dzīvi. Gulētiešanas laiks, maltīšu plānošana, mācību iestādes izvēle, radošās aktivitātes, nometnes un pat atvaļinājuma kopīga pavadīšana – visu izlemj vecāki. Mazotnē bērniem tas ir nozīmīgi, ka viņu ikdiena ir saplānota un ir mamma vai tētis, kas pieturas pie dienas ritma un kalendāra.

Kad bērni paaugas un kļūst par jauniem pusaudžiem, tam gan ir tendence mainīties, jo atvasei rodas savas intereses, kas ir neatkarīgas no vecāku gribas un uzstādījumiem. "Tos vecākus, kuri ir pārāk kontrolējoši – neatkāpjas no savām menedžera lomām – sagaida pretošanās. Daudzi bērni, kuru vecāki ir rīkotājdirektori, pieklājīgi piekritīs vecāku uzliktajiem ierobežojumiem, atbildot ar strupu "jā" vai "nē", bet, tiklīdz spers kāju ārpus vecāku redzesloka, pārkāps noteikumus pie pirmās izdevības," norāda socioloģe. Pusaudži noteikumus nepārkāpj tāpēc, ka būtu slikti bērni, bet gan tāpēc, ka vēlas gūt kontroli pār savu dzīvi.

Tāpēc, lai izvairītos no konfliktiem ar savu pusaudzi, vecākiem šajā posmā ir nedaudz jāatlaiž groži, jāuzticas savam bērnam un jāļauj lēmumus pieņemt atvasei pašai. Tas, protams, nenozīmē, ka nosacījumu vairs nav – ir jāļauj pusaudzim piedalīties to veidošanā, pievienojot savu artavu, lai nonāktu līdz kompromisam. "Ļaušana bērniem kļūt par lēmējiem nenozīmē to, ka mēs kļūstam visu pieļaujoši, iecietīgi vai brīvi. Tas nozīmē to, ka kvalitāte – ja ne pat kvantitāte – mūsu atbalstā izmainās," skaidro Kārtere. Vecāka neaizvietojamā loma – būt tiem, kas uzdod jautājumus, nemainās, klāt nāk vien emocionālais atbalsts jauno pusaudžu lēmumos.


Tags

Bērna audzināšana Pusaudzis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form