Paaudze bez loģiskās domāšanas jeb šokējošie matemātikas eksāmenu rezultāti
Foto: Shutterstock

Daudziem skolēniem matemātika pēdējos gados padodas visai smagi, liecina centralizēto eksāmenu rezultāti. Vai mūsdienu jaunā paaudze paliek arvien dumjāka, vai pie vainas vājajiem šī priekšmeta eksāmenu rezultātiem būtu pedagogu neprofesionalitāte, vai arī uzdevumi tiek veidoti pārāk sarežģīti? Viena no versijām - skolēni spēj samērā labi apgūt vielu, taču ar tās pielietošanu viņiem iet visai grūti.

Centralizētajā matemātikas eksāmenā 12. klases skolēniem šogad vidēji izdevies sasniegt tikai 36,2 procentu rezultātu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija. Šogad matemātikas eksāmenā vidēji valstī uzrādītais rezultāts, salīdzinot ar 2014./2015. mācību gadu, kad vidēji bija 43,6 procentu rezultativitāte, krities par 7,4 procentpunktiem. Tieši matemātikas eksāmena rezultāts šogad, tāpat kā pērn, ir zemākais starp visiem eksāmeniem.

Eksperti un izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka eksāmenu rezultātu vērtēšana nav jāsasteidz. Plašāki statistikas dati par to būs pieejami septembrī. Tikai izvērtējot tos, varēs izdarīt secinājumus, kas būtu jāuzlabo vai jāmaina gan mācību procesā skolās, gan gatavojot nākamā mācību gada centralizēto eksāmenu.

Obligātais centralizētais eksāmens matemātikā tika ieviests no 2008./2009. mācību gadā, lai līdzsvarotu centralizēto pārbaudījumu skaitu humanitārajos un eksaktajos mācību priekšmetos. Matemātikas eksāmenu kārto arī profesionāli tehnisko skolu audzēkņi, un tā saturs veidots tā, lai matemātiskās prasmes varētu pārbaudīt dažādās skolās.

Kļūstot par obligātu eksāmenu, pārbaudījums matemātikā nekļuva vienkāršāks vai sarežģītāks – tas kļuva citādāks, mainījās gan tā struktūra, gan saturs. Viens no piemēriem, kas raksturo satura izmaiņas – pārbaudes darbā samazinājās formālo pārveidojumu, iegaumējamo faktu īpatsvars.

Klupšanas akmens – loģiskās domāšanas uzdevumi

Dati liecina, ka matemātikas eksāmens ir bijis grūts "matemātisko spēju ziņā vidējam, centīgam" skolēnam, kura zināšanas un prasmes nav nostiprinātas izpratnes līmenī, secinājis VISC. Skolēniem, kuru sniegums balstās izpratnē, kuri ne tikai mēģina atcerēties algoritmu vai līdzīgu uzdevumu, bet domā un meklē risinājumu konkrētajā situācijā, rezultāti ir augsti.

Kopumā matemātikas eksāmenam ir trīs daļas, pirmajā jāatrisina 25 uzdevumi, bet otrajā un trešajā - 13 uzdevumi. 2015. gada eksāmena 1. daļā 100 procentu rezultāts ir 189 skolēniem, bet 2016. gada eksāmena 1. daļā 100 procentu rezultāts ir jau 365 skolēniem. Tas netieši apstiprina pieņēmumu, ka 2016. gada eksāmenā ir vairāk uzdevumu, kurus var "izprātot", norāda VISC.

Savukārt 2.daļas 8.uzdevuma a) punktā skolēnam jāuzskaita visi iespējamie divu simbolu kodi. Šis solis neprasa specifiskas matemātiskas zināšanas. Tajā tiek pārbaudīta skolēnu prasme veidot strukturētu pārlasi. Dati liecina, ka to nevar 3422 jeb 24% skolēnu.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete portālam "Delfi" pieļauj, ka, iespējams, audzēkņi bija gatavojušies cita veida uzdevumiem, tādiem, kuru risināšanai jāizmanto konkrētas zināšanas vai formulas, kas apgūtas mācību laikā. Tādā gadījumā gan nevajadzētu uztraukties, bet gan, iespējams, nākamreiz labāk formulēt uzdevumus, piemēram, norādot, ka ir vairākas pareizās atbildes.

