"Jauns gads, jauns es!" – klāt janvāris, kad cilvēki apņemas izmainīt sevi uz labu. Bieži vien apņemšanās saistīta ar fiziskās formas uzlabošanu – vairāk sportot, ēst veselīgāk un nomest svaru. Taču tad, ja tavs uztura speciālists ir internets, var arī "iebraukt auzās". Vai svaru var "nomest" ātri, un kādi tam riski? Kas ir asinsgrupu diēta? Vai pārtrauktā gavēšana ir veselīga uztura prakse? Labās un sliktās kalorijas – patiesība vai mīts? Podkāstā "Zinātne vai muļķības" viesojas Rēzeknes slimnīcas uztura speciāliste un populārā veselīga uztura konta "Uzlabo" veidotāja Viktorija Zakarkeviča, kā arī uztura speciāliste, bloga "Ksenijakomente.com" autore Ksenija Andrijanova.

Cik ātri drīkst zaudēt svaru?


Gada sākumā sporta zāles tradicionāli "gāž riņķī" tie, kas nolēmuši kļūt fiziski aktīvāki. Vai arī pie uztura speciālistu kabinetu durvīm veidojas rindas, vai tomēr treniņu plānus cilvēki uztic sertificētiem treneriem, bet par veselīga uztura padomu konsultantu izvēlas internetu?

Cilvēku aktivitāte tiešām esot palielinājusies, un ir tendence meklēt individuālu pieeju. Nekur gan nepazudīs arī "plaša patēriņa" uztura plāni, bet šobrīd cilvēki arvien biežāk meklējot individualizētu pieeju. "Protams, arī internetā varam atrast pilnīgi jebko. Problēmaslēpjas tajā, ka tas prasa ļoti daudz laika, un ne viss, kas tur atrodams, ir taisnība – pašam izšķetināt to nav viegli. Arī man reizēm rūpīgi jāpadomā, kur nu vēl cilvēkam bez atbilstošas izglītības šajā jomā," bilst Viktorija Zakarkeviča.

Ksenijas Andrijanovas pieredzē no laikiem, kad viņa vēl sniedza individuālās uztura konsultācijas, tikpat liels, ja ne vēl lielāks klientu pieplūdums, bijis kāzu sezonā. "Janvāris un februāris bija pilns ar pierakstiem. Taču viskarstākā bija kāzu sezona, kad sievietēm pāris mēnešus pirms kāzām vajadzēja "nomest" svaru."

Būtisks svara zudums īsā laikā – vai tas ir iespējams, nekaitējot veselībai? Ko cilvēki sagaida, ierodoties pie uztura speciālista ar mērķi zaudēt svaru? Standartā pieprasījums ir – jāizraksta diēta. Rezultātā tiek zaudēti daudzi klienti. "Cilvēks iziet no kabineta un nekad neatgriežas, jo ir vīlies," piedzīvoto atminas Andrijanova.

Speciālists pasaka, ka viņam būs jāmaina viss dzīvesveids, taču cilvēks cerēja, ka saņems lapiņu, kur rakstīts – pirmdien divas olas, trešdien glāze ūdens, ceturtdien greipfrūts. Tā tas nestrādā, līdz ar to klientu atbirums ir ārkārtīgi liels. Varbūt ap 20% paliek un turpina to veselīgo ceļu.
Ksenija Andrijanova
"Ja runā par veselīgu tauku zaudēšanu (nevis ātru ūdens zaudēšanu vai muskuļu masas zudumu), tad var rēķināties ar apmēram kilogramu nedēļā, ne vairāk. "Ja cilvēkam ir ārkārtīgi liels liekais svars, iesākumā zudums var būt straujāks, taču beigu beigās tāpat jāiziet uz vienu kilogramu nedēļā, lai būtu droši, ka tiek zaudēti tauki, nevis šķidrums vai muskuļu masa," piebilst Andrijanova.
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Uztura speciālistes Ksenija Andrijanova (pa kreisi) un Viktorija Zakarkeviča iepazīstas ar "Zinātne vai muļķības" uzmeklētajiem ieteikumiem, kā svara zaudēšanas centieniem "pieslēgt" zemapziņu.

Taču abas ekspertes atzīst, ka cilvēki kopumā šajā ziņā ir kļuvuši izglītotāki un biežāk uztura jautājumus aplūko ne tikai svara zaudēšanas kontekstā. Mazumā gājuši arī savulaik populāri uztura mīti, taču vietā gan nāk jauni.

"Manā jaunībā svara samazināšana bija tikai un vienīgi ātras diētas. Nedēļu pārtikt no biezpiena, no sīpolu zupas, Dikāna diēta un visādi antizinātniski brīnumi. Šobrīd cilvēki vairāk sāk saprast, ko tas nozīmē un ka nevar gluži izvirzīt mērķi zaudēt 20 kilogramus līdz vasarai – svara zudums var būt lēnāks, grūtāk prognozējams, var ceļā būt dažādi šķēršļi," min Andrijanova.

Paleo un asinsgrupu diēta – kas tās tādas?


Kādi tad ir daži uztura režīmi un diētas, un kuras no tām ir efektīvas? Visu uzskaitīt nevar – to ir pārāk daudz. Tāpēc pabrīdināsim vien par dažām pieejām, no kurām labāk turēties pa gabalu.
"Radikālākās ir visa veida monodiētas – tad, kad tu lieto tikai un vienīgi vienu produktu vairākas dienas vai pat nedēļas. Teiksim, nedēļu tikai kefīrs, nedēļu tikai biezpiens, nedēļu tikai griķi. Atceros, ārkārtīgi populāra bija arī vielmaiņas sakārtošanas diēta. Tā sastāvēja pārsvarā no greipfrūtiem un olām. Tas arī bija radikāls pasākums. Laikos, kad bija populāri pirmie neveiklie sieviešu portāli un portāls "Draugiem.lv", cilvēki to nekritiski ievēroja, neuzdodot sev jautājumu – vai tas ir kaut kas labs, kas ir autors un vai es nenodarīšu sev pāri?" norāda Andrijanova.

