Foto: Shutterstock
Agresīva uzvedība tikai pirmajā acumirklī var šķist nemotivēta. Daudzi pieaugušie, nedaudz atskatoties uz paša pieredzi šajā vecumā, sava pusaudža darbības vērtē no gūtās dzīves pieredzes augstumiem. Tomēr saprast pusaudžu rīcības iemeslus ir iespējams tikai tad, ja pats spēj iejusties sava pārejas vecumā esošā bērna ādā. Psiholoģe Marina Baulina portālam "Letidor" atklāj, kā to paveikt – kā saprast un kā rīkoties, ja mājās ir pusaudzis ar tendenci uz agresīvu uzvedību.

Agresija kā komunikācijas forma. Pusaudžu vecumā paaugstināta ievainojamība iet roku rokā ar centieniem dominēt jeb iegūt iespējami augstāku statusu kādā vienaudžu grupā. Tā kā konkurence ir ļoti sīva, parādīt savu vājumu – nozīmē momentā izkrist no sacensībām. Un tādēļ zēniem nākas savas simpātijas pret meitenēm izteikt ne visai pieņemamā veidā, bet draudzīgas jūtas pret citiem puišiem – ar sāpīgi sitienu pa plecu. Arī meitenes cenšas spiegt iespējami skaļāk vai izmantot tādus spilgtākus izteicienus, jo citas attiecību stratēģijas prasa ilgstošu treniņu. Paiet vairāki gadi, un praktiski visas meitenes iemācās jociņus apturēt, izmantojot augstprātīgu skatienu, bet zēni – atvainoties, paceļot uzacis. Taču tagad, esot vēl šajos pusaudžu gados, viņi sagaida pieaugušo palīdzību.

Ieteicamā rīcība

  • Biežāk ar savu pusaudzi apspried citu cilvēku vai filmu varoņu uzvedību, pievēršot viņu uzmanību neveiksmīgām un veiksmīgām attiecību stratēģijām. Atzīmē veiksmīgus jokus, ar kuru palīdzību iespējams izbēgt no konflikta. Akcentē intonācijas nozīmīgumu, kura palīdz vienai vai citai frāzei piedot gan agresīvu, gan neitrālu nokrāsu.
  • Nepieprasi no pusaudža, lai viņš vienmēr būtu pieklājīgs un korekts. Dažās situācijās agresija ir pilnībā attaisnojama un ir vienīgais veids, kā saglabāt pašcieņu.
  • Veicini maiguma parādīšanu. Piemēram, ja pusaudzis vēlas tevi apskaut vai nolikt galvu uz pleca, neatgrūd viņu, atgaiņājoties ar sliktu garastāvokli vai aizņemtību.

Psiholoģiskās aizsardzības process. Pieredzējuši vecāki zina, – ja pusaudzis saka: "Man ir uzspļaut!" (Man vienalga), – tas nozīmē, ka tieši šī uzspļaušanas (man vienalga) problēma viņu satrauc. Tādos gadījumos nav nepieciešams panākt no bērna atzīt šo faktu, jo tas viņam radīs vēl lielāku diskomfortu. Piemēram, daži vecāki, dzirdot no sava pusaudža neglaimojošus vārdus par kādu skolotāju vai atzīmēm kādā mācību priekšmetā, cenšas viņu pārliecināt par to, ka skolotāja viedoklī ir jāieklausās. Lai samazinātu agresijas līmeni, nāksies pusaudzim nodemonstrēt, ka tu ar viņu esi vienā pusē barikādēm.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ieteicamā rīcība

  • Parādi, ka jūti līdzi bērnam. Piekrīti, ka mācību programma ir veidota "greizi", mācību grāmatā viss aprakstīts nesaprotami, bet skolotāja bieži piesienas tāpat. Tomēr viņam nav citas programmas, citas mācību grāmatas un skolotājas, tādēļ ir kopā jāpadomā, kā situāciju uzlabot pie pašreizējiem apstākļiem.
  • Dažreiz ir jāapbruņojas ar pacietību un jānogaida. Daudzi pusaudži ir gatavi apspriest problēmu tikai pēc tam, kad ir norājuši tās iemeslu vai vaininieku.
  • Biežāk pusaudzim parādi pašironijas piemērus. Redzot, ka citi cilvēki nebaidās pasmieties paši par sevi, viņš agri vai vēlu pamēģinās izmantot šo stratēģiju agresijas vietā, kas vērsta pret citiem.

Grūtības emocionālajā paškontrolē. Pieaugušie ir ne mazāk agresīvi nekā pusaudži, tomēr viņi ir spējīgi just naidu, taču pieklājīgi smaidīt, no aizvainojuma iekšēji burbuļot, bet vienlaikus atvainoties, bet pusaudži ir daudz godīgāki. Viņi agresiju izrāda katru reizi, kad vien to izjūt. Šādos gadījumos ir jāpalīdz pusaudzim cīnīties ne tik ļoti ar jūtām, kā ar impulsivitāti.

Ieteicamā rīcība

  • Parunā par to, cik izdevīgi tomēr ir iemācīties kontrolēt sevi. Piemēram, atgādini par to, ka agresīva atbilde vienmēr paildzina konfliktu, bet pēc tam nākas pielikt daudz spēku, lai to atrisinātu.
  • Pastāsti pusaudzim par pašiem vienkāršākajiem paškontroles piemēriem: pirms atbildēt, lai labāk dziļi ievelk elpu un aizskaita līdz desmit.
  • Pievērs uzmanību tam, ka impulsīvas reakcijas neļauj objektīvi novērtēt situāciju.

Atriebība visai pasaulei. Neapmierinātība ar savu izskatu, komunicēšanas un mācīšanās problēmas liek pusaudzim laiku pa laikam atriebties tiem cilvēkiem, kurus viņi uzskata par daudz veiksmīgākiem. Pacenties saprast, tieši kuru un kāpēc tavs pusaudzis skauž, lai varētu viņam palīdzēt tikt galā ar šo nepatīkamo lietu, ko sauc par skaudību.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ieteicamā rīcība

  • Ierosini pusaudzim izmantot šo cilvēku, ko viņš apskauž, kā vērtīgas informācijas avotu. Piemēram, vērojot "visstilīgāko klasē", var uzzināt, kādi krāsu salikumi apģērbā izskatās veiksmīgāk.
  • Pievērs sava pusaudža uzmanību svešiem panākumiem: cik daudz laika ir patērējis viņa klasesbiedrs trenējoties, lai tikai būtu vislabākais diskotēkā.
  • Apspried ar savu bērnu konkrētus soļus, ko var darīt, lai apsteigtu iedomāto vai reālo sāncensi. Pieņemsim, ka tu vari ierosināt pusaudzim aiziet uz kādu psiholoģisko treniņu, kas palīdzētu viņam veiksmīgāk komunicēties ar citiem vai apmeklēt stilista konsultāciju.

Protams, vecākiem par pacietību, cīnoties ar pusaudža hormonu izpausmēm, būtu jāuzceļ pieminekļi, uzskata psiholoģe Baulina. Vienlaikus viņa atzīmē – pat, ja tavi spēki ir tuvu izsīkumam, neļauj sev uz agresiju atbildēt ar agresiju. Kur gan vēl citur, ja ne ģimenē, pusaudzis var apgūt konstruktīvas uzvedības stratēģijas, lai iemācītos atrisināt konfliktus un strīdus?!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!