Vienlaikus Druviete mierina, ka "nevajadzētu satraukties pirms laika". Vispirms profesionāļiem jāveic padziļināta analīze, lai noskaidrotu skolēnu īstos klupšanas akmeņus. Viņas ieskatā, kopš 2008. gada, kad tika ieviests obligātais centralizētais eksāmens matemātikā, ir darīts viss, lai uzsvērtu eksakto priekšmetu nozīmīgumu, vienlaikus ir pievērsta arī īpaša uzmanība šo priekšmetu skolotājiem.

Savukārt "Iespējamās misijas" direktors Mārtiņš Kālis portālam "Delfi" pauž, ka skolēnu nespēja tikt galā ar loģikas uzdevumiem ir biedējoša. Taču to gan nevarot saukt par jaunumu, jo arī iepriekšējās matemātikas zināšanu analīzes rāda, ka skolēni spēj samērā labi apgūt vielu, taču ar tās izmantošanu viņiem ir problēmas.

Matemātika nav jāmāca tā, lai pēc vidusskolas absolvēšanas tā būtu aizmirstama. Kāļa ieskatā, ir jāpievērš skolēnu uzmanība spējai un vēlmei matemātiku pielietot ikdienā, piemēram, pētot vēlēšanu rezultātus vai piesakoties hipotekārajam kredītam.

Arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis portālam "Delfi" pauž uzskatu, ka matemātikas mācīšanas veids ir maināms, liekot uzsvarus uz citām kompetencēm. Viņš min, ka jau tagad ir aplikācijas, kas spēj vien no fotogrāfijas izrēķināt uzdevumus, kam ir formulas. Tādējādi to "kalt no galvas" vairs nav nepieciešams. "Iespējams, matemātikā ir jāpāriet uz citām lietām – kombinatoriku, spēļu teorijas elementiem, stratēģisku problēmu risināšanu un tā tālāk," lēš Ķīlis. Arī skolēnu neveiksme loģikas uzdevumā pierādot, ka ir nepieciešams mainīt matemātikas priekšmetu, metodiku un skolotāju pieeju mācību procesā.

Motivācijas trūkums

Viens no kopumā zemo matemātikas eksāmena rezultātu iemesliem varētu būt saistīts ar skolēnu motivāciju, pieļauj VISC.

Par to, ka audzēkņiem īsti nav motivācijas apgūt matemātiku un sasniegt tajā izcilus rezultātus, runā arī Saldus tehnikuma direktora vietniece izglītības jomā Līga Mežzīle, kura gan atzīst, ka bērni uz mācību iestādi nāk apgūt profesiju. Šogad tehnikumā matemātikas eksāmenu kārtojuši 92 audzēkņi. Viņu kopējais rezultāts – 18,24 procenti. "Ļoti zemi rezultāti, jā, bet citos priekšmetos mums iet labāk," uzsver Mežzīle.

"Mūsu bērni ir vairāk tendēti uz iemācītās vielas izklāstu, nevis analīzi, domāšanu."

Par bērnu motivāciju portālam "Cālis" savus viedokļus iepriekš izteikuši arī skolēnu vecāki, tostarp arī no Rīgas prestižākajām skolām, kuru pedagogi vidusskolēniem pat skaidrojot, ka mācībās vairāk jākoncentrējas tieši tiem priekšmetiem, kuri nākotnē būs nepieciešami. Ja gribi būt mūziķis, nekal fiziku, ja gribi būt fiziķis, īpaši "neiespringsti" uz literatūras studēšanu. "Priekšmetus, ko tev nevajadzēs nākotnē, laid vieglāk, uzmanību pievēršot tikai tiem, kuri tev noderēs. Taupi spēkus," tā pedagogi bieži mēdzot motivēt skolēnus, lai viņi lieki netērētu spēkus "sīkumiem".

