Nopirkt svaigu rudzu maizi Spānijā. Latvijas ukraiņa ģimenes beķereja Marbeljā

Spānijā ir saule un gards ēdiens, tomēr maltītes reizē allaž piedāvā baltmaizi. Ilgāk tur dzīvojot, latvietim vai citam eiropietim patiešām var sākt pietrūkt rupjmaizes vai saldskābās maizes. Tomēr nelielā, gaišā beķerejā Marbeljā, Andalūzijā, kur saimnieko ģimene no Latvijas, ik dienu var dabūt svaigi ceptu rupjmaizi un cita veida maizi, kā arī konditorejas izstrādājumus. Beķerejā "Irina's bread" darbojas Latvijā teju visu mūžu nodzīvojošais ukrainis Andrejs Kovaļs ar sievu Irinu un meitu Kristiānu.

Taču ģimene ir krietni kuplāka – ir vēl trīs meitas: Jekaterina, Karīna un Klāra. Un visi turas kopā. Tieši bērnu mudināti, visi pārcēlās uz Spāniju. Un tieši atvases mammu pierunāja un iedrošināja talantu cept maizi pārvērst profesionālā darbā.

Ģimene šeit ieradās pirms trim gadiem. "Vecākā meita Katja pirms desmit gadiem aizbrauca mācīties uz Vāciju, tad satika savu vīru, kurš ir pa pusei meksikānis, pa pusei vācietis. Pabeidza mācības un ierosināja pārējai ģimenei – varbūt vēlamies dzīvot Spānijā? Braucam? Nu – braucam!" tā dzīves pavērsienu atstāsta tētis Andrejs.

Apciemoju ģimenes beķereju rudenī, kad Andalūzija, ir saules pielieta. Bet Irina priecājas par nesen nolijušām pāris lietus lāsēm – saule priecē, bet lietus atgādina arī par Latviju, pēc kuras, jo īpaši dabas, sirds ilgojas. "Latvijā gan par lietu nepriecājos," viņa vēlāk pasmaida.