Solis tuvāk tuvībai. Pieredzes stāsts par mazuļiem, kuri zīda krūti ķeizargrieziena operācijas laikā
Foto: Shutterstock

Māmiņas, kuru bērni ir piedzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, savus mazuļus redz tikai 20 minūtes vai pat stundu pēc operācijas, kad mazais jau ir saģērbts un nomazgāts. Iespēja ieraudzīt savu bērnu uzreiz pēc izņemšanas no vēdera viņam ir liegta, taču 2018. gada decembrī tika sperti pirmie soļi tuvāk tam, lai viņām šī tik svarīgā tuvība ar bērnu būtu iespējama daudz ātrāk.

"Ir pasperts solītis tuvāk tam, ka nošķirtības brīdis mammai no bērniņa ķeizargrieziena laikā ir vien dažas minūtes. Divi "ķeizarpuikas" laimīgi zīda krūti vēl operācijas laikā!" tā savā priekā dalījās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecmāte Linda Mātere. Atklājam, kā šī pieredze notika, ko tas dod un to, kā jūtas viena no māmiņām, kas varēja ātrāk būt tuvākā kontaktā ar bērnu.

Vecmāte stāsta, ka jau agrāk ar kolēģiem tika spriests, kā ķeizargrieziena operācijā padarīt īsāku mātes un bērna nošķirtības laiku, veicināt zīdīšanu un kontakta veidošanos. Ir valstis, kur bērniņa tētis, piedaloties ķeizargrieziena operācijā, var pat pārgriezt nabassaiti, bērniņš drīz pielikts pie krūts u.tml.

Taču šādas iespējas Latvijā palikušas ieceru līmenī, līdz 19. decembrī pienāca kāda no plānotajām ķeizargrieziena operācijām. "Parasti bērniņu pēc izcelšanas ārsts iedod man, es viņu pielieku mammai pie vaiga, nomēru un nosveru, uzvelku cepurīti un zeķītes, ietinu sedziņā un, ja ir tētis, sniedzu viņam, vēlams uzliekot pliku mazuli uz kailām tēta krūtīm, pēc tam mazo sasedzot. Mūsu slimnīcā tētis paliek turpat blakus pie mammas galvas," stāsta vecmāte.

Viņa atklāj, ka šajā reizē mazulis tik ļoti gribējis zīst, ka vecmāte instinktīvi pielikusi viņu pie mammas krūts. "Šķita, ja neliktu, bērns pats no segas izrāptos ārā un aizlīstu līdz krūtij," atceras vecmāte. Mazais pie krūts tika pielikts slīpi, tā, ka varēja tikt pie pretējās krūts. Mātere piebilst, ka arī ārste, kas veica operāciju, Maira Jansone, esot atbalstījusi vecmātes lēmumu. Pielikts pie krūts, mazais uzreiz atradis krūti un sācis zīst. Tas vecmāte un arī bērniņa mamma atklāj, ka tas esot bijis pārsteidzoši, jo daudziem bērniem krūts zīšana padodas tikai ar lielām grūtībām. "Ar meitu mums abām bija jāmācās, kā to procesu novadīt. Viņai – kā zīst, man – kā viņai šo darbu atvieglot. Bet šoreiz bija sajūta, it kā mēs jau to iepriekš abi būtu samēģinājuši," priecājas mamma.

Zīdīšanas ABC: viss par mazuļa barošanu ar krūti, ar to saistītajām problēmām un risinājumiem.

Balstoties uz iepriekšējo pozitīvo pieredzi, nākamajā ķeizargrieziena operācijā šādā pašā speciālistu komandā vecmāte, uzreiz pēc izcelšanas, paņēma jaundzimušo un pielika pie mātes krūts, un arī šis mazulis labprāt sāka zīst. "Tas, protams, nav gluži tas pats kā uzlikt mazuli mammai un pie krūts uzreiz pēc piedzimšanas – jo dažas minūtes šeit aizņem obligātie darbi, – tomēr tas ir jau minūtes 20 līdz 25 ātrāk nekā ierastā praksē," vērtē Mātere.

Solis tuvāk tuvībai. Pieredzes stāsts par mazuļiem, kuri zīda krūti ķeizargrieziena operācijas laikā
Foto: Shutterstock

Grāmatas "Dziedinošās dzemdības" tapšanas laikā, runājot ar daudzām sievietēm, kuras piedzīvojušas ķeizargrieziena operāciju vai kurām, visticamāk, vajadzēs to veikt, tieši šis atšķirtības moments viņām šķitis viens no sāpīgākajiem. Turklāt citviet tētis reti var būt blakus ar mazo, un līdz brīdim, kad mamma varēs ieraudzīt bērniņu, var paiet pat stundas.

Mamma: šī ir pilnīgi citādāka pieredze

Pirmais mazulis, kurš tik ļoti gribēja uzreiz zīst, ir Evijas Mežbortes otrais bērniņš, kurš dzimis ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību. "Meita pirms sešiem gadiem ar ķeizargrieziena palīdzību piedzima pulksten 10 no rīta, un tikai pievakarē man viņu atnesa (kaut nebija pilnā narkoze). Mazo atnesa jau tīru, sakoptu. Es tādu dabīgu, kāds viņš piedzima, īsti pat neredzēju, cik nu uz minūti virs aizslietņa paceltu augšā. Toreiz man teica – nesīs mazo man tad, kad es varēšu viņu paņemt. Paļāvos uz to, un nebija drosmes prašņāt, lai bērnu dod ātrāk. Šoreiz gan domāju, ka tik ilgi negaidīšu un prasīšu, lai ātrāk mazo dod man. Tomēr, vadoties no iepriekšējās pieredzes, nebiju arī gaidījusi, ka dēliņu uzliks man tik ātri. Tas bija pārsteigums," par notikušo stāsta Evija.

Paula Stradiņa slimnīcā ierastā kārtība ir tāda, ka, tiklīdz vēders aizšūts, tātad apmēram 20 līdz 25 minūtes pēc operācijas uzsākšanas (ja nav sarežģījumu), mamma tiek aizvesta uz palātu ar bērniņu, kur mazais divas stundas atrodas āda-āda kontaktā, tas ir kails mazulis uz kailas mammas, sasegts. Mazulim par 20 līdz 25 minūtēm ātrāk būt drošībā un ar vispazīstamāko – mammu, kā tas bija abos šajos piemēros, ir liels ieguvums.

Mamma Evija stāsta, ka vēl mazais bija viņai pie krūts vēl operācijas laikā. Vēlāk slimnīcas personāls abus pārvedis uz palātu, kur māmiņa un viņas jaundzimušais varējuši piedzīvot āda-āda kontaktu. Evija gan atzīst –, kad palikusi viena ar bērnu, esot nedaudz apjukusi: "Tomēr, kad personāls aizgāja, un ne vīra, ne draudzenes man līdzi nebija, apjuku, – ko darīšu, ja mazais knosīsies, pakustēties, jo pagaidām varēju kustināt tikai rokas." Taču, par spīti tam, viņa šo pieredzi atceras pozitīvi.

Source info

LA.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!