Inga: likt ilgoties, bet nedot

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Inga ar savu vīru kopā ir 13 gadus, desmit no tiem – laulībā. Lai cik amizanti tas neizklausītos, abi iepazinās kapos, precīzāk – kapusvētkos. Nu jau astoņus gadus abi cer uz brīnumu – savu mazuli, taču tas vēl nav noticis. Pāris gadu pēc kāzām esot mainījušies dzīves apstākļi, un Inga sākusi domāt, ka gribētu mazuli. "Vīram nebija iebildumu, un es pārtraucu lietot kontracepcijas līdzekļus. Sākumā jau neiespringu: būs – būs, nebūs – nebūs," saka Inga, kura ap to laiku arī pastiprināti sākusi interesēties par veselīgu dzīvesveidu, tostarp uztura paradumiem. Tolaik daudz lasījusi grāmatas par veselīgu dzīvesveidu un arī apzinājusies, ka ķermenis kā pirmo izslēdz auglību, ja ar to kopumā kaut kas nav kārtībā. Ģimene pārgājusi uz veģetāru, bet nedaudz vēlāk jau uz vegānu uzturu. Taču nekādu izmaiņu – katru mēnesi Inga sagaidīja menstruācijas. Inga ar vīru vērsās pie vecmātes, sertificētas dabīgās ģimenes plānošanas jeb auglības atpazīšanas metožu (AAM) instruktores, auglības veicināšanas speciālistes Annas Suhanovas. Gadu pāris ar dažādām metodēm centās piepildīt savu sapni, taču joprojām bez rezultātiem.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

"Tad man kādu brīdi tas viss apnika, un es atmetu ar roku," atzīst Inga. Taču tās ilgas jau nekur nepazuda, un pagāja kāds laiks, kad pāris atkal sāka aktīvāk pievērsties ģimenes plānošanas jautājumiem. Vīrs nodevis analīzes (spermogrammu), kuru rezultāti nebija izcili, taču arīdzan ne bezcerīgi. Inga devās pie ginekologa, kas ieteica padzert hormonālos preparātus. Tā kā Inga bija pievērsusies veselīgam dzīvesveidam, viņa nevēlējās dzert neko sintētisku, turklāt tā jau šajā fiasko nedaudz vainoja sevi, domājot, ka auglību varbūt ietekmējis fakts, ka viņa kādu laiku bija lietojusi hormonālās kontracepcijas tabletes. Arī par mākslīgo apaugļošanu, ko ieteikuši ārsti un tuvinieki, viņi ar vīru negribot domāt, jo šis process nav dabīgs, turklāt rezultāts arī par visiem simts procentiem nemaz nav garantēts. "Man nevajag bērniņu par visām varītēm, atdodot no sevis tik daudz veselības resursu. Ar to domāju, kādu kaitējumu organismam var nodarīt šādas mākslīgas manipulācijas. Laikam neesmu tam gatava. Ja bērniņš nevar dabīgi atnākt, tad jāgaida vēl," domā Inga. Jāpiebilst, ka gan Inga, gan Katrīna ir kristiete, abas – vienas draudzes locekles. Inga atzīst, ka pie sevis domājusi – ja Dievs dod, tad dod, acīmredzot – vēl nav pienācis īstais laiks, lai gan viņa iekšēji jutusi – "ilgas pēc bērniņa ir tik neizturamas, ka pa sienām jāstaigā". Sagadījies, ka Inga kā brīvprātīgā sākusi strādāt patvēruma mājā "Ģimenes šūpulis". Par šo īpašo vietu, kur patverties sievietēm – grūtniecēm vai jaunajām mammām, lasi te. Strādājot šajā vietā, Ingai bija radusies iespēja vismaz paauklēt citu mammu mazulīšus.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Pagāja kāds laiks, un Inga uzzināja, ka Latvijā pēc ilgākas prombūtnes ir atgriezusies viņas draudzene Katrīna, turklāt viņai bija radusies ideja par emocionālā atbalsta grupu veidošanu sievietēm, kuras ilgstoši nevar palikt stāvoklī vai jau uzzinājušas skaudro diagnozi – neauglība. Pēc Ingas domām, apzināties, ka ģimene nevar tikt pie mazuļa, emocionāli vissmagāk ir tieši sievietei. "Izstāstīt savas sajūtas, atbalstīt ārstēšanās procesā, pamēģināt kādu no citu sieviešu izmēģinātajiem ieteikumiem – to mēs darām atbalsta grupā," stāsta Inga. Turklāt, kā viņai nācies piedzīvot ne reizi vien, sievietes pašas nemaz nezina, kas notiek viņu ķermenī, tāpēc ar laiku, ja grupas dalībnieču skaits pieaugs, plānots arī aicināt speciālistus.

