Katrīna: neauglība smagi skar pašvērtību

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

"Izaugšu liela, būšu mamma. Tā domāju es un droši vien lielākā daļa mazu meiteņu, kuras tobrīd nedomā lielas domas," bērnību atminas Katrīna. Taču acīmredzot stāsts sākās jau tad. Pēc vidusskolas viņa iestājās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, ko arī pabeidza, bet jau pēdējā kursā sāka domāt, ka šīs studijas burtiski lauž viņas personību, viņa tajā neatrada sevi. Atsakoties no rezidentūras un kļūšanas par ārsti, Katrīna aizbrauca uz Ameriku, kristīgās misijas skolu. Ritēja trešā diena jaunajā vietā, kad viņa iepazinās ar savu vīru, kurš vēlāk atzinies – uzreiz sapratis, ka grib būt kopā ar Katrīnu. "Sākām draudzēties un pēc kāda laika domājām par ģimeni, par bērniem. Ap to laiku arī sāku pastiprināti lasīt literatūru par bērniem un nodomāju: varbūt tas ir mans aicinājums, nevis medicīna. Sapratu, ka vēlos sevi labāk ielikt bērnu audzināšanā," stāsta Katrīna.

Ar vīru, pēc tautības portugāli, Katrīna apprecējās pirms diviem gadiem. Kāzas notika Latvijā, taču tad abi nolēma doties uz Japānu, lai strādātu kristīgās misijas institūtā, kurā tika organizētas bērnu nometnes, kā arī garīga rakstura semināri. Institūtam pat ir sava maiznīca, kurā strādājusi arī Katrīna ar vīru. Vīza tika saņemta trim gadiem, un abi nodomāja, ka jāsāk veidot kuplāku ģimeni. "Oi, tajā laikā bija lielas gaidas – mēs patiešām koncentrējāmies uz ģimenes plānošanu, lai gan es jau iepriekš zināju, ka man ir endometrioze, kas samazina auglību, tieši tāpēc spriedze bija tik augsta. Turklāt man jau bija bijusi viena operācija. Tas nenotika un nenotika, un tad man bija dziļš emocionāls kritiens, tāds kā trieciens," atklāta ir Katrīna.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Jā, protams, Katrīna apzinās, ka daudzi par to var pavīpsnāt, sakot – tu jau vēl jauna, uzreiz jau neko nevar gribēt, vismaz gads jāmēģina –, taču viņā jau esot bijusi iesēta doma, ka kaut kas nav kārtībā. Esot Japānā, Katrīna devās pie ārsta, lai lūgtu uzraudzīt endometriozi. Viņu patīkami pārsteigusi ārstu attieksme, taču pārbaužu rezultāti gan nebija iepriecinoši. Tie rādīja, ka olnīcā atkal izveidojusies cista, aptuveni septiņus centimetrus liela, un nepieciešama operācija. Lai gan Katrīnas valodas zināšanas saziņai ar ārstiem bijušas niecīgas, tomēr no viņiem saņēmusi cerību un mierinājumu – ka pēc operācijas visam vajadzētu būt kārtībā. Tā arī daktere teikusi – olvadi ir atvērti un pēc mēneša Katrīna atkal varot mēģināt ieņemt mazuli. Taču atkal sekoja neveiksme – menstruācijas bija klāt, kas nozīmē – mazuļa vēl nebūs. Ārste Katrīnai piedāvājusi sākt neauglības ārstēšanu. "Japānā, vismaz tajā reģionā, kur dzīvojām, viss ir vērsts uz dzimstības pieaugumu, turklāt ārstēšana, mākslīgā apaugļošana ir bez maksas, pat mums, kas bijām iebraucēji," stāsta Katrīna. Tomēr ģimene nebija gatava jebkādiem mākslīgiem procesiem, jā, līdz kādai robežai medicīniska iejaukšanās ir pieļaujama, bet tik dabiskā procesā kā bērna radīšana – nē. Tāpēc viņi atteicās.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

"Tas tā ietekmē tavu pašvērtību. Tā apziņa, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Vīrs spermogrammu nav nodevis, jo to var izdarīt tikai ar masturbācijas palīdzību, kas viņam nav pieņemami," saka Katrīna. Japānā jaunā ģimene nodzīvoja vienu gadu, līdz nolēma atgriezties Latvijā. Portugāle esot laba brīvdienām, bet šeit, Latvijā, ļoti daudzas lietas esot labāk sakārtotas, tāpēc izvēle bija par labu Katrīnas dzimtenei kā mājām. Tiesa, Katrīnas vīram ļoti pietrūkstot dzimtenes, īpaši viņu neapmierinot Latvijas klimats. Sniegs ir baltās šausmas, arī cilvēki ir nekomunikabli, sabiedriskajā transportā neviens nesarunājas, vīra iespaidus par Latviju atstāsta Katrīna. Pirms atgriešanās Latvijā abi nemaz nezināja, ko šeit darīs, bet tagad pāris strādā veģetārā uztura veikalā. Gan Katrīna, gan viņas vīrs ir vegāns, un abiem ir tuvs veselīgs dzīvesveids. Turklāt Katrīnai bez endometriozes ir arī citas veselības problēmas – celiakija un artrīts, un, pēc viņas teiktā, vegānu uzturs viņiem liek justies labāk un palīdzot.