"Iespējamās misijas" direktors pauž uzskatu, ka matemātikas eksāmena rezultāti jāsāk vētīt tuvāk septembrim. Viņš skaidro, ka katru gadu eksāmenā tiek iekļauti arī iepriekšējo gadu uzdevumi, kas ļauj skolēnu zināšanas salīdzināt un vērtēt. Turklāt konkrētā gada vidējos rezultātus nedrīkst un nevajag salīdzināt ar pagājušo gadu rezultātiem.

Savukārt Ķīlis uzsver, ka ir jāpēta vairāku gadu tendence. Ir pieļaujami, ka vidējais vērtējums var svārstīties par aptuveni 5 līdz 6 procentiem.

Skolotāju profesionalitāte

Matemātikas eksāmens tiek veidots atbilstoši mācību priekšmeta standartam. Izglītojamo sasniegumi matemātikas eksāmenā lielā mērā ir atkarīgi no tā, kā skolotājs organizē mācīšanās procesu, tā uzskata VISC.

Tam, ka pedagogam ir jāiet līdzi laikam, jāmaina darbs stils, piekrīt arī Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkalne, kuras vadītās skolas matemātikas skolotāji piedalījušies ESF projektā "Dabaszinātnes un matemātika", kas licis mācīšanas stilā ieviest inovatīvus risinājumus.
Gada laikā mācību rezultāti strauji uzlabojušies. "Ir jau grūti skolotājiem mainīt domāšanu, jo liela daļa no viņiem izglītību ieguvuši vēl padomju laiku augstskolā, bet, kad tas izdodas, rezultāti ir acīmredzami. Mainot pieeju, mainās rezultāti. Lai gan šā gada matemātikas eksāmens nebija viegls, tas bija piņķerīgs, mūsu skolēni sasnieguši 46,6 procentus. Bet tas ir milzīgs skolotāju darbs, kuri neskaita minūtes un stundas, un kuriem neviens par to papildu nesamaksā. Piedaloties projektā, mainījām mācību stundu procesu, un arī bērni citādāk strādā. Varētu vien vēlēties, lai arī citi skolotāji būtu gatavi mainīties," pauž Mālkalne.

Kategoriski pret pedagogu neprofesionalitāti kā iespējamo iemeslu tam, ka skolēniem ir vājas matemātikas zināšanas, iebilst Saldus tehnikuma direktora vietniece izglītības jomā Līga Mežzīle. "Pedagogi mūsu tehnikumā ir ar augstu kvalifikāciju, nevaru nevienu sliktu vārdu raidīt viņu virzienā," saka Mežzīle.

Savukārt "Iespējamās misijas" vadītājs Kālis atzīst – ir skaidrs, ka skolēnu eksāmenu rezultātus ietekmē arī matemātikas skolotāju darbs. Viņš gan piebilst, ka "absolūti lielākā daļa skolotāju grib labu", tāpēc ir jāpalīdz skolotājiem, lai viņi veiksmīgi spētu izglītot jauniešus.

Kālis arī akcentē divus jautājumus, kam ir jāpievērš uzmanība, - skolotāju sagatavošana un tālākizglītošana. "Mums ir valsts līmenī jādomā, kā mēs investējam un kvalitatīvi investējam jauno skolotāju sagatavošanā, nodrošinot viņiem sakarīgu un labu praksi," pauž "Iespējamās misijas" vadītājs. "Otra lieta – tālākizglītība, tur ir ļoti jāinvestē, lai attīstu ikdienas mācīšanos. Nevis skolotāji tikai aizbrauc uz kursiem, bet viņi ikdienā kopā mācās."

Studentus 'pārmāca' universitātē

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uģis Citskovskis pie skolēnu vājajām zināšanām matemātika nevaino skolotājus: "Nevar pārmest iepriekšējiem skolotājiem. Tā katrs pārmetīs – vidusskola vainos pamatskolu, pamatskola bērnudārzu, beigās sanāks, ka vainīgi ir vecāki." Viņš uzskata, ka vāju zināšanu pamatā bieži vien var būt, piemēram, nesaskaņas ar skolotāju vai skolas vadību, ilgstoša slimošana un virkne citu iemeslu.

