Attēli, kuriem dzīves laikā cilvēks tiek pakļauts, spēj ievērojami ietekmēt pieredzi. Saskaņā ar pētījumiem, redzot cita sāpes, cilvēka smadzenēs aktivizējas ar tām saistīti neironu tīkli, un izraisa emocijas un uzvedību, kas atbilst sāpju izjūtu pieredzei. "Journal of Consumer Research" skaidrots, ka līdzīga ietekme ir arī attiecībā uz pārtikas patēriņu. Redzot attēlus ar, piemēram, picas tuvplānu un modeli ar to mielojoties, skatītājs mēdz atcerēties paša pieredzi, garšu, smaržu un citas detaļas. Tas ir būtiski tajā aspektā, ka šīs atmiņas var likt pašam justies paēdušam un atvieglot veselīga uztura ievērošanu. To apstiprina žurnāla "Science" publikācija par 2010. gada eksperimenta rezultātiem, kad cilvēkiem lika iedomāties apēdam trīs vai 30 šokolādes konfektes "M&M" un pēc tam viņiem tika izsniegts trauks ar šiem saldumiem. Tie, kuri domāja par 30 konfektēm, apēda mazāk saldumu un ātrāk jutās piesātināti, nekā tie, kuri domās apēda tikai trīs.
Eksperimenti pierāda pretrunu
"The Conversiation" pētnieki teoriju pārbaudījuši vēlreiz. Viņi uz Grenobles "Ecole de Manegement" laboratoriju uzaicināja 132 dažādas diētas ievērojošus studentus. Daļa no viņiem skatījās tās pašas "M&M" saldumu reklāmas ar modeļiem tos patērējot, otra puse, tikai produkta reklāmas. Pēc reklāmu noskatīšanās, visiem izsniedzot 70 gramus konfekšu, vairāk apēda tie, kuri bija redzējuši reklāmas bez patērēšanas kadra. Eksperiments pārbaudīts vēlreiz, ar 130 studentiem, kuri skatījās hamburgeru reklāmas. Vienai daļai bija sevi jāiztēlojas tos ēdam, otrai filmējot. Atkal jau, cienājot ar šokolādes cepumiem, tie, kuri sevi iztēlojās ēdot burgerus, apēda mazāk. Skaidrs, ka vismaz uz mirkli, citu vērošana var atturēt no ēšanas pašam.
Cerot veicināt veselīga uztura patēriņu, nākamie "The Conversation" žurnālistu pētījumi radīti, lai noskaidrotu vai šie secinājumi varētu tikt izmantoti, lai reklamētu veselīgus uztura paradumus. Tapa četras reklāmas, nolīgti 592 respondenti (šoreiz, pieaugušie) un pēc nejaušības principa, katrs skatījās vienu no četrām reklāmām un tika aicināti sevi iztēloties atverot paku ar 20 čipsiem. Viņiem bija jāatbild uz jautājumu, cik čipsus dotajā mirklī ir gatavi apēst. Tie, kuri bija skatījušies frī kartupeļu reklāmas ar cilvēkiem tos ēdot, atkal bija ar mazāku apetīti kā tie, kuri bija redzējuši tikai kartupeļu reklāmu. Bet tie, kuriem bija jāiztēlojas ēdam ābolu, vairāk sliecās padoties čipsu kārdinājumam nekā tie, kuri iztēlojās mielojamies ar frī kartupeļiem. Rezultāti ir pretrunā praksei, kas tiecas veicināt veselīga uztura paradumus paļaujoties uz šāda veida pārtikas reklamēšanu. Jebšu, cilvēki iedomājoties sevi ēdot neveselīgu uzturu, to saista ar savu veselības mērķu nesasniegšanu un savā ziņā, vēl nepieļauto kļūdu cenšas labot. Izrādās, ka nevis ir jāpretojas vēlmei skatīties šķietami vilinošas, neveselīga uztura reklāmas, bet gan jāiedomājas, ka "aizliegtais" tiek gardu muti notiesāts. Ir vērts pamēģināt!
Izmantotie avoti:
How communications that portray unhealthy food consumption reduce food intake among dieters / Mia M. Birau, Diogo Hildebrand, Carolina O. C. Werle, Journal of Public Policy & Marketing
The power of stimulation: Imagining one's own and otherš Behavior / Jean Decety, Julie Grezes, Science Direct
I Imagine, I Experience, I Like : The False Experience Effect / Priyali Rajagopal, Nicole Votolato Montgomery, Journal of Consumer Research
Thought for food: Imagined consumption reduces actual consumption / Carey K. Morewedge, Young Eun Huh, Joachim Vosgerau, Science
How watching others eat junk food can suppress our appetite and help us lose weight / The Conversation
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
