Bērnu tiesību sargiem par vardarbību skolā ziņo bieži

Bērnu tiesību sargiem par vardarbību skolā ziņo bieži
Foto: Shutterstock

Ziņas par vardarbību skolā tiek saņemtas pietiekami bieži - tā ir gan skolēnu savstarpēja vardarbība, gan pieaugušo vardarbība pret bērniem, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Marianna Dreja.

Viņa stāsta, ka pērn veiktas 142 pārbaudes – katrā ceturtajā gadījumā apstiprinājusies pieaugušo vardarbība pret bērnu, bet katrā trešajā – vienaudžu savstarpējā vardarbība. Pārsvarā šie gadījumi konstatēti skolās un bērnudārzos, viņa atzina.

Dreja norāda, ka bieži vien vardarbība bijusi emocionāla, bet tas jebkurā gadījumā nav pieļaujams. Pēc viņas teiktā, daudzi joprojām uzskata, ka emocionālā vardarbība nav vardarbības veids, bet fiziskā vardarbība ir normāla audzināšanā.

  • Šajā rakstā lasi, kāpēc uzšaut pa dupsi vai ausi nav norma! Savukārt te atradīsi psihologa un personīgās izauksmes trenera Andreja Višņakovska novērojumus par to, kādas izaug meitenes, ja tēvs viņas bērnībā ir pārmācījis ar siksnu.

VBTAI vadītāja uzsver, ka pat gadījumā, ja piecgadnieks vai desmitgadnieks rupji lamājas, tas nav pamats pieaugušajam tikpat rupji atbildēt. Piemēram, bijuši gadījumi, ka skolotājs paaugstinātā balsī bļauj uz bērnu, vai viņu aizvaino. Dreja brīdina, ka, darot to citu bērnu priekšā, faktiski pārējiem bērniem tiek dota "zaļā gaisma" šādi rīkoties. "Pieaugušajiem ļoti jāseko līdzi, ko viņi dara un kā izturas," uzsver Dreja.

Runājot par vardarbību no skolēnu puses, Dreja uzsver, ka "katrs šāds vardarbības gadījums ir jāvada", tieši tāpēc skolās ir psihologs un sociālais darbinieks. Viņa nenoliedz, ka ir bijuši gadījumi, kad izglītības iestādes savu misiju uzskata par izpildītu, kad ir aprunājušās ar abu bērnu vecākiem.

Pēc viņas teiktā, var būt arī tā, ka bērns, kas ir varmāka skolā, patiesībā ir cietušais savā ģimenē. Viņš mēģina savu aizvainojumu pārlikt uz kādu citu, jo mājās neuzdrošinās to darīt. "Tāpēc ir ļoti svarīgi risināt šīs situācijas, saprast, kas ir cēlonis tam, ka varmāka vispār kļuva par varmāku. Ja skola netiek galā, tad noteikti jāiesaista gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests," uzsver Dreja.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Pregnancy widget logo Pregnancy widget logo
Aprēķināt
Norādi pēdējo mēnešreižu
pirmo dienu
Kļūda!
Lūdzu, norādiet korektu
datumu pagātnē.
Iesaisties sarunā!