RTU gan neļauj studentiem augstskolu beigt ar nepilnīgām matemātikas zināšanām: "Protams, mēs gribētu labāk. Kāda situācija ir, tāda ir, ar tādu jāstrādā." Pat, ja eksāmenā un vidusskolā ar to nav veicies, mācību iestādē tiek piedāvātas papildus lekcijas tiem, kuru rezultāti ir vājāki.

Šāda prakse aicināt uz papildus matemātikas lekcijām studentus ar vājākām zināšanām šajā priekšmetā ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Ja iepriekš RTU šīs lekcijas piedāvāja kā izvēli, tad no jaunā mācību gada visiem studentiem, kuri gada sākumā pietiekami labi nenokārtos matemātikas testu, būs jāapmeklē papildus stundas. "Mēs cenšamies šīs zināšanas sniegt, lai students var tālāk turpināt mācīties, lai nebūtu tā, ka matemātikas dēļ "izkrīt" un vairs negrib studēt universitātē," skaidro Citskovskis.

Katru gadu studentu skaits, kuriem matemātikas testā gada sākumā nav veicies, ir aptuveni vienāds – ap 40%.

Vai matemātikas eksāmenam jābūt obligātam?

Ja matemātikas eksāmenu kārtotu tikai tie, kuriem ir motivācija un attiecīgas spējas, tad rezultāti nebūtu tik švaki. "VISC ir politikas īstenotājs nevis ieviesējs, tāpēc jautājums par to, būt vai nebūt obligātam matemātikas eksāmenam, nebūs VISC kompetencē," uzsver VISC.

Mežzīle uzskata, ka matemātikas eksāmens būtu jākārto tiem, kuri vēlas studēt augstskolā. "Ja, piemēram, mūsu audzēknis apgūst profesiju un neplāno studēt tālāk, viņš varētu nokārtot skolas eksāmenu, kura rezultāti netiktu vērtēti centralizēti. Turpretim tie, kuri grib studēt, pieteiktos centralizētajam eksāmenam. Citādi arī tie eksāmenu vērtētāji velti tērē laiku, lasot tos vājos darbus," norāda Mežzīle.

Savukārt bijušais izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis uzsver, ka eksāmenu vajadzētu sadalīt divos līmeņos. Viens būtu tiem, kuri vēlas studēt tālāk augstskolā, otrs – visiem pārējiem. Vienai grupai tad matemātikas eksāmens tad būtu krietni nopietnāks. Savukārt tad, ja persona izdomā studēt augstskolā, tad eksāmenu būtu iespējams kārtot arī pēcāk.

Ķīlis atgādināja, ka šādas sistēmas neesamība ir viens no iemesliem, kas neļauj Latvijas audzēkņiem iestāties elitārās pasaules augstskolās. "Centralizētais eksāmens nemēra specializētas un padziļinātas zināšanas, bet vispārīgas, visiem līdzīgas zināšanas, tāpēc to neuzskata par pietiekamu, lai uzņemtu [elitārajās] augstskolās," skaidro bijušais ministrs.

Bērni paliek dumjāki?

Neviens no portāla "Cālis" aptaujātajiem pedagogiem šādus vārdus bērniem nevelta. Mežzīle gan bilst, ka tā dabā esot iekārtots – vienam matemātika padodas, bet citam uz to ir tik "grūta galva", ka nepietiek pat ar traku mācīšanos. Nevar visi būt matemātiķi, kādam arī jābūt virpotājam, pavāram, sētniekam.

Runājot par vidējo rezultātu starpību dažādu priekšmetu eksāmenos, Ķīlis portālam "Delfi" saka, ka skaidrojums ir diezgan vienkāršs, proti, matemātikas zināšanas, kas tiek prasītas eksāmenā, reti kurš ikdienā izmanto, savukārt dzimto vai angļu valodu cilvēks uztrenē arī ārpus skolas sienām – ikdienas saziņā.

Source

Cālis.lv

Tags

Iespējamā misija Ina Druviete Izglītība Lasāmgabali Roberts Ķīlis Valsts izglītības satura centrs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Sludinājumi

Comment Form