Zakarkeviča norāda, ka šobrīd ar uzturu saistīti mīti kļūst arvien sarežģītāki. Varbūt neviens vairs nepārtiks tikai no olām vien (ja neskaita Lieldienas), bet izplatās uzskati par svara sasaisti ar zemapziņu un citi ezotēriski priekšstati. Kas var notikt, "pavelkoties" uz pseidozinātnisku pieeju uztura jautājumos? "Mēs bojājam attieksmi pret uzturu. Tas nav tikai izslēgt visu no uztura, nometīsim svaru un būs forši. Kas notiks tālāk? Cik varam izbaudīt to, ko ēdam? Cik komfortabli jūtamies pēc tam, kad esam paēduši? Tas ir viens. Otrs, mēs varam sabojāt savu vielmaiņu."

Veselības padomu vietnēs diētu topā biežs viesis aizvien ir tā dēvētā paleolīta jeb jeb akmens laikmeta diēta. Kas tā tāda?

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
"Zinātne vai muļķības" uztura nespeciālisti pārsteidz ekspertus ar kārtējo ne pārāk izglītoto jautājumu.

"Paleo diēta pēc būtības balstās uz domāšanas kļūdu – viena no argumentācijas kļūdām ir dabiskuma kļūda jeb "appeal to nature". Tā ir ideja, ka mums kaut kas jādara tikai tāpēc, ka tā darīja mūsu senči un tas bija dabiski. Cik zinu, agrāk dabiski bija, ka viens ciems naktī otrā ciemā nogalina visus iedzīvotājus un savāc visas sievietes. Nezinu, vai Rīga ar Ogri tagad tā varētu darīt," ironizē Andrijanova. "Lai arī paleo diētā ir savas veselīgās un interesantās lietas, ko aizgūt, tā loģika tomēr ir kļūdaina." Turklāt padomu rakstos uzskats par akmens laikmeta cilvēku uzturu bieži vien ir visai tāls no paleo diētas pamatuzstādījumiem. "Tur principā jābūt gandrīz jēlai vai nedaudz ugunskurā apceptai gaļai," skaidro Andrijanova. Mūsdienu versijā paleo diētā viena no galvenajām domām ir, ka graudaugi ir ļaunums, jo ienāca mūsu ēdienkartē krietni vēlāk.

Foto: Shutterstock
Kādu diētu ievēro šī būtne – paleo vai keto?

Var saprast paleolīta diētas proponentu domu gājienu, šādi mudinot atteikties no "džankfūda" un pusfabrikātiem, taču vistīrākajā formā paleolīta diēta nozīmētu atteikšanos no jebkuriem produktiem, kas nebija pieejami akmens laikmetā, un tas nāk komplektā ar potenciāliem riskiem. Tāpat arī atklāts ir jautājums par to, cik precīzi mēs vispār pārzinām tā laika cilvēku ēdienkarti.

Un kas ar keto diētu? Tās popularitāte iet mazumā, taču aizvien ir šī uztura režīma piekritēji.
"Galvenais princips, ka uzturā galvenais enerģijas avots ir tauki nevis ogļhidrāti. Tas dod efektu, ka svars var mazlietiņ ātrāk krist. Arī no tā aspekta, ja mazinām uzturā ogļhidrātus, kuri uzsūc ūdeni, uzkāpjot uz svariem, efektiņš ļoti forši uzreiz parādās. Tas gan nebūs uz tauku zuduma rēķina. Taču jāatceras – kāda jēga kaut ko darīt, ja nevaram to darīt ilgtermiņā? Un šis noteikti nebūs tas variants, jo tiek izslēgtas ļoti lielas produktu grupas no uztura. Es to nerekomendētu. Mēs neuzņemam pietiekami daudz šķiedrvielu, B grupas vitamīnus, kas ir iekšā ogļhidrātu bagātos produktos. Protams, ir savi plusi, bet šī diēta nav nekas tāds, ko vielgprātīgi palaist tautās un ieteikt pa labi, pa kreisi," brīdina Zakarkeviča.

Keto diēta paredz būtisku produktu grupu izlēgšanu no uztura. Tas nav ilgtermiņa risinājums.
Par keto diētas efektivitāti ir veikti pētījumi. Salīdzinājumā ar klasisko diētu, kur ir samazināts kaloriju daudzums, keto diētas grupai svars pirmajā posmā tiešām krita straujāk, bet ilgtermiņā tie rezultāti līdzsvarojas. "Kas vēl interesanti, keto diēta jau sākotnēji tika radīta cilvēkiem ar epilepsiju, kuriem nepalīdz antikonvulsanti. Slimība ir tik smaga, ka viņi nereaģē uz zālēm. Mainot uzturu, bija arī neslikti rezultāti. Ne visiem palīdzēja, bet dažiem jā. Ja ir šāda situācija un slimība, ir vērts to apsvērt. Bet izmantot šo kā dzīvesveidu nebūtu racionāli," piebilst Andrijanova.

Izrādās, ir arī ne tikai tāda lieta kā sārmainās diētas, bet pat tāda lieta kā asinsgrupu diēta, kur uzturs pakārtots cilvēka asinsgrupai. Zinātne vai tomēr muļķības? Un kas veselīgāk – apēst visu "Cielaviņu" uzreiz, atlikušo dienu neēdot neko, vai tomēr notiesāt torti pamazām visas dienas laikā? To vari uzzināt, klausoties raidījumu platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!