Tomēr, lai ko Katrīna ar vīru nedarītu savas veselības labā, divu gadu laikā viņai nav izdevies palikt stāvoklī. "Ir grūti būt absolūtas gatavības domāšanas stadijā, tas izsmeļ daudz enerģijas. Pagaidām savu problēmu, ja tā varētu teikt, esmu nolikusi malā, ieguldot savu enerģiju atbalsta grupu organizēšanā," saka Katrīna.

Runājot par Dievu un tā attieksmi jautājumā, kas skar Katrīnas ģimenes plānošanu, sieviete apliecina, ka dusmu viņai nav, bet "es vairāk kaulējos ar Dievu". "Man nav iekšējas sajūtas – nevienā jautājumā –, ka man kaut kas pienākas. Varbūt es neesmu gribējusi uzticēties Dievam – tu zini labāk. Man šķita, ka es pati visu izdarīšu. Pārdomas ir bijušas – vai neesmu tik laba, vai viņš mani nemīl? Es nebūtu laba mamma? Mēs nevarētu bērnam tik daudz dot? Visi šie jautājumi un sajūtas smagi uzsit pa pašvērtību," atzīst jaunā sieviete.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Pārvarot cīņu ar iekšējiem pārdzīvojumiem, Katrīna pirms atgriešanās Latvijā sapratusi, ka nevēlas tikt ierauta rutīnā – darbs, lai nopelnītu iztiku, un mājas, viņa gribēja darīt kaut ko vērtīgāku. Sākumā domājusi par atbalsta grupu organizēšanu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, aizbildņu ģimenēm, taču apzinājusies, ka viņai taču nav pieredzes, viņa par šīm jomām neko daudz nezina, viņa nevarēs līdz galam izprast šos cilvēkus, jo pati neko tamlīdzīgu nav piedzīvojusi.

Un tad nāca ideja par emocionāla atbalsta sniegšanu sievietēm, kuras nevar tikt pie mazuļa. Iedvesmu un idejas viņa radusi no kādas amerikāņu izcelsmes sievietes aplādes (podkāsta), pēc kuras noklausīšanās raudājusi, jo sapratusi, ka ir vēl viens cilvēks uz pasaules, kurš piedzīvojis tās pašas emocijas, ko Katrīna. Klausoties vēl citus šīs sievietes ierakstus, Katrīna arvien vairāk sapratusi, ka neauglība ir tās pašas sēras, kuras jāizsēro. "Cik grūti ir redzēt, ka tavi draugi un paziņas paliek stāvoklī. Un tad tu domā: vai tiešām esi tik ļauna, ka par to nepriecājies? Nē, tu priecājies, bet arī šīs nepatīkamās izjūtas ir normāla reakcija uz pašas emocionālajiem pārdzīvojumiem," viņa norāda. Kad atgriezās Latvijā, Katrīnai bija izveidots to cilvēku sarakstiņš, kuriem viņa vēlas piezvanīt un aicināt piebiedroties atbalsta grupas veidošanā, un Inga tajā bija kā pirmā – un uzreiz piekrita. Tā abas draudzenes tagad mēģina gan atbalstīt viena otru, gan vēl dažas sievietes. Ja arī tu saproti, ka labprāt vēlētos saņemt emocionālu atbalstu, "Brīvais klēpis" ir izveidojis slēgto grupu "Facebook", bet vari rakstīt arī e-pasta vēstuli: katrina@brivaisklepis.lv.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Katrīna ar vīru – atšķirībā no Ingas ģimenes – tomēr apzinās, ka nejūt aicinājumu audzināt pieņemtu bērniņu, tādēļ pagaidām domu par adopciju vai cita veida statusa iegūšanu, kas ļautu ģimenē uzņemt mazuli, nedomā. Interesanti, ka abi ar vīru nāk no četru bērnu ģimenēm un abi ir vecākie bērni. Papildus darbam veģetārā uztura veikalā Katrīna un viņas vīrs pasniedz privātstundas dažādu svešvalodu apguvē. Piemēram, Katrīnas vīrs pārzina vairākas valodas – portugāļu un vācu viņam esot dzimtās, bet vēl viņš zina angļu, spāņu, franču valodu, kā arī vēl dažas, bet tās nepārzina pilnībā.

"Abi esam grāmatu tārpi, lasām gan kopā, gan atsevišķi. Vēl mums abiem patīk pētīt cilvēku personības. Ja kādu iepazīstam kopā, ir daudz, ko pārrunāt. Man ļoti patīk būt dabā – vizināties laivā, peldēt, kāpt kalnos, bet vīra izklaide, lai cik tas dīvaini neizklausītos, ir sniegt cilvēkiem padomus. Ir viena īpaša vietne, kur cilvēki lūdz palīdzību kādu problēmu risināšanā. Mans vīrs, kurš studējis teoloģiju, labprāt cilvēkiem sniedz padomus, ja tas ir viņa kompetencē," stāsta Katrīna, kura atzīst, ka vēl nav pienācis laiks, bet varbūt kādreiz viņa atgriezīsies rezidentūrā, lai kļūtu par ārsti. Pagaidām abi bauda kopdzīvi un neatmet sapni par savu mazulīti.

Ilgas pēc mazuļa dzen izmisumā. Draudzenes izveido atbalsta grupu 'Brīvais klēpis'
Foto: Privātais arhīvs

Source

Cālis.lv

Tags

Cilvēkstāsti Ģimene Lasāmgabali Neauglība un tās ārstēšana
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form