Ne Ingai, ne viņas vīram nav striktas diagnozes – neauglība. Lielā mērā tāpēc arī ir neizpratne, kādēļ mazulis nepiesakās. Tagad Inga atkal saņēmusies "pastaigāt" pa ārstiem, drīzumā viņai plānota pārbaude par olvadu caurlaidību un to, vai viņai nav endometrioze. Uz šo operāciju Inga ar vīru liek lielas cerības, sak, varbūt kas atklājas. Tāpat abi tagad reizi pa reizei apēdot kādu gaļas gabaliņu. Tā ieteikusi ginekoloģe, un no vegāna Inga atkal pārgājusi uz veģetāru uzturu. Viņā vairs neesot tā lielā izmisuma, un par to Inga slavējot Dievu. "Es būšu mamma, manī vairs nav raižu, vai es būšu vai ne, jo es zinu, ka būšu. Redzēsim, kā būs, bet esam pieteikušies arī iegūt audžuģimenes statusu," stāsta Inga.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Tā kā viņa ir kristiete, vaicāju, vai nav kādu brīdi sadusmojusies uz Dievu par to, ka ģimene nevar piepildīt savu sapni par bērniņu. "Dusmu nav, bet ir tāda sajūta – ko es daru nepareizi? Kas man vēl būtu jāizdara? Varbūt esmu nepacietīga? Tajā izmisuma brīdī lūdzu Dievu – ja tu mani esi radījis kā sievieti, man ir vīrs un es to ļoti gribu, tu man liec ilgoties, bet nedod, tad, lūdzu, atņem šo neprātīgo gribēšanu, un tā arī notika. Tagad manī ir zināms miers," saka Inga. Tomēr viņa atzīst, ka vēlme laist pasaulē bērnu sievietei ir ielikta no dabas, bet, ja sieviete saka, ka nevēlas radīt bērnus, visticamāk, kaut kur dziļāk ir jāmeklē kāda sāpe. Inga vēl varot saprast sievietes, kuras izlēmušas nedzemdēt un nav meklējušas atbildes, kāpēc viņas to nevēlas, taču satraukumu viņā radot tās, kuras izvēlas veikt abortu. "Tā ir dzīvība. Tad laid pasaulē un iedod mazuli kādam, kurš to ļoti vēlas. Esmu par dzīvību," stingru pārliecību abortu jautājumā pauž Inga.

Viņai pašai ir māsa un divi pusbrāļi, vīrs saviem vecākiem ir vienīgais bērns, bet viņam ir vēl pusmāsa. Kad abi sāka kopdzīvi, saprata, ka viņiem ir ilgas pēc ģimenes un vairākiem bērniem, vismaz diviem. Vai sapni izdosies piepildīt, rādīs laiks. Bez ģimenes plānošanas, saprotams, abi ir aktīvi cilvēki. Inga savulaik studējusi personālvadību, nedaudz arī sociālo darbu, tomēr vairāk sevi veltījusi veselīga dzīvesveida ievērošanai un tā popularizēšanai. Patlaban viņa strādā telemārketinga jomā, piedāvājot klientiem uztura bagātinātājus, bet vēl vada vingrošanas nodarbības domubiedru grupai. Inga kā mācekle kādu laiku roku rokā sadarbojusies ar fizioterapeitu, tādēļ sevis un paziņu labā reklamē fizisko aktivitāšu nozīmi. Ārpus darbiem Inga esot grāmatu tārps, kā arī viņai patīk parakāties pa dārzu, bet vīrs labprāt dodas makšķerēt. Kopā abi apmeklē dievkalpojumus un paceļo pa Latviju, kā arī paskatās filmas un, protams, kopīgi cer uz brīnumu. Lai izdodas!

Source

Cālis.lv

Tags

Cilvēkstāsti Ģimene Lasāmgabali Neauglība un tās ārstēšana
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form